Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši pirms gada, 18.jūnijā Jūrmalā, kad, kā jau ierasts svētdienās, šajā pilsētā visi ir pie jūras, izcēlās ugunsgrēks, kas, kā sākotnēji tika aplēsts, notika Jūrmalas atkritumu pārkraušanas stacijā, bet vēlāk izrādījās, ka ir netālu esošajā privātajā teritorijā.

Valsts vides dienests (VVD) savā Twitter kontā ziņoja, ka ugunsgrēks ir paaugstinātās bīstamības. Pēc divpadsmit stundu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba ugunsgrēks tika lokalizēts un precizēts, ka ir deguši plastmasas atkritumu krāvumi 12 000 m2 platībā. VUGD dzēšanas darbos iesaistījās arī NBS, Latvijas valsts meži un Latvijas dzelzceļš.

Tātad, pat ja neskaita kaitējumu dabai, uz 19.06.2017. pusdienas laiku valsts no savas puses jau bija iztērējusi vismaz pārdesmit tūkstošus (ja pat ne simtus tūkstošu) tikai, lai šo ugunsgrēku lokalizētu un saprastu, kas vispār bija dedzis. Jautājums, vai šos izdevumus un arī tālākos, kas bija nepieciešami izdegušās teritorijas sakārtošanai un atkritumu izvākšanai, varēja arī paredzēt un nepieļaut?

Beigās viss šis ugunsgrēks valstij, tātad nodokļu maksātājiem, izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu EUR. Jāatzīmē, ka viens miljons tikai, ja skatās tiešos izdevumus - nodzēst un sakārtot, jo, kā jau minējām, nav ņemts vērā kaitējums videi, kā arī, vai zem šī ugunsgrēka pelniem neglabājas kāda ciparos vēl lielāka shēma pret valsti un tās iedzīvotājiem.

Sāksim ar vispārzināmiem faktiem, kas, kā izrādās, bija zināmi jau pirms liktenīgā 18.06.2017.:

1)   Jau pirmajā dienā pēc ugunsgrēka atklājās, ka gan Jūrmalas dome, gan Valsts vides dienests bija informēti par esošo teritoriju un atkritumiem tajā, bija pat VVD rīkojums izvest šos atkritumus un tas, ka gala lēmums pieņemts tikai dažas dienas pirms ugunsgrēka. Bija zināms arī teritorijā darbojošais uzņēmums SIA “Prima M”, kas uzsvaru liek uz to, ka tie nebija atkritumi, bet gan otrreizējās izejvielas. Te gan jāpiebilst, ka otrreizējās izejvielas tiek iegūtas no atkritumiem un Latvijā pakļaujas tai pašai VVD kontrolei un Atkritumu likuma regulējumam.

2)   Bet, ja mēs atceramies, ka mums tomēr ir divvalodu mediju telpa, tad paveras daudz skaudrāka realitāte. Jau 14.06.2017., tātad nepilnu pusnedēļu pirms ugunsgrēka un tieši dienu pirms VVD rīkojuma gala lēmuma pieņemšanas bija iznācis Pirmā Baltijas kanāla raidījums, kurā iedzīvotāji sūdzas par to, ka jau gadu Jūrmalas dome nereaģē, bet VVD atzīst, ka ir informēta un jau vairākus mēnešus noris adminsitratīvais process par teritorijas sakopšanu.

https://www.voutube.com/watch?v=MX6z5kWG19Q

3)   Lūgums paskatīties iepriekšējo video uzmanīgāk, pašā sākumā līdz aptuveni 16.sekundei ir lieliski redzams, ka jau pāris dienas pirms ugunsgrēkā teritorijā ir malkas krāvumi. Vai kādam ar veselu saprātu apveltītam cilvēkam bez nekāda ļauna nodoma ienāktu prātā vasaras vidū blakus viegli uzliesmojošiem atkritumiem vēl kraut malku? Nevar nepiekrist SIA “Prima M” vadītājas publiski teiktajam iepriekš aprakstītajos video: “Nekas pats par sevi neaizdegās.”

Fakti, uzņēmumi un cilvēki, kas uzrodas pēc ugunsgrēka:

1)   Pēc degušajām atkritumu paliekām tiek ātri saprasts, ka atkritumi ir nākuši no Zviedrijas. Ir jāuzteic mūsu darbinieku proaktīvā darbībā šajā jomā, kas, pat neskatoties uz esošajiem likuma robiem, jau savlaicīgi centās šo ugunsgrēku nepieļaut, kā arī pēc tā notikšanas operatīvi noskaidroja atkritumu izcelsmi un to oficiālo saņēmēju Latvijā, kas bija SIA “Aggregare”. Kā jau paredzams, SIA “Aggregare” jebkādu saikni ar šiem atkritumiem noliedz, kā arī noliedz sadarbību ar teritorijas apsaimniekotāju SIA “Prima M”. Pēc publiskajiem reģistriem redzams, ka SIA “Aggregare” līdzīpašnieks un faktiskais vadītājs ir Roberts Redko, kas beidzot sāk šo ugunsgrēku sasaistīt kopā ar Latvijas atkritumu tirgu.

2)   Visiem uzņēmumiem Latvijā, kas darbojas ar atkritumiem ir jāsniedz ikgadējās atskaites, kas vēlāk ir publiski pieejamas.

Šajā sistēma nav nekādu ierakstu pār uzņēmumu SIA “Prima M”, bet var viegli atrast atskaites par SIA “Aggregare” jau kopš 2015.gada, kad tika apsaimniekotas 2000 tonnas dažādu atkritumu, un 2016.gadā šis apjoms ir septiņkāršojies līdz pat 14 000 tonnām atkritumu, kur lauvas tiesu jeb vairāk nekā 10 000 tonnas ir plastmasas iepakojuma atkritumi.

Turklāt viss šis apjoms minēts kā importēts. Vai sakritība - Jūrmalas iedzīvotāji sāka sūdzēties par atkritumu rašanos tieši 2016.gadā, Zviedrijas VVD uzrādītais oficiālais šo atkritumu saņēmējs publiskajās datu bāzēs šajā gadā uzrāda Latvijas izmēriem ļoti lielu plastmasas iepakojuma importu, kas iepriekš tā darbībā nav bijis. Publiskajā atskaitē arī redzams, ka tiešām lielākā daļa SIA “Aggregare” uzrādītā importa bija no Zviedrijas.

Vēl viens jautājums no šīs pašas atskaites - ja kopumā uzņēmums 2016.gadā darbojās ar 14 000 tonnu atkritumu, bet pēc publiskajām atskaitēm nodevis tālāk, vai pārstrādājis mazāk nekā 10 000 tonnas, tad kur jau 2016. gadā palika vairāk nekā 4000 tonnas? Salīdzināmos apjomos 4000 tonnas atkritumu ir tieši tik pat, cik saražo aptuveni 10 000 Latvijas iedzīvotāju viena gada laikā.

3)   Augustā jau ir informācija, ka ir ierosināti divi kriminālprocesi.

4)   Vēlāk jau parādās informācija, ka kriminālprocesā ir trīs aizdomās turētie.

Nedaudz vairāk par SIA “Aggregare”:

1)   ir izsniegta VVD „piesārņojošā atļauja”, no kuras var redzēt, ka jau 2016.gadā atļauju apjomi tika pārkāpti, jo augstāk redzams, ka plastmasas iepakojuma imports vien bija vairāk par 10 tūkstošiem tonnu;

2)   Ja skatās rūpīgāk SIA “Aggregare” atskaiti, tad kā SIA “Aggregare” lielākie sadarbības partneri Latvijā ir šādi uzņēmumi: a) Viduskurzemes AAO ar 1400 tonnām plastmasas iepakojuma, kas tīri nejauši arī pieredzēja ugunsgrēku tikai dažas nedēļas pēc Jūrmalas un ir pazīstama ar savu azbesta poligonu, kas strādā uz nelegālas izgāztuves robežas.

b) SIA “Green world” ar 256 tonnām plastmasas iepakojuma, kuru VVD publiski atzina par iespējamu nelegālu atkritumu importētāju valstī, turklāt šeit ir jauni fakti par SIA ”Green World” arī no VVD, kas liek vilkt paralēles ar Jūrmalas atkritumiem: “Jau iegūtā informācija liecina par tādiem apstākļiem, kurus mēs varam tulkot kā kravu ievešana un uzdošana par vietējām kravām.” (VVD vadītāja Inga Koļegova - attēlā.) Tātad SIA “Aggregare” ir saistīta ar uzņēmumiem, kas importē atkritumus un uzdod tos par Latvijas atkritumiem. Rodas jautājums - kāds ir iemesls tā darīt, un atbilde meklējama tai skaitā tā paša gada rudenī, kad VVD piemēroja daudzmiljonu sodus un slēdza vairākas ražotāju atbildības sistēmas.

Importējot atkritumus no citām valstīm un uzrādot tos kā Latvijā savāktos, var, tā teikt, monetizēt šos atkritumus vairākas reizes:

1)   saņem naudu par nekvalitatīvu atkritumu savākšanu no Skandināvijas, kur savādāk vietējam atkritumu apsaimniekotājam vajadzētu piemaksāt par to sadedzināšanu;

2)   uzrādīt šos atkritumus kā Latvijā savāktus, tos reģistrēt ražotāju atbildības sistēmā un iekasēt naudu no ražotājiem un tirgotājiem, kas izvieto savu produkciju Latvijā, turklāt nemaz netērējot liekus resursus, reāli vācot materiālu pa Latviju;

3)   kad šādi atkritumi nodeg, tad arī pārstrāde tiem reāli nav jāveic, bet tikai tad var tiešām rasties problēmas ar VVD un būs slēgta pati ražotāju atbildības sistēma, kas nespēs pierādīt pārstrādātos apjomus.

Kopumā apskatot tikai oficiālos reģistrus un publiski pieejamo informāciju, ir acīmredzams, kādi uzņēmumi tieši vai pastarpināti ir darbojušies ar Jūrmalā degušajiem atkritumiem. Ir redzams, ka arī citās vietās Latvijā tie piekopj līdzīgu darbības manieri. Ir pagājis jau precīzi gads kopš ugunsgrēka, un kopš pēdējās Valsts policijas informācijas, ka ir 3 aizdomās turamie, nekas nav mainījies.

Valsts (tātad ikviens no mums) gada laikā ir zaudējusi vairāk kā miljonu EUR, sakopjot Jūrmalas teritoriju, esam negodprātīgās ražotāju atbildības sistēmās zaudējuši vēl vairākus desmitus miljonu EUR, uzdodot šāda tipa atkritumus par Latvijā savāktiem.

Valsts vides dienestam ir gana plaša informācija par visiem iespējamiem šādās atkritumu importa un šo atkritumu nobēdzināšanas shēmās iesaistītiem uzņēmumiem un to vadošām personām, šai informācijai kriminālprocesu ietvaros vajadzētu būt Valsts policijas rīcībā, bet viss ir apklusis, un sodīto, kaut arī tik acīmredzami, tomēr nav.

Viss iepriekš minētais ir, pateicoties tam, ka Valsts vides dienestā strādā negotprātīgas amatpersonas, kuras piesedz un veicina šāda biznesa aizkulises. SIA “Aggregare” un Roberta Redko „stipendiāte” Valsts vides dienestā ir Vides resursu pārvaldības departamenta direktore Lilija Dukaļska. L.Dukaļskas tiešā pakļautībā ir Atkritumu pārvaldības daļa, kas uzrauga RASus, tās daļas vadītājs ir Atis Treijs. Daļā ir eksperti, kas vērtē komersantu dokumentus, bet Lilija Dukaļska ir tā, kas lemj gala vārdu un kontrolē padoto lēmumus.

Gandrīz katram nopietnam šīs nozares komersantam ir savs „stipendiāts” Valsts vides dienestā vadītāja līmenī, kas palīdz ar iesniegumiem un atļaujām no iekšienes. To var redzēt, paskatoties, kādos ceļojumos dodas L.Dukaļska par savu ierēdņa algu. L.Dukaļskai ir paziņa Dace Strode, kura savulaik strādāja SIA “Dīlers” un taisīja visas atļaujas. Dace Strode neformālās sarunās ir izteikusies, ka ar/caur Liliju Dukaļsku ir viegli visu “sabīdīt” un ir vēl citi uzņēmumi, kuru dokumentus “pieskata” L.Dukaļska.

Dace Strode ir Lilijas Dukaļskas uzticamības persona un reizē arī starpniece. Šobrīd Dace Strode strādā Vides konsultāciju birojā. Lilija Dukaļska VVD ir viszinošākā starpvalstu pārvadājumu dokumentu jomā. Savulaik Liliju Dukaļsku gribēja aizrotēt prom uz Daugavpili, bet neizdevās, jo vadībai ir bail no Lilijas Dukaļskas un viņas “sponsoriem”. Piemēram, kad VVD slēdza vairākas ražotāju atbildības sistēmas, L.Dukaļska palīdzēja izkārtot SIA “Tino balt” atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa nomaksas ražotāju atbildības sistēmai.

Cik ilgi šajā nozarē būs nesakārtotība, kas ietekmē visu sabiedrību kopumā un ļauj valsts pārvaldē strādāt negodprātīgiem cilvēkiem, kuru intereses ir saistītas ar konkrētiem uzņēmumiem, nevis jomas sakārtošanu, dabas aizsardzību un nodokļu nomaksu?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...