Citi "Liepājas metalurga" prognozētā pircēja uzņēmumi - bēdīgā stāvoklī
PIETIEK27.08.2014.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Lai gan tika prognozēts, ka jau ceturtdien par Liepājas metalurga pircēju tiks nosaukts Krievijas miljonārs Igors Šamis (attēlā), kam pieder metalurģijas uzņēmumi Krievijā un Čehijā, par kuriem krievu biznesa prese raksta, ka tie ir bankrota priekšā, kreditori ceturtdien tomēr nav spējuši vienoties, un pircēja vārdu, kas oficiāli netika atklāts, maksātnespējas administrators Haralds Velmers solīja nosaukt piektdien īpašā preses konferencē. Taču arī piektdien reizē ar Šamisu tika nosaukts vēl viens pretendents - Ukrainā bāzētais holdings KVV group, bet viens galīgais pircējs joprojām nav zināms.
Informācija, kuru ceturtdien Pietiek neoficiāli apstiprināja arī sarunu procesā par Liepājas metalurga pārdošanu tieši iesaistītas personas, bija, ka priekšpēdējā sarunu kārtā Krievijas investors Igors Šamis par uzņēmumu piedāvājis 106 miljonus eiro ar atlikto samaksas grafiku uz 10 gadiem.Tas nozīmētu, ka valsts uzreiz neatgūtu Liepājas metalurga vietā Itālijas bankai Unicredit pārskaitītos 67 miljonus eiro.
Tomēr ceturtdien gaidītais paziņojums par Liepājas metalurga pārdošanu neizskanēja. Par kreditoru ceturtdien Liepājā apspriesto informēts avots Pietiek atzina, ka pēdējā brīdī savus piedāvājumus koriģējuši un uzlabojuši visi četri pretendenti, ar kuriem vēl oficiāli turpinās sarunas.
Tie, kā Pietiek jau rakstījis, ir Krievijas miljardierim Ališeram Usmanovam un viņa biznesa partnerim Vladimiram Skočam piederošais holdings Metalloinvest (tajā iepriekš integrēta kompānija Gazmetall). Ukrainā bāzētais holdings KVV group, kam īpašniekos tiek minēti Valērijs Krištaļs un Jevgēnijs Kazmins, Iževskas metalurģijas un mašīnbūves rūpnīca Ižmetmaš, kas pieder Krievijas miljonāra Igora Šamisa kompānijai Bummaš, un Novosibirskas daudznozaru holdings Afina Pallada, kuras lielākais īpašnieks un prezidents ir Gaiks Magakeljans.
Viens no iemesliem, kādēļ ceturtdien nav realizēts plāns par uzvarējušo pretendentu nosaukt Igoru Šami, varētu būt kritiskā informācija, kas pēdējās dienās kreditoru pārstāvjiem un pārdošanas procesā iesaistītajiem nodota par šī pretendenta iepriekšējiem investīciju projektiem metalurģijas nozarē Krievijā un Čehijā.
Pietiek jau rakstīja, ka Šamis šovasar risina sarunas arī ar Serbijas valdību par bēdīgā stāvoklī esošā serbu metalurģijas uzņēmuma Zelezara Smederevo pirkšanu. Autoritatīvais Krievijas biznesa laikraksts Kommersant jūlijā šim iespējamajam darījumam veltīja rakstu ar zīmīgu virsrakstu "Serbija cer uz bankrotu no Krievijas". Ar to domāts Šamim piederējušā metalurģijas uzņēmuma Bummaš bēdīgais stāvoklis. Tas faktiski ir bankrotējis un tiek likvidēts, uz tā aktīvu bāzes izveidojot uzņēmumu Ižmetmaš. Problēmas ir arī Čehijas metalurģijas uzņēmumam Pilsen Steel, kuru 2010. gadā iegādājies Šamis. Šovasar čehu prese ziņoja par uzņēmuma darbības apturēšanu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
