Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atklātajā konkursā par informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi uzvarējusi SIA Mellis grupa, kuras vienīgais īpašnieks ir ārzonā reģistrēta kompānija. Kas patiesībā slēpjas aiz 80 000 latu vērtā valsts pasūtījuma ieguvēja, nav zināms. CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš pirmdien Pietiek nevarēja komentēt konkursa rezultātus, bet solīja to darīt otrdien, kas būs iepazinies ar iepirkuma materiāliem. „Vai tas ir labi? Nē. Vai tas ir atļauts? Jā,” par šādu praksi Pietiek saka Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs. Proti, formāli Publisko iepirkumu likums neliedz uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem pretendēt ofšoros reģistrētām kompānijām, kas rada korupcijas riskus, jo aiz tām var slēpties ar pasūtītāju tieši saistītas personas.
SIA Mellis grupa vienīgais valdes loceklis saskaņā ar Lursoft informāciju ir Bruno Mellis, bet pieder šī firma Māršala salās reģistrētai kompānijai Black Honey. „Nezinu un zināt negribu, šīs lietas kārtoju caur juristu,” uz jautājumu, kas ir viņa vadītā uzņēmuma patiesie īpašnieki, Pietiek atbild Mellis. „Jūs jau zināt, kā ofšorkompānijas tiek reģistrētas – mums ir zināms tikai juridiskais pārstāvis šeit, Rīgā. Mēs darbojamies kā uzņēmums šeit, atbilstoši visiem Latvijas Republikas uzņēmējdarbības noteikumiem, maksājam šai valstij nodokļus ļoti korekti un godprātīgi, es uzskatu, ka tam nav nekādas nozīmes, kur tā ir reģistrēta,” uzskata Mellis. Kompānija līdz 2009. gada novembrim piederējusi viņam, bet tad sākušās finanšu problēmas: pasūtījumi gājuši mazumā, apgrozījums krities, bijušas kredītsaistības, nācies atlaist darbiniekus. Jaunais īpašnieks nokārtojis visas parādsaistības.
CSDD pasūtījums nav vienīgais valsts vai pašvaldības pasūtītājs, kas pircis Mellis grupas pakalpojumus. Aizvadītajā gadā firma veikusi iespieddarbus Jūrmalas pašvaldībai. Pērn firma arī piedalījusies CSDD konkursā, bet neesot uzvarējusi.
CSDD atklātā konkursā izvēlējies trīs uzņēmumus, kuriem pasūtīs informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi – SIA DUE, a/s Licorice Printing Factory un SIA Mellis grupa, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līgumcena ir 80 000 latu. Mellis skaidro: konkursa rezultāti nenozīmē, ka viņa vadītais uzņēmums ieguvis līgumu ar CSDD par 80 000 latu. Par šo summu CSDD turpmāko trīs gadu laikā pirkšot attiecīgus pakalpojumus, uz katru darbu izsludinot papildu tenderi un izvēloties vienu no trim konkursā uzvarējušajām firmām.
Šis nav vienīgais gadījums, kad tiesības uz valsts iepirkumu saņem ofšorā reģistrēta kompānija. Ekonomikas ministrijai dalot vēja enerģijas iepirkuma kvotas, tās tikušas arī Maltā un Kiprā reģistrētām kompānijām. Piemēram, kā rāda Lursoft dati, SIA Gilovigi pieder Maltā reģistrētai kompānijai Aeolus Investments LTD, SIA W.E.S. pieder divām Kiprā reģistrētām kompānijām Property Investments Limited un Oritel Management Limited, SIA Vides enerģija – britu ofšorā reģistrētai kompānijai Visilex Experts Limited. Nevienā no gadījumiem patiesie īpašnieki, kas stāv aiz šīm firmām, nav zināmi.
Pēdējās nedēļās arī kļuvis zināms, ka Ventspils pašvaldība plāno iznomāt 100 hektārus Ventspils brīvostas teritorijas kādai SIA Baltic New Technologies, kuras vienīgais īpašnieks ir Britu Virdžīnu salās reģistrētā kompānija Thirios Assets Limited. Ventspils domes opozīcijas pārstāvis Vladislavs Šafranskis paudis aizdomas, ka aiz šī ofšora varētu stāvēt Lemberga intereses.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
