Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko darīt, ja nolaidības dēļ ir pārkāpta likuma norma, kas valsts iestādei uzliek par pienākumu mēneša laikā sniegt atbildi uz iesniegumu vai informācijas pieprasījumu? Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi sarakste, Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītā Datu valsts inspekcija ir atradusi „inovatīvu” risinājumu – krāpnieciski uzrādīt atbildē tās sniegšanas datumu, kas ir pat par vairāk nekā nedēļu agrāks nekā reālais atbildes nosūtīšanas datums.

Informācijas atklātības likums noteic, ka iestādei uz informācijas pieprasījumu atbilde ir jāsniedz divu nedēļu laikā, bet, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, tā ir sniedzama mēneša laikā, taču divu nedēļu laikā informācijas pieprasītājs jāinformē, ka atbilde aizkavēsies.

Taču Datu valsts inspekcija, kas pēdējā laikā publiski aizvien biežāk tiek pieminēta ar dažāda līmeņa normatīvo aktu pārkāpumiem, ir pieķerta, mēģinot atrast un izmantot „inovatīvu” risinājumu, kā vajadzības gadījumā krāpties ar informācijas sniegšanas termiņiem.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā sarakste, kāda uzņēmējsabiedrība uz tās pagājušā gada 9. novembrī Datu valsts inspekcijai nosūtītu informācijas pieprasījumu atbildi ir saņēmusi tikai ap Ziemassvētkiem, lai gan atbildes vēstule bijusi datēta ar 12. decembri.

Sīkāk izpētot sūtījumu, atklājusies valsts iestādes blēdība: vēstule gan bijusi datēta ar 12. decembri, taču izsūtīta ir tikusi tikai 20. decembrī, par ko liecinājis pasta zīmogs uz aploksnes.

Ņemot vērā šos faktus, uzņēmējsabiedrība pieprasījusi no Datu valsts inspekcijas ar lietvedības dokumentu kopijām apliecinātu skaidrojumu par to, kādu iemeslu dēļ Avdejanovas 2017. gada 12. decembrī parakstīta vēstule Latvijas pastā ir tikusi nogādāta tikai 2017. gada 20. decembrī.

Taču, ar to faktiski apliecinot notikušo krāpšanos un to, ka, visticamākais, vēstule parakstīta ar atpakaļejošu datumu, Datu valsts inspekcija šādas lietvedības dokumentu kopijas nav spējusi sniegt.

Tā vietā Avdejanova atzinusi, ka tiešām - „inspekcijas 2017.gada 12.decembra atbildes vēstules nodošanu valsts akciju sabiedrībā Latvijas pasts 2017.gada 20.decembrī Inspekcija nenoliedz”.

Taču vēstules izsūtīšanai vairāk nekā nedēļu pēc tās oficiālās parakstīšanas datuma esot cits skaidrojums – „šāda situācija izveidojās inspekcijas nepietiekamu cilvēkresursu, darba apjoma palielināšanās pirmssvētku periodā, un noslogotības rezultātā”.

Pietiek jau daudzkārt aprakstījis spilgtākās Datu valsts inspekcijas aktivitātes, kuru vidū ir izcēlušās mēnešiem ilgās neatlaidīgās, kaut neveiksmīgās rūpes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša „ofšordzīvokli” Rīgā, Ģertrūdes ielā 39. Kā zināms, tās beigu beigās ir novedušas pie tā, ka administratīvā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratīvo lietu.

Nule nākušas klajā ziņas, ka Datu valsts inspekcijas rīcība, prettiesiski aizturot kādas fiziskās personas mobilo telefonu, nodokļu maksātājiem izmaksājusi 100 eiro, - ir stājies spēkā administratīvās tiesas spriedums, ar kuru šāda kompensācija par labu cietušajam samaksājama no valsts budžeta līdzekļiem. 

Tāpat ir atklājies, ka šī valsts iestāde ir noslepenojusi vairs ne tikai konkrētu personu datus, bet pat savu darbinieku amata aprakstus, jo tie esot „paredzēti ierobežotam personu lokam”.

Avdejanovas vadītā iestāde tās darbinieku amata aprakstus ir pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, uzskatot, ka tas, kādi pienākumi jāpilda tās darbiniekiem, uzskatāms par „informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu” un „paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai”.

Kā zināms, tieši Datu valsts inspekcija būs tā iestāde, kurai no maija beigām būs jāuzrauga jaunās Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ievērošana. Avdejanova jau ir pieprasījusi iestādei vēl 15 jaunus darbiniekus papildus tajā jau esošajiem 25, savukārt iestādi pārraugošā Tieslietu ministrija ierēķinājusi valsts budžetā vairāk nekā 460 tūkstošus eiro, ko nākamgad uzņēmumiem varētu aprēķināt sodos par datu aizsardzības pārkāpumiem.

Foto no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...