Daudzi uz Parex vārda oficiāli reģistrēti īpašumi patiesībā var piederēt citiem

Kā jau informēts, no zemesgrāmatu informācijas izriet, ka Parex banka pagājušā gada maijā par aptuveni 3,8 miljoniem latu pārdevusi tai jau kopš 2001. gada oficiāli piederējušo Vernisāžas kompleksu Rīgas centrā. Tikai bankas apgalvojumi, ka darījums esot noticis starp diviem klientiem, ļāva noskaidrot, ka kredītiestādes oficiālā informācija zemesgrāmatās bijusi maldinoša: patiesībā Vernisāžas kompleksa īpašnieki jau sen mainījušies, kaut kā oficiālā īpašniece līdz pat pagājušajam gadam bija norādīta Parex banka.

Šie fakti liek uzdot jautājumu – cik vēl īpašumu, kas oficiāli pieder valstiskajai Parex bankai, patiesībā ir pavisam citu saimnieku īpašumā. Pati banka, kas vēl otrdien paziņoja par savu „atvērtības politiku”, nevēlējās sniegt atbildi, cik no uz tās vārda reģistrētajiem septiņiem simtiem nekustamo īpašumu tikai formāli - atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā - pieder bankai, bet faktiski ir kredītņēmēju vai bankas klientu īpašumā, kā šis skaits mainījies pēdējos divos gados un ar ko šāda situācija izskaidrojama.

Tikmēr bankai tuvu avotu teiktais liek domāt, ka šādu īpašumu, kas tikai oficiāli skaitās bankas īpašumi, varētu būt vairāki desmiti. Šāda situācija radusies jau laikā, kad banku vadīja Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, - tad lieliem kredītņēmējiem tādu vai citādu apsvērumu dēļ piedāvāta aizņēmumu nodrošinājumu shēma, kad kredītņēmēja ieķīlātais īpašums formāli nemaz nav skaitījies kā tam piederošs. Savukārt pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā tās vadība uzskatījusi par labāku šo situāciju nepubliskot. Neesot gan zināms, vai par to vispār esot informēta valdība un Privatizācijas aģentūra kā bankas valsts akciju turētāja.

Šādu shēmu izmantošanas rezultātā, kā atklājis jau pieminētais Vernisāžas darījums, Parex banka milzīgus aizdevumus bija izsniegusi, kā ķīlu saņemot tikai mazvērtīgus zemesgabalus, kamēr lielākā „ķīla” formāli skaitījās tās īpašums: Vernisāžas gadījumā divi zemesgabali Vitrupes ielā skaitījās ieķīlāti par vairāk nekā 10 miljoniem latu, kamēr pats Vernisāžas komplekss kopš 2001. gada oficiāli bija bankas īpašums, uz ko nebija nostiprinātas nekādas hipotēkas.

Faktiski nav šaubu, ka šādas darījumu shēmas nebūtu bijušas iespējamas bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) tiešas vai netiešas labvēlības. Pati komisija otrdien gan nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai tā atbalsta shēmu, ka banka iedod septiņu miljonu latu kredītu, oficiāli zemesgrāmatā hipotēku iereģistrējot tikai uz diviem nelieliem un salīdzinoši lētiem zemes gabaliem (kā tas, spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, noticis Vernisāžas gadījumā).

Savukārt pirms šīs situācijas nākšanas gaismā komisijas pārstāve Ieva Upleja pēc būtības neatbildēja uz jautājumu, vai laikā, kad Parex ir aizliegums izsniegt kredītus, tā drīkst reģistrēt jaunas komercķīlas un hipotēkas, tomēr atzina – FKTK kredītlietas pārbaudes ietvaros tiešām pārbaudot, vai banka ir reģistrējusi ķīlu izsniegtajiem kredītiem un vai tā ir ierakstīta zemesgrāmatā, taču hipotēkas reģistrāciju vai nereģistrāciju nosakot starp banku un klientu noslēgtais līgums.

Savukārt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļas priekšniece Žanna Zujeva norāda, ka īpašuma tiesību un ķīlas tiesību reģistrēšana zemesgrāmatā ir brīvprātīga, nevienu nevar piespiest reģistrēt savas īpašuma tiesības, un ierakstam ir publiska ticamība, bet tie, kuri nereģistrē, - „tie ir, tā tēlaini izsakoties, „baltie caurumi””.

„Ja īpašuma tiesības nav reģistrētas zemesgrāmatā, tad Civillikuma izpratnē īpašums nepieder, lai gan ir līgums par tā iegādi. Darījums nav saistošs trešajām personām, līdz ar to īpašnieks nevar īpašumu izīrēt, slēgt nomas līgumus utt. Un pastāv arī risks, ka iepriekšējais īpašnieks, redzot, ka jaunais īpašnieks nav reģistrējis zemesgrāmatā, var īpašumu pārdot vēlreiz un, ja otrs pircējs būs čaklāks un savas īpašuma tiesības reģistrēs zemesgrāmatā, tad pirmais vairs savas īpašuma tiesības nevar pierādīt,” skaidro Zujeva.

Viņa arī norāda uz potenciālajiem riskiem, kas var draudēt bankai, kura neiegrāmato savu hipotēku zemesgrāmatā: „Tas pats ir ar hipotēku. Ja kreditors neiegrāmato savu hipotēku zemesgrāmatā, viņš riskē, ka kāds cits savu hipotēku reģistrēs un tai būs prioritāte...”

Novērtē šo rakstu: