Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kuro gadu vērojot ņemšanos ap 9. maija pasākumiem Rīgā un cilvēkiem, kas tos apmeklē, man ir sakrājušies daži jautājumi tiem, kuriem ir visvairāk un visskaļāk ko teikt par šiem pasākumiem un tos apmeklējošo publiku. Padalīšos.

Vispirms sakiet, lūdzu, vai jūs tiešām, tiešām, tiešām esat pārliecināti, ka, visādā veidā paužot sašutumu par kaut ko un ritmiski, enerģiski lamājot šī te vienalga kā praktizētājus, jūs viņus uzvedīsiet uz pareizā ceļa?

Vai jums jau iepriekš ir bijusi kāda šāda pedagoģiskā pieredze - nu, kaut vai ģimenē? Kad, visādā veidā ņirgājoties par kādu citu ģimenes locekli, vienalga, jaunāku vai vecāku, jūs sasniedzat vēlamo rezultātu un viņš sāk uzvesties tā, kā jūs uzskatāt par pareizu?

Vai varbūt, ja ar ģimenes piemēru nekas nesanāk, jūs varat nosaukt kādu tuvāku vai tālāku vēsturisku piemēru - kad šāda te pietiekami lielas cilvēku daļas, kā arī šo cilvēku uzvedības, domāšanas veida, vērtību utml. apņirgšana un zākāšana (jā, jā, tā tas saucas) konkrēta notikuma sakarā ir novedusi pie tā, ka šie cilvēki kolektīvi saprot savu nepareizo uzvedību un sāk uzvesties citādi?

Tad vēl tāds jautājums - sakiet, lūdzu, kā jūs paši rīkotos, ja jums būtu kaut kādi jums svarīgi vēsturiski datumi un notikumi, bet liela jūsu valsts iedzīvotāju daļa un faktiski visa valdošā sistēma uz tiem skatītos, maigi izsakoties, skeptiski un ne visai atzinīgi?

Vai jūs - it īpaši jau labi zinot, ka dzīvojat pietiekami demokrātiskā valstī, lai par svinēšanu jums nekas nedraudēs, - būtu gatavi mīļā miera labad piekāpties un teikt: nu, labi, ja reiz jums tas viss tik ļoti nepatīk, mēs tos savus datumus liksim mierā un vairs nepieminēsim?

Vai arī tieši otrādi un jūsos, neraugoties uz visu iedzimto un ieaugušo samiernieciskumu un bailīgumu, tikai augtu spīts un nepakļaušanās - kas tik te nebūs, kaut kādi te mums atļausies diktēt, ko un kā mums svinēt vai nesvinēt, pieminēt vai nepieminēt?

 Bet varbūt jums šķiet - mums ir taisnība, mūsu datumi ir pareizi, bet viņiem taisnība nav, viņi ir tādas vai citādas ideoloģijas un propagandas apstulbināti, nesaprātīgi un spriest nespējīgi? Taču - vai nevar būt tā, ka "viņi" par attiecīgi jums un sevi spriež pilnīgi otrādi? Ka viņu datumi ir pareizie, bet jūs esat apstulbināti un zombēti? Un jau atkal - ka ņirgāšanās un izsmiekls neko šādos spriedumos nemainīs? Ja nu vienīgi - tos vēl nostprinās?

Pie reizes arī tāds jautājums - ko jūs darītu, ja, piemēram, jūsu valsts galva vēstītu, cik ļoti viņa grib būt visu Latvijas iedzīvotāju vadītāja un saliedētāja, bet vienlaikus par jūsu svētkiem - tiem, kas jums ir svarīgi, un viss! - paziņotu, ka tur pulcējas kaut kādi lumpeņi ar savām voblām, vodkām un častuškām (vai attiecīgi čipsiem, stipro "Apinīti" un rumpi-pumpi)?

Jūs teiktu - oi, paldies par veselīgo kritiku, noteikti ņemsim vērā un labosimies, vairāk tā nedarīsim? Vai arī tomēr teiktu - ej pie velna, vecā čība, mēs esam, kas mēs esam, mums ir svarīgs tas, kas mums ir svarīgs, un, ja kādam tas nepatīk, tas var pastāvēt malā? Ne jau kāds cits būs tas, kas mums noteiks, ko un kā svinēt? Ko jūs teiktu, lūdzu?

Vēl viens jautājums - jau nedaudz konkrētāks: vai kopš neatkarības atgūšanas gadiem, kad, protams, visādi gāja, jūs varat nosaukt kādus latviešiem svarīgus svētkus, pret kuriem masveidā iebilstu Latvijas "krievvalodīgie"? Ar to es domāju - kādus latviešiem svarīgus svētkus vai atceres datumus, par kuriem "krievvalodīgie" masveidā skaļāk vai klusāk ņirgātos, ierosinātu tos likvidēt vai aizliegt, zākātu to dalībniekus utt.?

Jūs teiksiet - nu, bet kā tad 16. marts? Nekā nebija - jautājums ir par masveidīgumu, kas nu nekādi nevar attiekties uz tiem dažiem simtiem krievu, ebreju un dažu citu tautu/tautību pārstāvju, kuri iebilst pret 16. marta atzīmēšanu un tā atzīmētājiem un kuri skaitliskuma ziņā nekādi nevar mēroties ar daudzbalsīgo ordu, kas auro par 9. maija svinībām.

Tad vēl tāds jautājums par pašu 9. maija svētku būtību - par to, kas tur īsti tiek atzīmēts?

Tātad - laikam ir tā, ka krievi (iztiksim bez pārmērīga politkorektuma - lielākoties tieši krievi) atzīmē savas valsts uzvaru pār nacistisko Vāciju nu jau pirms apaļiem septiņdesmit gadiem? Karā kā jau karā gāja visādi, un paši krievi to lieliski zina, kaut arī bieži vien nav gatavi atzīties, bet viņi tomēr ņēma un uzvarēja, ja? Kam par prieku, kam par skumjām, bet uzvarēja?

Un jūs visi, protams, zināt veco labo pantiņu par, ak, šiem nabaga krieviem, kuriem nākamos septiņdesmit gadus tā īsti ar ko palepoties nav bijis (nu, labi, pirmais cilvēks kosmosā, vēl šis tas, bet nu - vāji, vāji...), un tad nu šie, nabagi, lūk, joprojām gremdējas kaut kādās tur impēriski iekrāsotās reminiscencēs par vienu senu uzvaru pirms septiņdesmit gadiem?

Bet šai sakarā tāds jautājums - laikam nenoliegsiet, ka tiešām bija Karš, bija Upuri, un bija arī krieviem Uzvara - viss ar lielo burtu? Lūk, ja nu jūs ieņirdzat par šiem nabagiem, kam pēdējos septiņdesmit gados nekādas citas uzvaras nav bijis, pastāstiet man, lūdzu, - kad ir bijusi jūsu pašu valsts un tautas pēdējā Uzvara, ar ko lepoties?

Vēsturiskais 18. novembris? Jā, bija tāda lieta, bet tas bija pirms krietni pulkāk gadiem nekā krievu Uzvara - tāpat kā 11. novembris. Bet pēc tam? Kur ir tās jūsu pašu mūslaiku uzvaras, ko jūs varat iebāzt degunā, lūk, tiem tur nabaga apstulbinātajiem krieviem, kuri nez kāpēc atceras un svin 70 gadus senu notikumu?

Un tad vēl tāds jautājums. Protams, 9. maija svinību mērogu lielā mērā nodrošina gan Kremļa finansējums un propagandas mašīna, gan gluži vienkārši cilvēku daba - svinēt kopā daudziem ir forši, ja ir iemesls, labs laiks un pasākumu programma. Bet vai jums nešķiet, ka ir vēl trešais iemesls - ka tieši jūs, brēcēji un zākātāji, šo pasākumu tik daudzskaitlīgu esat padarījuši vismaz tikpat lielā mērā kā Kremļa finansējums un propagandas mašīna?

Jūs droši vien nedomājat, ka jūsu ņirgas izskan tukšumā un neviens tās nedzird? Ja jūs tā domātu, droši vien entuziasma un enerģijas jums būtu krietni mazāk, vai ne? Tātad jūs vēlaties, lai sadzird arī tie, kuri nepareizus svētkus nepareizi svin, nepareizi uzvedoties?

Pārfrazējot jau iepriekš uzdotu jautājumu - tad kāda, jūsuprāt, var būt sadzirdējušo reakcija uz šādu zākāšanu? Vai jums nešķiet, ka jebkuram cilvēkam ar kaut nelielu pašcieņu reakcija var būt tikai viena - nu, ja viņi šitā, tad es kaut vai par spīti vien nākamgad aiziešu pie Uzvaras pieminekļa kaut vai tāpēc, lai "atzīmētos"? Un vai no tā neizriet, ka daļu šāgada 220 tūkstošu (vai vienalga cik) skaita esat sasaukuši un saorganizējuši tieši jūs?

Kazi, par to visu ir jēga padomāt nākampavasar, ja ne ātrāk.

Ak, jā, vai viss iepriekšminētais nozīmē, ka man pašam personiski patīk 9. maija svinības? Nē, man tās nepatīk, bet tāpēc es uz tām neeju un tur nejaucos - gluži tāpat kā es neapmeklēju ļoti daudzus un dažādus pasākumus no "Jaunā viļņa" līdz Operas svētkiem.

Teikšu vēl vairāk - ja kāds lindermans sadomātu ar saviem karodziņiem, voblām, vodkām un častuškām atnākt uz manas mājas pagalmu pasvinēt savus uzvaras svētkus, ļoti varētu būt, ka tuvākajos mēnešos uz savām kājām viņš arī uz mazmājiņu neietu.

Bet tā ir mana paša māja un mans paša pagalms. Savukārt Latvijas valsts ir kopēja tās pilsoņiem un iedzīvotājiem, un sabiedriskās vietas arī ir kopējas - un jebkuram cilvēkam tajās ir tiesības svinēt, ko un kā viņš vēlas, neuztraucoties, vai tas kādam citam (man tai skaitā) patiks vai ne.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...