Iesaki rakstu: 
Gan airBaltic vadītājs Bertolts Fliks ar savu 20 tūkstošu latu mēnešalgu, gan Latvijas Bankas vadītāji un Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs ir gatavie trūkumcietēji, salīdzinot ar tiesu izpildītājiem, kuriem aizvadītais ir bijis nevis krīzes, bet fantastisku ienākumu gads. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāze, ir bijuši tiesu izpildītāji, kuru ieņēmumi pērn pārsnieguši pat 60 tūkstošus latu mēnesī un miljonu eiro gadā.
Pagājušā gada absolūtais rekordists ieņēmumu ziņā, spriežot pēc VID datu bāzē atrodamajām deklarācijām, ir tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs (attēlā): 2009. gadā ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības nopelnījis 510 tūkstošus latu, pērn viņš sniegumu vēl uzlabojis, nopelnot jau 735 tūkstošus latu.
Tikai nedaudz atpalicis tiesu izpildītājs Kalvis Dūrītis, kurš pērn ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības saņēmis vairāk nekā 534 tūkstošus latu: salīdzinot ar 2009. gadu, šī tiesu izpildītāja ieņēmumu pieaugums ir vairāk nekā 300 tūkstoši latu.
Jau būtiski atpaliek trešais – saskaņā ar pašlaik iesniegto deklarāciju apkopojumu – pērn vislabāk pelnījušais tiesu izpildītājs: Ainārs Šusts pērn ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības saņēmis 333 tūkstošus latu – par 121 tūkstoti latu vairāk nekā 2009. gadā.
Vēl vismaz trīs tiesu izpildītāji pērn ieņēmumos guvuši vairāk nekā ceturtdaļmiljonu latu: Sandis Tomsons sapelnījis 259 tūkstošus latu (gadu iepriekš – tikai 95 tūkstošus), Ginters Hmeļevskis – 257 tūkstošus latu (vienīgais, kam ieņēmumi sarukuši, - gadu iepriekš tie bijuši pat 354 tūkstoši latu), bet Andrejs Glumovs – 253 tūkstošus latu (pirms gada – 157 tūkstošus latu).
Savukārt vismaz četriem citiem tiesu izpildītājiem gada ieņēmumi pārsnieguši 100 tūkstošus latu. Tiesa, no šiem ieņēmumiem jāatņem tiesu izpildītāju izdevumi, rīkojot izsoles utml., taču pārpalikusī peļņa vienalga ir iespaidīga.
Šo peļņu apsviedīgākajiem tiesu izpildītājiem nodrošinājis Ministru kabinets: atkarībā no atgūtās mantas vērtības tiesu izpildītājs no tās saņem 3-15 procentus.
MInistru kabineta noteikumi nosaka, ka tiesu izpildītājs papildus fiksētajām likmēm saņem amata atlīdzību procentos no atgūtās summas šādā apmērā:
- līdz 3000 latu - 15 procentus no faktiski atgūtās summas; - no 3001 lata līdz 10 000 latu - 450 latu plus 10 procentu no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 3000 latu; - no 10 001 lata līdz 100 000 latu - 1150 latu plus pieci procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 10000 latu; - ja atgūtā summa pārsniedz 100 000 latu, - 5650 latu plus trīs procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 100 000 latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
