Dombrovska iespējamo karjeru ES saista ar jaunveidojamo Eurosamita priekšsēdētāja amatu
PIETIEK20.03.2012.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, kontekstā ar atsevišķu politisko spēku un ekonomisko interešu grupu vēlmi panākt drīzas izmaiņas valdības koalīcijā ar jaunu sparu izskan minējumi par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) karjeru Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Premjers šādus jautājumus vienmēr ir apslāpējis, uzsverot, ka viņa mērķis ir, lai šī valdība nostrādā visu 11. Saeimas pilnvaru laiku. No avotiem diplomātiskajās aprindās, kas informēti par noskaņojumu lielo ES valstu valdībās, izskan skepse, vai Dombrovskim ir izredzes uz šai sakarā pēdējā laikā kuluāros piesaukto Eurosamita priekšsēdētāja amatu. Turklāt šāda teorētiska iespēja pavērtos tikai 2013. gada otrajā pusē vai 2014. gadā.
Ja Latvijai izdosies izpildīt kritērijus, lai pievienotos eirozonai, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) kā šī veiksmes stāsta simbols varētu pretendēt uz augstu amatu Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Viens šāds jaunizveidots amats, kas atbilstu ekspremjera līmenim, ir Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb ES fiskālās disciplīnas līgumā paredzētais ietekmīgais Eurosamita priekšsēdētāja amats. Atsevišķi avoti Briselē izsaka optimistiskas prognozes, ka Vācijas kanclere Angela Merkele, ar kuru Dombrovskim izveidojies īpašs kontakts, varētu būt viņa lobijs ceļā uz šo amatu.
Latvija, kas vairākus gadus strikti sekojusi starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumiem, turoties pie sāpīgiem taupības pasākumiem, ir labs piemērs citām finanšu krīzē nonākušām ES valstīm, pirmkārt, Grieķijai, rādot, ka ar šādu politiku ir iespējams pārvarēt krīzi. Ja Latvijai izdosies izpildīt kritērijus, lai 2014. gadā pievienotos eirozonai, un tādējādi pabeigt šo veiksmes stāstu, tā būs pozitīvs piemērs gan šīm valstīm, gan citu ES dalībvalstu sabiedrībām, kuru valdībām ir grūti pamatot finanšu palīdzības sniegšanu krīzes skartajiem.
Citi augstistāvoši avoti diplomātiskajās aprindās uzsver: šobrīd iespēja, ka Dombrovskis varētu pretendēt uz Eurosamita priekšsēdētāja amatu, netiek apspriesta, un pa diplomātiskajiem kanāliem nav saņemti apstiprinājumi, ka Latvijas premjers saņēmis kādus solījumus vai iedrošinājumus šai sakarā. Lai gan, Latvijai izpildot eirozonas kritērijus un veiksmīgi sakrītot citiem faktoriem, vēl neesot izslēgts pozitīvs izrāviens, pašlaik apspriest šādu iespēju esot pāragri. Diplomāti arī norāda, ka vāciski, angliski un krieviski brīvi runājošais Dombrovskis nepārvalda franču valodu, un tas var būt nopietns šķērslis tik augsta ES amata iegūšanai. Latvijas kandidātam nepietiktu tikai ar Vācijas kancleres atbalstu, turklāt viņai 2013. gada rudenī vēl jāpārdzīvo pārvēlēšana.
Rodas iespaids, ka priekšlaicīgie minējumi par Dombrovska izredzēm pretendēt uz augsto amatu pašlaik tiek izplatīti ar mērķi pieradināt pie domas, ka amatā rekordlaiku pavadījušais premjers agri vai vēlu aizies. Šādas informācijas parādīšanās publiskajā telpā arī ļautu notestēt reakciju uz šādu scenāriju. Aktualizējot jautājumu par Dombrovska drīzo karjeras kāpienu Eiropā, kam kā priekšnoteikums ir vairāku „mājasdarbu“ izpildīšana, premjera krēsla šūpotājiem arī paveras vēl viens iemesls kritizēt viņa ekonomisko politiku. Izskan kritiski viedokļi, ka veiksmes stāsts par krīzes pārvarēšanu un pievienošanos eirozonai tiks pabeigts uz ekonomiskās attīstības rēķina, jo tālākie fiskālās disciplīnas pasākumi nozīmē naudas izņemšanu no ekonomikas.
Izskan minējumi, ka, iespējams, „uz diviem krēsliem sēdēt”, vienlaikus vadot Eiropadomi un Eurosamitu, varētu pašreizējais Eiropas Savienības prezidents Hermanis van Rompejs. Kā otru kuluāros jau pašlaik apspriestus Eurosamita priekšsēdētāja amata kandidātu avoti diplomātiskajās aprindās min Vācijas finanšu ministru Volfgangu Šeibli. Tādā gadījumā kārdinošā vakance neradītu karjeras iespējas Dombrovskim vai kādam citam konkurentam uz šo amatu. Atsevišķi avoti Briselē izsaka optimistiskas prognozes, ka tam, kurš ieņems Eurosamita priekšsēdētāja amatu, tas kalpos kā tramplīns uz ES prezidenta kandidātu rezervistu soliņu brīdī, kad beigsies van Rompeja pilnvaras amatā.
Latvijas valdības atbalstītā ES fiskālās disciplīnas līguma 12. pants paredz, ka līgumu noslēgušo valstu valdību vadītāji vismaz divreiz gadā, bet, ja vajadzīgs, arī biežāk tiekas Eurosamita sanāksmēs, kuru vadīšanai tiek izveidots jauns – Eurosamita priekšsēdētāja – amats. Eurosamita priekšsēdētāju amatā iecels eirozonas valstu vai valdību vadītāji ar vienkāršu balsu vairākumu vienlaikus ar Eiropadomes priekšsēdētāju un uz tādu pašu pilnvaru termiņu.
Eurosamita priekšsēdētājam ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju būs jānodrošina šo sanāksmju sagatavošanu, lielā mērā nosakot to dienaskārtību. Pēc katras Eurosamita sanāksmes Eurosamita priekšsēdētājam būs jāiesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam. Saskaņā ar ES fiskālās disciplīnas līgumu Eurosamita dienaskārtībā būs jautājumi, kas skar eirozonas pārvaldību un tai piemērojamos noteikumus, kā arī stratēģiskas nostādnes attiecībā uz ekonomikas politikas īstenošanu, lai paaugstinātu konverģenci eirozonā.
ES fiskālās disciplīnas līgumu Latvijas valdība akceptēja 28. februārī, bet Saeimai šis balsojums vēl priekšā. To, cik šīs vienošanās ratifikācija svarīga Dombrovskim, parādīja tas, ka balsojumam nepieciešamais atbalsts opozīcijas partijās tika meklēts premjera līmenī, nevis parlamenta frakciju vadītāju konsultācijās. Lai saņemtu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas atbalstu šī līguma ratifikācijai, tika parakstīta īpaša vienošanās ar premjeru.
Kad Ministru kabinets 28. februārī lēma par atbalstu ES fiskālās disciplīnas līguma parakstīšanai, Dombrovskis iesaistījās garā viedokļu apmaiņā ar Ārlietu ministrijas ierēdņiem par termina „eurosamits” pareizrakstību, uzskatot, ka pareizi būtu rakstīt „eirosamits”, un šī nianse arī bija vienīgā, kas valdībā izraisīja diskusiju par šo pretrunīgi vērtēto līgumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
