Dombrovska un viņa padomnieces Bukanes dzīvesbiedriem bizness iestrēdzis
PIETIEK13.04.2011.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Premjera Valda Dombrovska (Vienotība) dzīvesbiedres Ārijas Dombrovskas un premjera padomnieces juridiskajos jautājumos Sandras Bukanes vīra Induļa Bukana kopīgajam nekustamo īpašumu biznesam neklājas viegli. Pārdoti ir vien divi no kopumā 13 rindu māju projektā Dreiliņos uzceltajiem mājokļiem. Šim abu – premjera un viņa padomnieces – dzīvesbiedru kopīpašumam nostiprināta 1,16 miljonu latu hipotēka par labu Latvijas Hipotēku un zemes bankai. „Problēmu ar tekošo saistību izpildi nav,” Pietiek uzsver Bukane. Viņa arī norobežojas no sava vīra kopīgā biznesa ar premjera dzīvesbiedri: Bukani ar premjeru saistot vienīgi uz profesionālajām īpašībām balstītas attiecības.
Lursoft dati rāda, ka premjera dzīvesbiedrei Ārijai Dombrovskai uz pusēm ar premjera padomnieces vīru Induli Bukanu pieder 2004. gadā reģistrētā SIA Land Development. Kā firmas darbības veidi norādīti būvniecības projektu izstrādāšana, nekustamā īpašuma mērķprojekti, nekustamā īpašuma pirkšana, pārdošana, izīrēšana, iznomāšana un pārvaldīšana, kā arī starpniecība darījumos ar nekustamo īpašumu. SIA Land Development valdes priekšsēdētājs ir Sandras Bukanes tēvs Jānis Krapovskis. Savukārt kopīgi ar māti Dzintru Krapovsku Bukanei no 2004. līdz 2007. gadam uz pusēm piederējusi nekustamā īpašuma firma Panda-S.
2005. gada jūnijā Bukans un Dombrovska vienādās daļās iegādājušies 0,9889 ha lielu īpašumu Vējziedi Dreiliņos, katrs samaksājot 57 500 latus (kopējā cena 115 000 latu). Uz Dreiliņu zemes Bukans un Dombrovska uzcēluši rindu mājas (foto no www.ldprojekti.lv). Uz šo īpašumu 2007. gadā nostiprināta 1 160 000 latu liela hipotēka par labu Latvijas Hipotēku un zemes bankai, rāda zemesgrāmatas dati.
Spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, Bukanam un Dombrovskai Dreiliņos pagaidām izdevies pārdot tikai divus no kopumā 13 mājokļiem. 2009. gadā izdevies noslēgt divus darījumus kopumā par 131 317 latiem. Tomēr SIA Land Development mājaslapā (www.ldprojekti.lv) kā pārdoti norādīti trīs. Viens dzīvoklis norādīts kā rezervēts, bet viens tiekot iznomāts. Dzīvokļu cenas atkarībā no to stāvu skaita svārstās no 175 000 eiro līdz 215 000 eiro.
SIA Land Development mājaslapā lasāms, ka rindu māju projekts Vējziedi ir kā turpinājums „ļoti veiksmīgam savrupmāju ciemata Dzīpari attīstības projektam”, kas pabeigts 2007. gadā un atrodas blakus. Dzīparos realizēti visi 15 apbūves gabali, kur „uzbūvētas greznas savrupmājas”.
Bukane, formāli norobežojoties no sava dzīvesbiedra un premjera sievas biznesa, zina stāstīt, ka ar to viss esot kārtībā, pārdošanas process, lai arī lēnām, bet virzoties uz priekšu. Arī problēmu ar kredītsaistību segšanu neesot. „Nekustamo īpašumu projektu attīstības bizness vispār ir ļoti ciklisks – ir ļoti aktīvi periodi, kad kaut kas tiek būvēts, kaut kas tiek attīstīts, kad tiek nodots ekspluatācijā un tad ir mazāk aktīvs periods, kad notiek pārdošanas process. Šobrīd viss tas, kas ir attīstīts, ir nodots ekspluatācijā un notiek šis pārdošanas process. Tas process pakāpeniski virzās uz priekšu, viņš ir lēnāks, bet nevar teikt, ka viņš ir nedzīvs,” Pietiek saka Bukane.
Viņa strikti noliedz, ka gausās pārdošanas dēļ dzīvesbiedram būtu problēmas ar kredītsaistību segšanu. „Nē, nav tādu sarežģījumu, tas, ka ir lēna pārdošana, nenozīmē, ka tu nevari tikt galā ar savām tekošajām saistībām. Nav nekādu kredīta kavējumu vai vēl kādas problēmas, mēs tādēļ esam ieguldījuši arī savu naudu šajā projektā. Šādu problēmu nav,” uzsvērti saka Bukane. Cik tieši no personiskajiem līdzekļiem ieguldījusi vīra un Dombrovskas biznesā, Bukane neprecizē. Viņas amatpersonas deklarācija par 2010. gadu rāda, ka aizdevumos izsniegti 337 450 eiro un 9 500 lati. Premjera amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu norādīts, ka viņš aizdevis 178 788 eiro.
Sandra Bukane savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu norādījusi, ka viņai kopīpašumā ar Āriju Dombrovsku un vīru Induli Bukanu pieder trīs nekustamie īpašumi Inčukalnā, Liepupē un Stopiņu novadā. Pēdējos divus Bukane savās amatpersonas deklarācijās norāda kopš 2006. gada. Stopiņu novada Dreiliņos atrodas Bukana un Dombrovskas vērienīgākais nekustamā īpašuma attīstības projekts – rindu mājas Vējziedi. Tiesa, nevienam no trim īpašumiem informācija par Bukani kā par līdzīpašnieci zemesgrāmatā neparādās.
Bukane Pietiek skaidro, ka šāds ieraksts deklarācijā izdarīts, ņemot vērā, ka pēc likuma viņas kopīpašumā ir visi dzīvesbiedra īpašumi. Reāli viņai neesot nekādas tiešas saiknes ar vīra un premjera sievas biznesu. „Man nav kopīpašumu ne ar vienu no šīm personām, man ir kopīpašums ar manu vīru, bet zemesgrāmatā tie īpašumi nav reģistrēti uz mana vārda. Man nav kapitāldaļas nevienā uzņēmumā, man ir atsevišķi īpašumi, kas pieder manam vīram un pēc likuma tas, kas pieder manam vīram, pieder arī man, jo teorētiski, pārdodot šos īpašumus, viņam ir jāsaņem mana piekrišana, tikai tāda ir šī saistība – ļoti pastarpināta,” skaidro Bukane.
Bukana un Dombrovskas kopīgais nekustamā īpašuma bizness uzsākts 2004. gadā, bet, kā atgādina Bukane, viņa par Dombrovska padomnieci pirmo reizi kļuvusi jau 2002. gadā laikā, kad viņš bija finanšu ministrs. Tobrīd viņas vīram un Ārijai Dombrovskai vēl nav bijis kopīga biznesa. „Tajā laikā mums absolūti nekāda saikne nebija, tā bija balstīta tikai uz profesionālajām īpašībām,” uzsver Bukane.
Par premjera Dombrovska padomnieci Bukane kļuva 2009. gada aprīlī. Viņas darba līgumu parakstījis tieši Dombrovskis, bet rīkojumu par pieņemšanu darbā – Valsts kancelejas toreizējā direktore Gunta Veismane. „Visu padomnieku darba līgumus tiešām paraksta Ministru prezidents, bet rīkojumus paraksta Valsts kancelejas direktors. Starp mani un Ministru prezidentu nav nekādas biznesa saiknes, jo man nepieder kapitāla daļas nevienā uzņēmumā, par ko var pārliecināties Uzņēmumu reģistra datu bāzē,” uzsver Bukane.
Viņa arī atgādina, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir īpašajā konsultatīvo personu statusā, kas nozīmē, ka darba līgums tiek slēgts tikai uz attiecīgā valdības locekļa pilnvaru laiku un darba līgumu ar viņu var izbeigt jebkurā laikā bez uzteikuma iemesla. „Tas liecina, ka šādam darbam ir ļoti svarīgs uzticības aspekts,” saka Bukane.
Dreiliņu īpašums nav vienīgais, kas kopīgs Bukanu un Dombrovsku ģimenes locekļiem. 2007. gada maijā uz Bukana un Dombrovskas vārda zemesgrāmatā vienādās daļās nostiprināts 0,3718 ha liels zemesgabals Mēnesenes Inčukalna novadā. 2006. gada maijā Bukans un Dombrovska to vienādās daļās iegādājušies, katrs samaksājot 22 841 latu (kopējā cena - 45 682 lati). Vēl senāk, 2005. gada septembrī Bukans un Dombrovska vienādās daļās iegādājušies 6,3 ha lielu īpašumu Saknes Limbažu rajona Liepupē, katrs samaksājot 56 700 latus (kopējā cena - 113 400 lati). Šis īpašums atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
