Dombrovskim tagad prognozē reģionālās attīstības komisāra portfeli
PIETIEK04.09.2014.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Viens no reāli panākamiem kompromisiem, kas apmierinātu ekspremjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un atbilstu arī Latvijas interesēm, varētu būt Eiropas Savienības reģionālās attīstības komisāra postenis. Tomēr īstais pārbaudījums Dombrovskim būs noklaušināšana Eiropas Parlamentā pēc divām nedēļām, kas draud arī ar nepatīkamiem jautājumiem un vismaz teorētiski - arī "izgāšanas" iespēju.
Līdz nākamās nedēļas sākumam, kad sola skaidrību par eirokomisāru portfeļu sadalījumu starp ES dalībvalstīm, konkrēta amata prognozēšana Latvijas eirokomisāra kandidātam būs tikai spekulācijas, kā to ceturtdien uzsvēra arī pats Dombrovskis.
Tomēr uz reģionālās attīstības komisāra portfeli jaunās Eiropas Komisijas sastāvā kā reāli iegūstamu Pietiek pēdējā laikā norādījuši divi Dombrovska komandas cilvēki, uzsverot, ka tas ietekmes ziņā netiktu uzskatīts kā zaudējums, lai gan prioritāte vēl aizvien ir ar savienības ekonomisko un finanšu politiku saistīts amats.
Tālāk Dombrovski kā katru no nākamās Eiropas Komisijas sastāva gaida noklaušināšana Eiropas Parlamentā, kas pašlaik plānota laikā no 22. līdz 25. septembrim.
Vismaz viena eirokomisāra kandidāta neizlaišana cauri kritisku jautājumu sietam katrā Eiropas Komisijas sastādīšanas ciklā bijusi Eiropas Parlamenta goda lieta. Dombrovskim noklaušināšana draud ar nepatīkamiem jautājumiem par viņa ģimenes nekustamā īpašuma biznesa kreditēšanu un sievai Ārijai Dombrovskai daļēji piederošā uzņēmuma kredīta aizslepenoto pārdošanu no valstij piederošās Hipotēku bankas privātajai Rietumu bankai. Tas noticis ar Dombrovska valdības ziņu uz neskaidriem un sabiedrības acīm noslepenotiem nosacījumiem, par ko Pietiek jau daudz rakstījis.
Vairāki Briseles "insaideri" Pietiek apgalvojuši, ka Eiropas Parlamenta un topošās Eiropas Komisijas aizkulisēs šis skandāls ir pamanīts, bet šķiet pārāk specifisks, par maz pierādītos faktos balstīts un tādēļ neizprotams. Līdz ar to Dombrovsku kredītportfeļa lietas ietekmi uz viņa apstiprināšanas izredzēm var ietekmēt tas, vai pēdējās nedēļās šajā lietā gaidāmi kādi pavērsieni.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
