Dombrovskis atkal sūdzas par "melnā PR kampaņu", neatbild ne uz vienu konkrētu jautājumu
L. Lapsa27.05.2014.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Tā vietā, lai sniegtu atbildes uz virkni konkrētu jautājumu par ģimenes biznesa kredītiem un to nonākšanu Rietumu bankas pārziņā, bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vēlreiz nācis klajā ar paziņojumiem par pret viņu vērstu "melnā PR kampaņu".
Dombrovska valdībai 2013. gadā nolemjot nodot valstij piederošās Hipotēku un zemes bankas komercdaļu privātām institūcijām, viņa un viņa bijušās padomnieces Sadras Bukanes ģimeņu uzņēmuma Land Development un viņa dzīvesbiedres Ārijas Dombrovskas ņemtie kredīti ir paslepus, pēc slēptiem kritērijiem nodalīti atsevišķā nelielā paketē, kuras lielums netiek izpausts, un ar slepeniem nosacījumiem, par neatklātu summu, ar slēptu atlaidi nodoti Rietumu bankai.
Šī slēptā shēma, kuras rezultātā Dombrovska ģimenes bizness uz valsts un nodokļu maksātāju rēķina ir izglābts no bankrota un viņa un sievas šim biznesam aizdotie 340 tūkstoši eiro - no pazušanas, ir organizēta Finanšu ministrijā un Hipotēku bankā. Tās konkrētie organizētāji tiek slēpti, Finanšu ministrija ir oficiāli paziņojusi, ka pat valsts amatpersonas, kuras izstrādājušas konkrētos darījuma nosacījumus, netikšot atklātas, jo tas esot komercnoslēpums.
Jau pirms nedēļas Pietiek Dombrovskim uzdeva virkni konkrētu jautājumu, norādot, ka godīgas un atklātas atbildes uz tiem parādītu, cik pamatotas ir aizdomas par paslepus īstenotu koruptīvu valsts nozagšanas shēmu. Taču ekspremjers ir izvēlējies nesniegt uz tiem atbildes.
Dombrovskim pirms nedēļas uzdotie jautājumi, uz kuriem joprojām nav sniegtas atbildes, bija šādi:
- Vai neuzskatāt, ka, Jūsu ģimenes neveiksmīgā uzņēmuma kredītsaistībām nonākot Rietumu bankas pārziņā, esat nonācis ietekmējamā stāvoklī?
- Kā Jūs komentējat to, ka nerezidentu finanšu plūsmās un termiņuzturēšanās atļauju biznesā ieinteresēta banka gūst finansiālu un cita veida ietekmi pār potenciālu Eiroparlamenta deputātu un varbūt pat eirokomisāru?
- Kādas tieši darbības veiksiet, lai no šāda ietekmējama stāvokļa izkļūtu?
- Kuras konkrētas personas nokārtoja Jūsu ģimenes biznesa kredītu nodalīšanu atsevišķā nelielā paketē un nodošanu Rietumu bankai?
- Ar kādu atlaidi/diskontu Rietumu banka iegādājās šo paketi?
- Vai Jūsu ģimenei ir vēl kādi uzkrājumi, izņemot 340 000 eiro, ko esat aizdevuši ģimenes uzņēmumam Land Development? Cik lieli tie ir?
- Vai abi ārvalstnieki, kas iegādājušies Jūsu uzņēmuma pārdotās rindu mājas, ir bijuši Rietumu bankas sagādāti klienti?
Tā vietā Dombrovskis ir nācis klajā ar apjomīgu paziņojumu, kurā Pietiek publikācijas par viņa ģimenes kredītu tēmu līdzīgi tam, kā kādreiz taisnojušies viņa partijas biedri Dzintars Zaķis un Atis Kampars, nosaucis par "melnā PR kampaņu". Šodien publicējam Dombrovska paziņojumu pilnībā:
"Par portāla pietiek.com melnā PR kampaņu
Pēdējās dienās pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām portālā pietiek.com tika publicēta “Vienotību” un mani kā deputāta kandidātu nomelnojošu rakstu sērija. Šī nav pirmā reize, kad portāls pietiek.com pirms vēlēšanām izvērš melnā PR kampaņu pret “Vienotību”. Līdzīgi bija arī pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām, toreiz tika izdota arī speciāla “Vienotību” nomelnojoša avīze, kuras patiesie finansētāji tā arī netika atklāti.
Zīmīgi, ka rakstos pieminēti pagājušā gada notikumi, tātad bija pietiekami ilgs laiks, lai noskaidrotu visas detaļas un pārbaudītu minētos faktus, ja rakstu mērķis patiešām būtu noskaidrot patiesību. Tā vietā portāls dažas dienas pirms vēlēšanām publicē dažādu interpretāciju un nepatiesību savirknējumu, radot skandalozu rakstu sēriju.
Parasti šādus paņēmienus pielieto vai nu kādi ekonomiskie grupējumi, kuru intereses varētu būt aizskāruši valdības lēmumi, piemēram, nepieļaujot kādu šiem grupējumiem izdevīgu, bet plašākām sabiedrības interesēm neatbilstošu lēmumu virzību, vai arī politiskie konkurenti, kuriem godīgā konkurencē nav pietiekamu argumentu.
Tagad, kad ir norimušas pirmsvēlēšanu kaislības, nolēmu publicēt informāciju, kas dos iespēju katram interesentam patstāvīgi novērtēt situāciju un nodalīt faktus no portāla pietiek.com īpašnieku un žurnālistu fantāzijas.
Par demisijas iemesliem
Priekšvēlēšanu laikā pietiek.com, atsaucoties uz kaut kādiem anonīmiem “avotiem” izplatīja spekulācijas, ka manas demisijas iemesli esot saistīti “konfrontēšanu ar faktiem par ģimenes biznesa finanšu plūsmām”.
Tas neatbilst patiesībai. Gan Valsts prezidents, gan es esam jau daudzkārt publiski komentējuši mūsu sarunu pirms manas demisijas un varu tikai vēlreiz pateikt, ka demisijas iemesli bija Zolitūdes traģēdija un situācija koalīcijā. Tieši par šiem jautājumiem mēs ar Valsts prezidentu runājām, nekādi “ģimenes biznesa finanšu plūsmu” vai tamlīdzīgi jautājumi sarunā netika pat pieminēti. [Šī ir vienīgā atbilde uz kādu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem.]
Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) komercdaļas pārdošanu
Priekšvēlēšanu laikā pietiek.com publicēja veselu virkni spekulāciju par LHZB komercdaļas pārdošanas procesu un it kā “īpašajiem nosacījumiem”, uz kuriem esot pārdots manai sievai daļēji piederošā SIA “Land development” kredīts.
LHZB komercdaļas pārdošana notika pēc Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta lēmuma saistībā ar bankai sniegto valsts atbalstu krīzes laikā.
Ar EK Konkurences ģenerāldirektorāta 2009. gada 19. novembra lēmumu par valsts atbalstu lietā NN 60/2009 tika apstiprināts 2009. gadā veiktais LHZB pamatkapitāla palielinājums. Minētais lēmums paredzēja nosacījumu, ka līdz 2013. gada beigām pilnībā tiek izbeigta LHZB komercdarbība un LHZB var turpināt darbu tikai kā attīstības finanšu institūcija.
http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/233793/233793_1038007_12_2.pdf
EK Konkurences ģenerāldirektorāta uzraudzībā izstrādātā un Ministru kabineta 2011. gada 1. novembrī apstiprinātā LHZB pārdošanas stratēģija paredzēja LHZB komercdaļas aktīvu un noguldījumu pārdošanu, sadalot bankas komercdaļu vairākās paketēs.
Bankas komercdaļas sadali paketēs un investoru piesaisti veica Finanšu ministrija kopā ar piesaistīto konsultantu “SEB Enskilda”. SIA “Land development” kredīts tika iekļauts paketē ar citiem nekustamo īpašumu attīstītāju kredītiem, nekāda īpaša pakete tam netika veidota. Katra pakete tika pārdota tam investoram, kas par to piedāvāja labāko cenu, nevienai paketei nekādi īpaši nosacījumi netika piemēroti.
Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram. Jebkurā gadījumā Ministru kabineta lēmumi tika pieņemti atbilstoši Finanšu ministrijas un piesaistītā konsultanta rekomendācijām. Līdz ar to nekādām spekulācijām par šo lēmumu politisku ietekmēšanu vai kādiem īpašiem nosacījumiem konkrētā kredīta pārdošanā nav pamata.
Par SIA “Land development”
Portāls pietiek.com jau gadiem izplata nomelnojošu informāciju par manai sievai daļēji piederošā SIA “Land development” it kā “ļoti neveiksmīgo” rindu māju projektu.
Neesmu šī uzņēmuma īpašnieks vai amatpersona, lai varētu detalizēti komentēt uzņēmumu darbu, tomēr varu sniegt sekojošu informāciju - kopš 2007. gada, kad tika uzsākts trīspadsmit rindu māju būvniecības projekts Stopiņu novadā, ir pārdotas septiņas rindu mājas un pārējās sešas mājas ir izīrētas vai iznomātas. Lielāko daļu rindu māju ir nopirkuši Latvijas iedzīvotāji, bet divas rindu mājas ir nopirkuši ārzemnieki, no kuriem tikai viens ārzemnieks ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju Latvijā saistībā ar nekustamā īpašuma pirkumu. Otrs ārzemnieks jau vairākus gadus dzīvo Latvijā un līdz rindu mājas pirkumam jau bija saņēmis termiņuzturēšanās atļauju (pretēji pietiek.com apgalvojumiem).
Līdz ar to nav nekāda pamata portāla pietiek.com apgalvojumiem par SIA “Land development” it kā “ļoti neveiksmīgo” darbību. Kopš 2007. gada uzņēmums ir atmaksājis bankas aizdevuma pamatsummu vairāk nekā 1 milj. eiro apmērā, visus šos gadus bez kavējumiem veicis ikmēneša procentu maksājumus, kā arī uzņēmumam nav nodokļu parādu valstij.
Nav pamata arī portāla pietiek.com priekšvēlēšanu laikā izplatītajām spekulācijām par “atkarību” no Rietumu bankas, kurai tika pārdota LHZB komercdaļas pakete ar nekustamā īpašuma attīstītājiem izsniegtajiem kredītiem. Kredītu ņemšana uzņēmējdarbībai ir vispārpieņemta prakse, turklāt nav pamata apšaubīt konkrētā uzņēmuma maksātspēju. Varat arī pavērtēt, cik daudzām amatpersonām, to ģimenes locekļiem, vai arī tiem piederošiem uzņēmumiem ir kredīti – vai tāpēc ir pamats apgalvot, ka visas šīs amatpersonas ir “atkarībā”?
Nedaudz ironizējot var teikt, ka pietiek.com atrastu iemeslu spekulācijām jebkurā scenārijā - ja minētais kredīts netiktu pārdots vispār vai nodots kādai citai valsts kapitālsabiedrībai, pietiek.com apgalvotu, ka kredīts tieši tāpēc nav pārdots, lai “politiski ietekmētu”, “nodrošinātu īpašus nosacījumus” utt; ja attiecīgā kredītu pakete tiktu pārdota kādai no skandināvu bankām, līdzīgi kā vairākas citas LHZB komercdaļas paketes, varētu rakstīt par “atkarību” no zviedru baņķieriem utt..
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka vēlētāji manu darbu ir varējuši vērtēt jau daudzu gadu garumā – pēdējos gandrīz piecus gadus, kad vadīju valdību, un arī iepriekš – kā finanšu ministru, Saeimas deputātu un Eiropas parlamenta deputātu. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vēlētājiem vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš esmu aktīvajā politikā, ir izveidojies pietiekams priekšstats, lai varētu par mani spriest pēc maniem darbiem, nevis pietiek.com priekšvēlēšanu spekulācijām."
Rīt Pietiek publicēs pārskatu par faktiem, kas Dombrovska paziņojumā ir pilnībā vai daļēji sagrozīti vai tīši noklusēti.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
