Dombrovskis ZZS balsis fiskālās disciplīnas līgumam "pircis" arī, solot parūpēties par Dūklava "Piebalgas alu"
PIETIEK17.05.2012.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Solījums nobremzēt Aivaram Lembergam iznīcinošo grozījumu Kriminālprocesa likumā virzīšanu nav bijis vienīgais politiskā tirgus objekts, ko Vienotības līderi "samaksājuši", lai ceturtdien nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsis ES fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanai 1. lasījumā Saeimā. Aci pret aci ar premjeru pāris dienu iepriekš tikās bijušais ZZS zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, no Valda Dombrovska (Vienotība) saņēmis solījumu atrisināt viņam piederošās a/s Piebalgas alus problēmas. Iespējams, runa ir par alusdarītavas atkarību no Vienotības politiski kontrolētā a/s Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora, jo uzņēmums pilnībā ieķīlāts šajā bankā.
Otrdien, 15. maijā valdības sēde nedaudz aizkavējās - premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ar novēlošanos pameta savu kabinetu, pie kura durvīm, brīdi pirms tam iznācis, gaitenī mīņājās bijušais zemkopības ministrs, viens no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) smagsvariem Jānis Dūklavs, novēroja Pietiek. Premjera padomnieks Pēteris Viņķelis (Vienotība), kurš Dūklavu laipni izvadīja, par sarunas iemesliem bija nerunīgs, aprobežojoties ar skaidrojumu, ka ar bijušo zemkopības ministru runāts par taisnīgākām ES subsīdijām Latvijas zemniekiem.
Izrādījās, ka tā nav visa taisnība. Vēl īsi pirms balsojuma Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Saeimas kuluāros, meklējot alternatīvas balsis, bija atzinis, ka par ZZS atbalstu jāmaksā augsta cena un bez Kriminālprocesa likuma grozījumiem tiek prasīts arī atbalsts Dūklava alusdarītavas problēmām. Pats Zaķis ceturtdien Pietiek politisko tirgošanos noliedza, atbildot, ka "jūsu rīcībā esošā infromācija neatbilst patiesībai". Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa uz jautājumiem neatbildēja vispār.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Dūklavs tete a tete ar premjeru apspriedis sev piederošā uzņēmuma - a/s Piebalgas alus problēmas un saņēmis solījumu tās atrisināt apmaiņā pret balsojumu par ES fiskālās disciplīnas līgumu. Šim balsojumam bija nepieciešamas 2/3 Saeimas deputātu balsu (vismaz 67 balsis), līdz ar to tam nepietika tikai ar koalīcijas atbalstu. 17. maija balsojumā konceptuāls atbalsts līgumam tika "izvilkts caur adatas aci" - par nobalsoja 68 deputāti, ieskaitot Dūklavu. Saeimas plenārsēžu zālē ceturtdien bija vērojams, kā premjers līdz pēdējam brīdim turpināja konsultēties ar ZZS frakcijas vadību un īpaši uzrunāja Dūklavu.
Dūklavam saskaņā ar Lursoft datubāzes datiem pieder 38% a/s Piebalgas alus, tomēr faktiski Dūklava ģimene kontrolē 51% uzņēmuma, jo vēl 13% tajā pieder eksministra sievai Inārai Dūklavai caur viņas īpašumā esošo Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecību Kalna-Brici. Dūklava sieva Ināra ir arī Piebalgas alus valdes priekšsēdētāja.
Visi Dūklava alusdarītavas pamatlīdzekļi ieķīlāti kā nodrošinājums kredītsaistību izpildei pret a/s Latvijas Krājbanka, liecina Lursoft datubāzē pieejamā informācija. Šobrīd Piebalgas alum ir spēkā piecas reģistrētas komercķīlas Latvijas Krājbankā, kuru nodrošinātā prasījuma maksimālā summa kopumā ir 2 847 991 lats. Arī paša Dūklava Piebalgas alum izsniegtais aizdevums uz 2011. gada 31. decembri bijis ievērojams – 133 292 lati.
Dūklavs Pietiek ceturtdien noliedza, ka ar premjeru apspriedis ES fiskālās disciplīnas līguma balsojumu. Savukārt premjers Dombrovskis ar preses sekretāra Mārtiņa Pankes starpniecību Pietiek tieši šo jautājumu oficiālajā atbildē sniedza kā vienu no abu sarunas tēmām. Tas, kur sakrīt Dūklava un Dombrovska versijas par abu neafišēto tikšanos, ir apgalvojumā, ka a/s Piebalgas alus problēmas nav apspriestas. "Jūs galīgi esat aptrakuši? Kāpēc jūs tā interesē mana tikšanās ar premjeru? Kas man nevar būt privātas tikšanās ar premjeru? Varbūt mēs par medībām abi runājām!" liedzoties stāstīt, par ko runāts ar Dombrovski, klāstīja Dūklavs. Viņš tāpat kā Dombrovskis un Zaķis noliedza, ka starp ZZS un Vienotību būtu notikusi kāda tirgošanās par fiskālās disciplīnas līguma atbalstīšanu. "Absolūti neko zemnieki neietirgoja," apgalvo Dūklavs.
Arī Dombrovskis noliedza, ka ar Dūklavu apspriedis a/s Piebalgas alus problēmas. "Ar Dūklavu runāts par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, Latvijai pieejamajiem kohēzijas fonmdiem nākamajā finanšu perspektīvā un ZZS atbalstu 25 ES valstu fiskālās disciplīnas līgumam. Par Piebalgas alu nav runāts," apgalvo premjera pārstāvis Mārtiņš Panke.
Dūklavs apstiprina, ka viņam piederošā alusdarītava pilnībā ieķīlāta bankrotējušajā a/s Latvijas Krājbanka un tas liegtu uzņēmumam saņemt jaunus kredītus, bet tādus arī neesot plānu ņemt. Arī ar kredītprocentu nomaksu problēmu neesot, un izdevīgus pārkreditēšanās nosacījumus ar premjera politisko atbalstu sarunās ar maksātnespējas administratoru Dūklavam neesot bijis pamats lūgt.
A/s Piebalgas alus finanšu pārskats par 2011. gadu, kas pieejams Lursoft datubāzē, gan rāda no Dūklava vārdiem atšķirīgu ainu. 2011. gadu Dūklava alusdarītava noslēgusi ar 41 944 latu zaudējumiem. Alusdarītavas īpašnieku apstiprinātajā finanšu pārskatā par 2011. gadu atzīts, ka „gada beigās a/s Latvijas Krājbanka radīja pilnīgi nesaprotamu un pat valsts līmenī neprognozējamu situāciju, radot nestabilu uzņēmuma finansiālo stāvokli”. Tāpat atzīts, ka uzņēmumam ir „finanšu risks, kas saistīts ar spēju nomaksāt saistības noteiktā laikā un apmērā”, jo ir liels aizņemtā kapitāla īpatsvars. 2011. gada noslēgumā Piebalgas alus saistību īpatsvars bilancē palielinājies, un to vērtība „ir krietni virs normas robežas”, atzīts īpašnieku apstiprinātajā pārskatā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
