Dombura konsultācijas žurkai Kornēlijai un valsts padomēm
Nils Sakss, puaro.lv12.03.2012.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Nesen kaut kur Anglijā zinātnieki analizēja pusaudžu uzvedību internetā. Cita starpā viņi izskaitļoja, ka vidējais pusaudzis katru nedēļu stundu un 40 minūtes pavada, skatoties pornogrāfiju. Tas nozīmē, ka, pabeidzot vidusskolu, jūsu atvase būs redzējusi vairāk pliku krāniņu un čuriņu nekā ginekologs tuvējā poliklīnikā, un tas tiešām nav maz. Tomēr par spīti iespaidīgajai pieredzei diez vai kāds uzskata pusaudžus par intīmo attiecību ekspertiem. Un nez vai kāds apsvērtu domu savas romantiskās problēmas uzticēt kādam tīnim vienkārši tādēļ, ka viņš daudz ir redzējis “kā jābūt”. Citiem vārdiem - piedalīšanās procesā galīgi negarantē teorētisku apjēgu par šo procesu.
Tomēr drusku citādāk iznāk ar Jāni Domburu un viņa noslēgto līgumu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Ja jums šī ziņa paslīdēja garām, tad Jānis Domburs par pāris tūkstošiem latu konsultēs NEPLP par dažādiem tehniskiem jautājumiem un nozares attīstības stratēģiju. Tāds līgums noslēgts.
Visdziļākais reveranss Dombura žurnālista talantam - to būtu nepieklājīgi apšaubīt. Bet šeit runa ir mazliet par ko citu. Dombura uzdošana par mediju analīzes ekspertu līdzinās augstāk minētā pusaudža pasludināšanai par seksologu un paša Zigmunda Freida pētnieku. Jā - viņš daudzas stundas ir pavadījis karsto notikumu epicentrā. Bet nē - tas vien nepadara viņu par akadēmiski zinošu jomas speciālistu.
Dombura kvalifikācija ir vairākas sezonas, vadot raidījumu Kas notiek Latvijā? Tā ir laba, pat izcila pieredze TV raidījumu vadītājam. Bet šai pieredzei nav īsti sakara ar lietām, kuras viņam būtu jāpēta NEPLP uzdevumā. Mazākais, šādam konsultantam būtu nepieciešama vismaz kāda akadēmiskā izglītība mediju jomā, kuras Domburam diemžēl nav. Viņam toties ir liela atpazīstamība un pozitīvs reitings, kas pie mums, izskatās, nozīmē kvalifikāciju daudzās vietās un visās lietās. Līdz ar to - arī valsts naudu gluži pieklājīgos apmēros.
Jebkuru situāciju vislabāk apraksta līdzības, tādēļ uz brīdi iedomāsimies Latvijas Dzelzceļu. Šobrīd viņiem ir problēmas ar daudzmiljonu vērtu vagonu iepirkumu. Un tagad iztēlosimies, ka par vadošo konsultantu šajā lietā ieceļ mašīnistu Juri, kurš jau desmit gadus vada vilcienus un vispār ir labākais vadītājs, ko pasažieri mīl un administrācija ciena. Visi mediji taču otrādi apgrieztos par tādu triku, un savs vārds tur būtu pasakāms arī KNAB. Bet redzot, kā tieši šādu shēmu izstrādā NEPLP ar Domburu, nevienam īsti nav iebildumu. Varbūt daļai koleģiālu principu dēļ. Varbūt kādam - jo nevar jau zināt, kur tas Domburs būs pēc tam, un ka tikai viņš vēlāk neizrādās par priekšnieku, tādēļ labāk šoreiz nelekties. Un varbūt vienkārši tādēļ, ka būtu kaut kā neērti apšaubīt Domburu.
Protams, starp mašīnistu un Domburu ir zināmas atšķirības, tomēr princips ir tieši tas pats. Nemaz nerunājot par to, ka Domburs tomēr vairs nav nekāds žurnālists un arī raidījuma vadītājs ne - viņš ir sabiedrisko attiecību konsultants. Un tas viņa kvalifikāciju lemt par vietējo mediju tirgu ne tikai degradē vēl vairāk, bet padara vismaz viegli neētisku.
Domburam ir vēl kāds konsultāciju līgums. Viņš pašlaik konsultē Nacionālo teātri par Žurkas Kornēlijas uzvedumu. Tas ir piemēroti gan Domburam, gan visām pārējām pusēm. Līgums ar NEPLP - galīgi ne.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
