Domes vadība un Ameriks „atkritumu politkonkursu” netaisās vērtēt

Kā jau ziņots, saskaņā ar vienu izsludinātā iepirkuma noteikumu parametru Latvijā ir ne vairāk kā divi uzņēmumi, kas tajā kaut teorētiski var piedalīties. Konkursa nolikums paredz, ka piedalīties tajā var tikai uzņēmumi, kuri iepriekšējos trīs gados ir savākuši vismaz 100 tonnu bīstamo atkritumu gadā un izdarījuši vismaz 1000 ierakstu Latvijas Bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites sistēmā (BAPUS).

Jau šie nosacījumi speciālistu vērtējumā izslēdz gan visas ārvalstu kompānijas (jo tās Latvijas sistēmā nekādus ierakstus neveicot), gan gandrīz visas citas kompānijas, izņemot faktiski tikai AS BAO (pēc noteiktā minimālā savākto bīstamo atkritumu apjoma). Savukārt pašā Latvijā ir tikai divi uzņēmumi, kas minētajā BAPUS gadā veic vismaz 1000 ierakstu, - to Pietiek aizvadītajā nedēļā apliecināja BAPUS pārvaldnieks Vladislavs Beļskis. Viņš nenosauca šos uzņēmumus, taču Pietiek zināms, ka šīs kompānijas ir SIA Lautus, kura jau paziņojusi, ka konkursā nav ieinteresēta, un AS BAO.

Līdz ar to vienīgais uzņēmums, kas Latvijā reāli var piedalīties izsludinātajā „konkursā”, ir oficiāli Jaunā laika biedram, Atkritumu pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Jānim Vilgertam saskaņā ar Lursoft datiem piederošā AS BAO. Turklāt konkursa noteikumi ir uzrakstīti tā, lai uzvarētu uzņēmumu konsorcijs, kurā viens no uzņēmumiem ir BAO, bet otrs, visticamākais, daļēji Andra Šķēles ģimenei, bet daļēji – nezināmu īpašnieku Kipras ofšoram piederošā SIA Ekodoktrīna.

Neraugoties uz šiem faktiem, Amerika vārdā pirmdien sniegtajās atbildēs pašvaldība apgalvoja tieši pretējo – šis konkurss kā reiz tiekot rīkots, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību izpildi un veiktu pasākumus SIA Getliņi Eko un SIA Ekodoktrīna noslēgtā sadarbības līguma atcelšanai, „lai varētu izsludināt iepirkumu un apzināt pretendentus un tehnoloģijas atkritumu šķirošanai, kā arī reāli uzsākt atkritumu šķirošanas kompleksa izveidi”.

Ameriks nesniedza atbildi pēc būtības ne uz jautājumu, kā tiek vērtēts fakts, ka konkursā, pēc nozares ekspertu vērtējuma, ir ievērojamas priekšrocības Getliņos jau tagad strādājošam uzņēmumam Ekodoktrīna, ne uz jautājumu, kā tiek vērtēti konkrētie nosacījumi, kas faktiski izslēdz „nevēlamu” kompāniju piedalīšanos konkursā.

Toties uz jautājumu par to, vai pašvaldība nedomā pārskatīt konkursa nosacījumus, atbilde bija skaidrs „nē”: „Attiecībā uz konkursa nolikumā ietvertajām pretendentu atlases prasībām un iepirkuma likumības pārbaudi vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 81.panta pirmo punktu iepirkuma procedūras atbilstības likuma prasībām pārraudzība ietilpst Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē. Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā. Iesniegumu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 82.panta pirmo daļu izskata Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota iesniegumu izskatīšanas komisija, kuras lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, kā to paredz Publisko iepirkumu likuma 85.panta pirmā daļa.”

Savukārt uz jautājumu par konkursa nosacījumiem, kas paredz, ka gadījumā, ja pretendents neuzbūvē atkritumu šķirošanas rūpnīcu, Getliņi Eko to atpērk par atlikušo vērtību, pašvaldības vadītājs norādīja - būtiski, ka uzbūvētās atkritumu šķirošanas rūpnīcas atpirkšana tiek paredzēta nevis par rūpnīcas atlikušo vērtību, bet par cenu, kas nav lielāka par atlikušo vērtību. Protams, esot nepieciešams, lai jautājums par kompensāciju tiktu precizēts, „nosakot kādus papildu noteikumus, lai samazinātu līdz minimuma vēlmi veikt jebkādas krāpnieciskas darbības”.

Tikmēr kļūst skaidrs, ka bez BAO un Ekodoktrīnas faktiski neviens cits lielais atkritumu nozares uzņēmums šim „konkursam” nekvalificējas. „Mums ir daudz neskaidru jautājumu. Ja izlemsim, ka piedalāmies šajā konkursā, tad uzdosim jautājumus. Tajā skaitā mums nav skaidrs, kādēļ ir prasība par 100 tonnām un 1000 ierakstiem BAPUS sistēmā. Šo punktu dēļ mēs īsti nekvalificējamies. Mēs esam viens no lielajiem uzņēmumiem, tādēļ vēlēsimies uzzināt, kādēļ ir šādas prasības,” Pietiek atzina arī Veolia komunālo pakalpojumu uzņēmumu grupas vadītājs Guntars Kokorevičs. Jau iepriekš par nekvalificēšanos īpatnajām prasībām bija atzinuši vairāku citu lielāko atkritumu nozares uzņēmumu pārstāvji.

Tāpat kļuvis skaidrs, ka Šķēles ģimenes uzņēmumam „konkursā” ir vēl papildu priekšrocības, - pēc tā pasūtījuma jau pirms vairākiem gadiem veikta projekta priekšizpēte. „Jā, to pasūtīja Ekodoktrīna. Tur jau ļoti sen ir interese šķirot atkritumus,” Pietiek atzina SIA Ģeokonsultants valdes loceklis Jānis Prols. „Es varu apliecināt, ka gatavu projektu mēs neesam izstrādājuši. Varbūt viņi kaut kur citur ir pasūtījuši, to jau mēs nezinām. Bet viņiem ir šāda interese un jau sen.” Savukārt pats Šķēle ne uz kādiem jautājumiem par Ekodoktrīnas iespējamo dalību konkursā un uzņēmuma priekšrocībām tajā atbildes nesniedz.

Novērtē šo rakstu: