Pietiek :: Drošības policija nevarot pieņemt 276 eiro un 14 centus Mežvieta juridisko zināšanu uzlabošanai
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policija nevarot pieņemt tās priekšniekam Normundam Mežvietam piedāvātos 200 eiro, lai viņš par šo summu apmeklētu kursus savas juridiskās kompetences uzlabošanai, - šāda ir šīs iestādes priekšnieka pienākumu izpildītāja Ērika Cinkus oficiālais skaidrojums.

„Kā jau solīts, no Latvijas valsts attiesāto naudu saistībā ar manis prettiesiskajām aizturēšanām ziedošu kādam labam mērķim, piemēram, šīs aizturēšanas veikušās struktūras – Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta kunga aizsūtīšanai kādos vienkāršākos, viņa līmenim atbilstošos jurisprudences kursos.

Otrkārt, darīšu visu iespējamo, lai valsts no tās attiesāto naudu pēc tam regresa kārtībā piedzītu no tiem Drošības policijas darbiniekiem, kuri veica un organizēja šīs aizturēšanas,” - tā Lato Lapsa komentēja Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas šā gada 1. februāra spriedumu pēc viņa pieteikuma par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Ar šo Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu Lato Lapsam tika piespriesta morālā kaitējuma atlīdzināšana saistībā ar divām viņa prettiesiskajām aizturēšanām, ko bija veikuši Drošības policijas darbinieki.

Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu gan nebija mierā un mēģināja par to iesniegt apelācijas sūdzību. Taču Rīgas apgabaltiesa 21. aprīlī secināja, ka „pirmās instances tiesa spriedumā saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto un lietā esošajiem pierādījumiem ir konstatējusi faktus un sniegusi pareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu, atbilstoši piemērojot materiālo tiesību normas un ievērojot procesuālo tiesību normas, kā rezultātā taisījusi likumīgu spriedumu”.

Līdz ar to apgabaltiesa nolēma atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību sakarā ar Tieslietu ministrijas apelācijas sūdzību, un Rasnača vadītajai ministrijai nekas vairs nebija darāms – tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tas nozīmēja, ka Drošības policijas priekšniekam Mežvietam būtu reāla iespēja tikt pie šiem 276 eiro un 14 centiem.

Taču, kā nu izriet no Drošības policijas oficiālā skaidrojuma, Mežvietam juridiskās kompetences uzlabošanai būs nepieciešams atrast citus finansējuma avotus, jo šādu finansējumu šī iestāde neesot tiesīga pieņemt.

„Drošības policija atbilstoši Valsts drošības iestāžu likumam un 2004. gada 16. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 934 “Drošības policijas nolikums” ir Iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kuras darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti neparedz Drošības policijas finansēšanu kārtībā, kādu savā vēstulē ierosināt Jūs, Drošības policija šādu priekšlikumu atbalstīt nevar,” oficiāli skaidro Drošības policijas priekšnieka vietnieks Cinkus.

Cita starpā šī vēstule apliecina, ka Cinkus patiešām ir kļuvis par Drošības policijas priekšnieka vietnieku, - oficiāli šāda informācija netiek apstiprināta. Šis Drošības policijas darbinieks pirms septiņiem gadiem izpelnījās plašu ievērību ar savu īpatno humora izjūtu, paziņai nosūtot toreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vārdā rakstītu vēstuli.

Kristīne Alberte bija saņēmusi vēstuli, kuras sūtītājs norādīts "Latvijas Republikas Ministru prezidents". Premjera it kā parakstītā vēstulē Alberte bija apsveikta ar titula "Latvijas māmiņa" iegūšanu, norādot, ka "Ministru kabineta vārdā" viņai tiekot izteikta pateicība.

Īpaši mulsinoša bija šķitusi vēstules beigās minētā norāde par gaidāmajām vēlēšanām un aicinājums tajās izdarīt "pareizu izvēli", kā arī tas, ka vēstules parakstītājs pieteikts ne tikai kā Ministru prezidents, bet arī kā apvienības "Vienotība" premjera kandidāts. Tāpēc pirmā doma Kristīnei bijusi - tā premjers gatavojas vēlēšanām, izmantojot administratīvos resursus.

Vēstuli, kas bija nonākusi laikraksta Diena rīcībā, cilvēks, kurš nekad iepriekš nav saņēmis vēstules no valdības vadītāja, viegli varēja noturēt par īstu. Tādā pašā aploksnē, kādā oficiālās premjera vēstules, arī vēstules "galviņa" izskatījās ticami, un arī paraksts tiem, kas nezina, kā Dombrovskis parakstās, varēja šķist īsts.

Pēcāk izrādījās, ka vēstules sūtītājs ir Ēriks Cinkus - viņu Alberte raksturo kā savu "paviršu paziņu", ko dzīvē redzējusi "trīsarpus reizes". Viņš privātu iemeslu dēļ gribējis izjokot Alberti.

Pats Cinkus laikrakstam bija norādījis, ka Kristīne viņam esot "diezgan tuva paziņa", ko vēlējies izjokot. Uz jautājumu, kā viņam izdevies iegūt identiski noformētu aploksni, kāda tā ir premjera oficiālajos sūtījumos, viņš norādījis, ka tā, tāpat kā vēstules noformējums, "ir brīva improvizācija par tēmu", taču paraugus jebkurš varot atrast internetā.

Viņaprāt, "šajā jokā nav nevienas nozieguma pazīmes - es neslēpu savu identitāti, nemēģināju viltot parakstu, nevienu no pienākumiem neatbrīvoju un nekādus pienākumus neuzliku. Ir tikai tāda pozitīvi caurstrāvota ziņa".

Cinkus nenoliedza, ka rīkojies neētiski un, uzzinot, ka vēstule nonākusi mediju rokās, jau pats notikušajā atzinies Drošības policijas vadībai. Viņš gan bija īpaši lūdzis šo notikumu nesaistīt ar savu darbavietu, daudzkārt atkārtojot, ka tā ir tikai viņa kā privātpersonas privāta lieta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...