Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija, kas, neraugoties uz budžeta dubultošanu līdz 15 miljoniem eiro, atšķirībā no Igaunijas kolēģiem vēl joprojām nav spējusi notvert nevienu „pilnvērtīgu” ārvalstu spiegu, ir sagatavojusi viedus padomus, kā šos spiegus pareizi „atkost” citiem. Publicējam pilnībā šo interesanto dokumentu.

KĀ RĪKOTIES, JA UZRUNĀ SPIEGS

Ja šķiet, ka ir noticis kontakts ar spiegu:

- izvairies no tūlītējas atbildes sniegšanas, nedod solījumus un apņemšanās,

- pievērs sevišķu uzmanību tam, kādu informāciju uzrunātājs vēlas iegūt,

- centies atcerēties pēc iespējas vairāk detaļu — uzrunātāja fiziskās īpašības, uzrunāšanas formu, izmantoto piesegu,

- galējas nepieciešamības situācijās (aresta draudi, spiediena izdarīšana uz ģimenes locekļiem) var šķietami piekrist sadarbībai, bet par to nekavējoties jāziņo Drošības policijai.

Par jebkuru aizdomīgu kontaktu ar ārvalstu pilsoņiem NEKAVĒJOTIES ZIŅO par drošību atbildīgajai amatpersonai un Drošības policijai.

ATCERIES!

Par jebkādu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts specdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par valsts noslēpuma vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz divdesmit gadiem.

KAS IR SPIEGOŠANA?

Spiegošana ir ārvalstu specdienestu slēpti centieni iegūt publiski nepieejamu informāciju, kas skar Latvijas valsts intereses un valsts drošību.

Valsts un pašvaldību amatpersonas ir viens no vērtīgākajiem šādas informācijas avotiem. Ārvalstu specdienestus interesē ne tikai valsts noslēpumu saturoša informācija, bet arī ziņas par iestādes ikdienas darbu un amatpersonām. Tādēļ šo dienestu interesi var izsaukt jebkurš, neatkarīgi no amata, darba stāža vai pienākumiem.

Ārvalstu specdienestus interesē:

- aizsargājama un publiski nepieejama valsts un pašvaldību institūciju informācija

- sadarbība ar citām valsts iestādēm, ārvalstu organizācijām, kā arī informācija par sadarbības partneriem nevalstiskajā sektorā

- dienaskārtība — likumprojekti, attīstības programmas, reformu plāni, iepirkumi, kā arī iekšējās procedūras, piemēram, darba plāni, noteikumi, rīkojumi

- personālsastāvs, profesionālā sagatavotība, tehniskais aprīkojums

- pieeja valsts nozīmes informācijas sistēmām

- iestādes iekšējais drošības režīms, valsts noslēpuma aizsardzības pasākumi un informācija par Drošības policijas kontaktpersonām

- kompromitējoša informācija - negatīvas personības iezīmes, atkarības, sodāmība, negatīva attieksme pret darbavietu un priekšniecību, iekšējie konflikti utml.

KĀ STRĀDĀ ĀRVALSTU SPECDIENESTI?

Savas valsts teritorijā specdienestu darbinieks var dibināt kontaktus atklāti un neslēpjot savus nodomus. Tomēr visbiežāk pirmā saskarsme notiek slēpti, uzdodoties par citu personu un dibinot neformālas attiecības.

Tiekoties Latvijā vai trešajās valstīs, ārvalstu specdienestu darbinieks izmantos piesegu, lai slēptu savu identitāti un panāktu Tavu uzticību.

Ārvalstu specdienestu darbinieki var uzdoties par:                     

- diplomātiem       

- valsts iestāžu darbiniekiem        

- pašvaldību darbiniekiem

- tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem     

- uzņēmējiem        

- žurnālistiem       

- u.c.         

Ārvalstu specdienestu darbinieki visbiežāk dibina kontaktus, izmantojot:

- pārrobežu sadarbības formātus (darba grupu sanāksmes, konferences, seminārus, mācības)         

- neformālus pasākumus ārpus tiešajiem pienākumiem     darba

- ārvalstīs dzīvojošus radiniekus, draugus, paziņas          

- administratīvu pārkāpumu inkriminēšanu savas valsts teritorijā (akcizēto preču pārvietošanas pārkāpumi, nepilnības ieceļošanas dokumentos, atrašanās ierobežotas pieejamības teritorijā).

Šīs situācijas var būt apzināti provocētas vai izveidotas.

KĀ ATPAZĪT UZRUNĀŠANAS MĒĢINĀJUMU?

Atceries - ne vienmēr mērķis ir amatpersonas vervēšana - reizēm pietiek ar vienkāršu sarunu, lai ārvalstu specdienests iegūtu tam nozīmīgu informāciju.

Ārvalstu specdienestu darbinieks:

- centīsies virzīt sarunu ārpus darba jautājumiem

- vēlēsies turpināt kontaktu neformālā vidē un ārpus darba laika

- izteiks lūgumu pēc vispārīgas informācijas privātām vajadzībām

- piedāvās informāciju vai palīdzību darba jautājumos apmaiņā pret pakalpojumiem.

Pievērs uzmanību ārvalstniekiem, kuri:

- ir izteikti familiāri, draudzīgi, cenšas ātri pāriet uz neformālu sarunas stilu

- dibina kontaktus sociālajos tiklos

- cenšas izsaukt reakciju, apelējot pie ideoloģiskās pārliecības, vērtībām, kompetences un citām personiskām īpašībām

- uzvedinoši jautā par situāciju valstī, darbā, personisko finansiālo situāciju

- vāji orientējas sava amata specifikā un pienākumos.

Esi vērīgs pret ārvalstniekiem, kuri izrāda izteiktu vēlmi nodibināt draudzīgu kontaktu! Izvērtē, kāpēc šī persona ir uzrunājusi tieši Tevi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...