Pietiek :: Drošības policija pati nevienu spiegu noķert nespēj, bet dod citiem padomus - kā atpazīt spiegu
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija, kas, neraugoties uz budžeta dubultošanu līdz 15 miljoniem eiro, atšķirībā no Igaunijas kolēģiem vēl joprojām nav spējusi notvert nevienu „pilnvērtīgu” ārvalstu spiegu, ir sagatavojusi viedus padomus, kā šos spiegus pareizi „atkost” citiem. Publicējam pilnībā šo interesanto dokumentu.

KĀ RĪKOTIES, JA UZRUNĀ SPIEGS

Ja šķiet, ka ir noticis kontakts ar spiegu:

- izvairies no tūlītējas atbildes sniegšanas, nedod solījumus un apņemšanās,

- pievērs sevišķu uzmanību tam, kādu informāciju uzrunātājs vēlas iegūt,

- centies atcerēties pēc iespējas vairāk detaļu — uzrunātāja fiziskās īpašības, uzrunāšanas formu, izmantoto piesegu,

- galējas nepieciešamības situācijās (aresta draudi, spiediena izdarīšana uz ģimenes locekļiem) var šķietami piekrist sadarbībai, bet par to nekavējoties jāziņo Drošības policijai.

Par jebkuru aizdomīgu kontaktu ar ārvalstu pilsoņiem NEKAVĒJOTIES ZIŅO par drošību atbildīgajai amatpersonai un Drošības policijai.

ATCERIES!

Par jebkādu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalsts specdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par neizpaužamu ziņu vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par valsts noslēpuma vākšanu vai nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar personas starpniecību - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz divdesmit gadiem.

KAS IR SPIEGOŠANA?

Spiegošana ir ārvalstu specdienestu slēpti centieni iegūt publiski nepieejamu informāciju, kas skar Latvijas valsts intereses un valsts drošību.

Valsts un pašvaldību amatpersonas ir viens no vērtīgākajiem šādas informācijas avotiem. Ārvalstu specdienestus interesē ne tikai valsts noslēpumu saturoša informācija, bet arī ziņas par iestādes ikdienas darbu un amatpersonām. Tādēļ šo dienestu interesi var izsaukt jebkurš, neatkarīgi no amata, darba stāža vai pienākumiem.

Ārvalstu specdienestus interesē:

- aizsargājama un publiski nepieejama valsts un pašvaldību institūciju informācija

- sadarbība ar citām valsts iestādēm, ārvalstu organizācijām, kā arī informācija par sadarbības partneriem nevalstiskajā sektorā

- dienaskārtība — likumprojekti, attīstības programmas, reformu plāni, iepirkumi, kā arī iekšējās procedūras, piemēram, darba plāni, noteikumi, rīkojumi

- personālsastāvs, profesionālā sagatavotība, tehniskais aprīkojums

- pieeja valsts nozīmes informācijas sistēmām

- iestādes iekšējais drošības režīms, valsts noslēpuma aizsardzības pasākumi un informācija par Drošības policijas kontaktpersonām

- kompromitējoša informācija - negatīvas personības iezīmes, atkarības, sodāmība, negatīva attieksme pret darbavietu un priekšniecību, iekšējie konflikti utml.

KĀ STRĀDĀ ĀRVALSTU SPECDIENESTI?

Savas valsts teritorijā specdienestu darbinieks var dibināt kontaktus atklāti un neslēpjot savus nodomus. Tomēr visbiežāk pirmā saskarsme notiek slēpti, uzdodoties par citu personu un dibinot neformālas attiecības.

Tiekoties Latvijā vai trešajās valstīs, ārvalstu specdienestu darbinieks izmantos piesegu, lai slēptu savu identitāti un panāktu Tavu uzticību.

Ārvalstu specdienestu darbinieki var uzdoties par:                     

- diplomātiem       

- valsts iestāžu darbiniekiem        

- pašvaldību darbiniekiem

- tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem     

- uzņēmējiem        

- žurnālistiem       

- u.c.         

Ārvalstu specdienestu darbinieki visbiežāk dibina kontaktus, izmantojot:

- pārrobežu sadarbības formātus (darba grupu sanāksmes, konferences, seminārus, mācības)         

- neformālus pasākumus ārpus tiešajiem pienākumiem     darba

- ārvalstīs dzīvojošus radiniekus, draugus, paziņas          

- administratīvu pārkāpumu inkriminēšanu savas valsts teritorijā (akcizēto preču pārvietošanas pārkāpumi, nepilnības ieceļošanas dokumentos, atrašanās ierobežotas pieejamības teritorijā).

Šīs situācijas var būt apzināti provocētas vai izveidotas.

KĀ ATPAZĪT UZRUNĀŠANAS MĒĢINĀJUMU?

Atceries - ne vienmēr mērķis ir amatpersonas vervēšana - reizēm pietiek ar vienkāršu sarunu, lai ārvalstu specdienests iegūtu tam nozīmīgu informāciju.

Ārvalstu specdienestu darbinieks:

- centīsies virzīt sarunu ārpus darba jautājumiem

- vēlēsies turpināt kontaktu neformālā vidē un ārpus darba laika

- izteiks lūgumu pēc vispārīgas informācijas privātām vajadzībām

- piedāvās informāciju vai palīdzību darba jautājumos apmaiņā pret pakalpojumiem.

Pievērs uzmanību ārvalstniekiem, kuri:

- ir izteikti familiāri, draudzīgi, cenšas ātri pāriet uz neformālu sarunas stilu

- dibina kontaktus sociālajos tiklos

- cenšas izsaukt reakciju, apelējot pie ideoloģiskās pārliecības, vērtībām, kompetences un citām personiskām īpašībām

- uzvedinoši jautā par situāciju valstī, darbā, personisko finansiālo situāciju

- vāji orientējas sava amata specifikā un pienākumos.

Esi vērīgs pret ārvalstniekiem, kuri izrāda izteiktu vēlmi nodibināt draudzīgu kontaktu! Izvērtē, kāpēc šī persona ir uzrunājusi tieši Tevi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...