Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lēmuma vienkārši izdzēsts no LR Iedzīvotāju reģistra, pēc šīs izdzēšanas valsts iestādēm ilgu laiku it kā neeksistēja, it kā tomēr eksistēja: Drošības policija, kurai viņš iepriekš bija palīdzējis Latvijas ķīlnieku glābšanā, viņu oficiāli uzskatīja par vienkārši neeksistējošu, savukārt Valsts policija nesekmīgi mēģināja viņu apcietināt tāpēc, ka viņš gan ir "izdzēsts", bet reāli eksistē. Pēc tam, kad ar nepārsūdzamu tiesas spriedumu 2016. gada nogalē tika atzīts, ka Aslans Iznaurovs ir reāli eksistējoša persona ar reālu statusu Latvijas Republikā, nule Drošības policija saistībā ar savu „izdzēsto” bijušo palīgu ir cietusi galīgo sakāvi.

Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē, jo ir "izdzēsts". Tas nozīmēja, ka oficiāli Iznaurovs Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - bija anulēta ne tikai viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība.

Izrādījās, ka visi viņa dati no Iedzīvotāju reģistra bija dzēsti nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas it kā neļāva šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts. Saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot „dzēsti dati”.

Kā pēcāk apliecināja Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti, tieši Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Drošības policija izrādījās tā "kompetentā iestāde", pēc kuras neapstrīdama "lūguma" Iznaurovs bija "izdzēsts": uz personu, kura tai 90. gados palīdzējusi Latvijas ķīlnieku glābšanā Ingušijā, Drošības policija bija "apvainojusies" tiktāl, ka oficiāli uzskatīja viņu par vienkārši neeksistējošu.

Tiesa, Iznaurova "izdzēšana" un līdz ar to tai sekojošā "neeksistēšana" nebija traucējusi Valsts policijai atzīt Iznaurovu par aizdomās turēto saistībā ar to, ka viņš kopš "izdzēšanas" Latvijā ir uzturējies "bez pienācīgā personas apliecinoša dokumenta" un līdz ar to vainojams "identitātes slēpšanā".

"Neeksistējošais" Iznaurovs tika atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 281. panta 1. daļas - "par savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu".

Taču pagājušā gada 7. decembrī ar nepārsūdzamu administratīvās rajona tiesas spriedumu tika apmierināts Iznaurova pieteikums par alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, un PMLP tika uzdots mēneša laikā pieņemt lēmumu par šāda statusa piešķiršanu.

Tomēr ar to nekas vēl nebeidzās, - pret Iznaurovu tika turpināts kriminālprocess par „savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu”.

Vispirms viņu šajā lietā attaisnoja Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, taču Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska spriedumu pārsūdzēja, taču tad prokuratūras apelācijas protestu noraidīja arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija.

„Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka negūst apstiprinājumu apsūdzībā norādītais, ka apsūdzētais A. Iznaurovs būtu ar tīšām, nelikumīgām darbībām, apzināti slēpis savu identitāti, proti, nav konstatējuma noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse. jo viņam bija derīga personas pase līdz 2015.gada 7.aprīlim, piešķirts personas kods. ko apliecināja liecinieki un pārbaudītie lietas materiāli, par pases anulēšanas faktu apsūdzētais oficiāli no iestādes, kas pieņēma šādu lēmumu, informēts netika,” teikts apgabaltiesas lēmumā.

Apgabaltiesa arī norādīja, ka „Latvijas valsts iestādes turpina lietot šo personas kodu līdz pat tiesas dienai. A. Iznaurovs Latvijā ir nodibinājis ģimeni, iegādājies nekustamo īpašumu, kas rada šaubas par to, vai A. Iznaurovs ir bijis informēts par izsniegto pasu tiesisko statusu un nav ticis maldināts,” bija teikts tiesas lēmumā.

Tagad šis tiesas ir stājies spēkā, un Pietiek to publicē pilnā apmērā (izņemot personas sensitīvos datus).

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...