Drošības policijas izziņa apliecina Šķēles blefu digitālās TV prāvā
PIETIEK04.06.2013.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais politiķis Andris Šķēle blefojis, tā sauktajā digitālās TV prāvā tiesai paziņojot, ka viņa vārdu patiesīgumu par to, ka viņš, pildot Ministru prezidenta pienākumus, savā birojā Dzirnavu ielā saistībā ar digitalizācijas afēru neesot ticies ne ar Jurģi Liepnieku, ne ar Hariju Krongornu, varot apliecināt apsargi no Drošības policijas, - to apliecina Drošības policijas izziņa, kas nonākusi Pietiekrīcībā.
Kādreizējā Šķēles padomnieka un biroja vadītāja Liepnieka liecībās šajā tiesas prāvā, ko Pietiek jau publicējis, cita starpā minēts, kā pagājušā gada oktobrī Šķēlem tiesā uzdots jautājums - vai laikā, kad viņš pildījis premjera pienākumus, pie viņa birojā ieradies un digitalizācijas projektu pārrunājis tikai Liepnieks vai arī sarunā tāpat piedalījies Šķēles ilggadējā uzticamības persona Krongorns.
Uz šo jautājumu Šķēle paziņojis, ka "Krongorns nevar piedalīties tikšanās, kas vispār nav notikušas, kurās es neesmu piedalījies", turklāt to esot ārkārtīgi viegli pārbaudīt: "Paprasiet valsts Drošības policijai, Ministru prezidenta apsardzei ziņas, viņi reģistrē katru dienu Ministru prezidenta kustību, atrašanos un tikšanos, un jūs saņemsiet apstiprinājumu, ka es neesmu ticies ar J.Liepnieku, būdams Ministru prezidents, Dzirnavu ielā savā birojā, tas ir viegli nodibināms, viegli pārbaudāms fakts, un H.Krongorns tur nevarēja būt ne tik, jo tādas tikšanās nav bijušas."
Šķēle arī paziņojis, ka varot dot labu padomu prokuratūrai: "Es domāju, ka ir jāraksta uz Drošības policiju attiecīgi amatpersonu apsardzes, kā viņi tagad saucas, kaut kāda brigāde, kaut kāds departaments. Un viņi reģistrē Ministru prezidenta kustību, tas ir viņu pienākums. (..) Tā ka to var viegli pārbaudīt, es ieteiktu uzrakstīt pieteikumu un tie dati ir saglabāti."
Taču, kā izrādās, Šķēle, dodot šo "labo padomu" tiesai un prokuratūrai, ir tikai blefojis, - to apliecina Pietiek rīcībā nonākusī Drošības policijas izziņa "dienesta vajadzībām", kurā apliecināts, ka saistībā ar Šķēles paziņojumu "Drošības policijai par to nav informācijas, jo veicot augstāko valsts amatpersonu drošības nodrošināšanu netiek dokumentēta to tikšanās ar citām personām".
Šķēles blefs un līdz ar to arī viņa apgalvojumu nepamatotība tā arī nebūtu nākuši gaismā, ja par to liecībās tiesai nebūtu izteicis klajas šaubas Liepnieks: "Es domāju, ka varu lieliski stādīties priekšā, kas varētu parādīties un kas nekad neparādīsies šādos Drošības policijas pierakstos par Ministru prezidenta kontaktiem. (..) Es esmu pārliecināts, ka trīskārtējais premjers šeit vienkārši liekuļoja un meloja pārliecībā, ka neviens viņa blefu nepārbaudīs."
Kā noprotams no Pietiek jau publicētajām Liepnieka liecībām un Drošības policijas izziņas, tieši pēc Liepnieka izteiktā pieprasījuma šī izziņa, kas tiešām apliecina Šķēles blefu, arī nosūtīta tiesai.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
