Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Partijas Pilsoniskā savienība Saeimas deputāte Ina Druviete kategoriski noliedz jebkādu saistību ar „Lemberga stipendiātiem”. Bet kāpēc Ventspils mērs satraucas par Druvieti, kas tikšot pataisīta par „bezmaz vai Lemberga sirdsdraudzeni”?

Kāpēc runas par stipendiātu sarakstu?

Kad pirms nepilnām divām nedēļām Saeimas kuluāros izplatījās runas par partijas Pilsoniskā savienība (PS) deputātes Inas Druvietes iespējamo saistību ar „Lemberga stipendiātiem”, to varēja skaidrot ar apvienības Vienotība iekšējām pretrunām par sadarbību ar partiju Saskaņas centrs (SC).

Druviete kopā ar vēl divām PS deputātēm tad neizslēdza izstāšanos no partijas, ja, veidojot jauno valdošo koalīciju, Vienotība slēgs sadarbības līgumu ar SC. Deputāšu konflikts norima, kad aizvadītajā pirmdienā tā arī nesākusies Vienotības draudzība ar SC beidzās. Kuluāros norima arī runas par Druvietes saikni ar Lemberga stipendiātiem.

Tomēr nav gluži tā, ka „Lemberga stipendiātu” sarakstos nevarētu atrast pamatu tam, kas ļautu vismaz uzdot jautājumu par iespējamo Druvietes saikni ar Ventspils „melno” kasi.

Pētot Pietiek publiskotos „stipendiātu” sarakstus, tajos var atrast vismaz pāris ierakstu, kas raisa aizdomas par Druvietes iespējamo izlīdzēšanu Lembergam. Proti, „stipendiātu sarakstus” un Druvieti netieši vieno ieraksti "L.Struj." un "L.Struj.-tiesved.", kuri, visticamākais, saistīti ar bijušo Latvijas Zemnieku savienības līderi, kādreizējo ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču.

Abi minētie ieraksti atrodami 2002.gada stipendiātu sarakstos: viens veikts 2002.gada februārī, un tam iepretim ir summa - 5000 Ls jeb 7812 dolāru, otrs ieraksts ir 2002.gada 1.novembrī, un tam pretim atrodams skaitlis 20 000.

No ieraksta "L.Struj.-tiesved.", ņemot vērā tā laika notikumus, var noprast, ka runa varētu būt par Strujeviča vairākus gadus ilgo tiesvedību ar laikrakstu Diena un tās komentētāju Aivaru Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu.

Druvietes loma šajā tiesvedībā, kuru Diena zaudēja Latvijā trīs tiesu instancēs, bet gala beigās uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), bija gana nozīmīga. Kā liecina ziņu arhīvi, tieši Druviete bija tā, kuru Strujeviča advokāte Dzintra Zālīte, šo procesu izskatot Latvijā, pieaicināja kā liecinieci. Druviete toreiz bija Latvijas Universitātes profesore un valodniecības speciāliste.

Strujeviča lietā Druviete sniedza atzinumu par Ozoliņa komentāros lietotajiem izteicieniem, kas bijušā ministra ieskatā bija aizskāruši viņa godu un cieņu. Tieši no Druvietes atzītā izrietēja, ka Ozoliņa rakstītais ir bijusi ziņa, lai gan Ozoliņš bija laikraksta Diena komentētājs un laikrakstā komentāra saturs bija nodalīts no ziņu satura.

Druvietes atzinums ļāva tiesai Latvijā interpretēt Ozoliņa komentāru kā nepamatotu ziņu sniegšanu. Profesores atzinums saturēja daudz sarežģītu lingvistikas jēdzienu.

Tiesa, pašas Druvietes vārds ne saīsināti, ne kā citādi „Lemberga stipendiātu” sarakstos nav atrodams. Arī sarunā ar Pietiek Druviete kategoriski noliedza, ka jebkad būtu saņēmusi kādus maksājumus no Lemberga.

Tikmēr pats Ventspils mērs pagājušajā nedēļā, komentējot ziņas, ka Jaunā laika deputāte Silva Bendrāte Kurzemes radio kapitāldaļas nopirkusi par Lemberga naudu, savu vārdu sasaistīja arī Druvieti.

Izsakoties par Bendrāti, Lembergs aģentūrai LETA arī piebilda: „Es domāju, ka visas šīs aktivitātes ir saistītas ar iekšējiem strīdiem starp dažādiem politiskajiem spārniem Vienotībā, jo pēkšņi ne no šā ne no tā notiek uzbrukums [Inai] Druvietei par to, ka viņa ir bezmaz Lemberga sirdsdraudzene. Es uzskatu, ka tas tika darīts ar mērķi iekšpartejiski diskreditēt Druvieti.” Lembergs vēl piebilda, ka viņš četru gadu laikā varbūt vienreiz esot saticis Druvieti.

Kas bija Strujeviča lieta?

Tās bija vairākas smagas cīņas. Pirmā risinājās 1998.gada vasarā, kad ar ministra Strujeviča rokām tika mēģināts „sakārtot” privatizācijas maksāšanas līdzekļu  noteikumus tā, lai ar Ventspils mēra ietekmi saistītās Ventspils naftas (VN) privatizētāja – a/s Latvijas naftas tranzīts uz valsts budžeta rēķina ietaupītu 8 miljonus latu. Tas neizdevās. Medijiem, īpaši laikrakstam Diena aktīvi pildot savu sabiedrības sargsuņa lomu, izdevās nosargāt 8 miljonus latu, kurus ventspilnieki gribēja atraut valsts budžetam.

Pēc tam sākās otrā cīņa. Strujevičs 1999.gada aprīlī vērsās Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar prasību pret laikrakstu Diena un komentētāju Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu. Bijušais ministrs uzskatīja, ka Dienas un Ozoliņa komentāri par Strujeviča rīcību, cenšoties panākt VN privatizētājiem izdevīgās izmaiņas privatizācijas noteikumos, aizskar viņa godu un cieņu.

Dienas cīņa Latvijas tiesu instancēs bija ilga un gara (no1999.gada līdz 2002.gada novembrim) – visās trīs tiesu instancēs Temīdas svaru kauss bija Strujeviča pusē.

Zaudējusi tiesvedību Latvijā, 2003.gada pavasarī Diena vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un beigās uzvarēja. Punkts Strujeviča lietai tika pielikts 2007.gadā vasarā, kad ECT pasludināja spriedumu - Latvijai jāmaksā laikrakstam Diena un tā komentētājam Ozoliņam 10 292 eiro (7233 latus) par nepamatotu iejaukšanos tiesībās uz vārda brīvību tā dēvētajā Strujeviča lietā. ECT spriedums bija nozīmīgs mediju kā sargsuņa lomai, tas arī paplašināja un nostiprināja vārda brīvības robežas Latvijā.

Ko saka Druviete?

Atbildot uz kuluāru minējumiem, ka viņa, iespējams, ir Lemberga stipendiāte Druviete teica: „Es arī gribētu, lai man kāds paskaidro, kāda ir šo baumu ģenēze, jo tad, kad es tās dzirdēju, es, protams, biju ne tikai sašutusi, bet arī pārsteigta un uzjautrināta, jo lai nu ko – šāda versija man sapņos nebija rādījusies. Un es tiešām ļoti gribētu uzzināt, kurš šādas baumas ir izplatījis, ar kādu mērķi un kāda ir viņu prognozētā tālākā rīcība. Man ir versijas, bet tās es pagaidām nepubliskošu.”

Druviete noliedza, ka būtu bijusi aicināta prokuratūrā sniegt liecības tā sauktajā „stipendiātu” lietā: „Nē, nē, neesmu, saukta pilnīgi droši. Un tā kā šo faktu var ļoti viegli pārbaudīt, tad, ja kāds tiešām ir ieinteresēts patiesības noskaidrošanā, tad tas būtu jādara.”

Jautāta, kas viņu uzaicināja sniegt atzinumu Strujeviča lietā, vai tas tika darīts uz līguma pamata un vai par to tika saņemts honorārs, Druviete skaidroja: „Tas toreiz ietilpa manos darba pienākumos – tā saukto lingvistisko ekspertīžu sniegšana –, un šādu ekspertīžu kopā bija vairāki desmiti. Procedūra bija tāda, ka Latviešu valodas institūtā persona, kura vēlējās saņemt šo ekspertīzi, griezās ar iesniegumu, un institūta direktors tad attiecīgi šo iesniegumu nosūtīja pēc piederības.

Tā kā es tolaik vadīju institūta sociolingvistisko daļu, pilnīgi loģiski, ka manas darbības jomā bija arī šīs ekspertīzes un es šo ekspertīzi veicu. Labi atceros šo gadījumu, arī tagad es rakstītu tieši to pašu. Tieši to pašu. Acīmredzot to atzina arī pārējie, tādēļ ka tajā Dienas sadaļā, kur bija virsraksts „Ziņas”, pēc tā gadījumā parādījās „Ziņas un viedokļi”. Es sniedzu savu lingvistisko ekspertīzi, tā acīmredzot tālāk nonāca tiesā, bet par to es nevaru komentēt, tāpēc ka manas funkcijas aprobežojās ar lingvistisko ekspertīzi, un, tā kā tas ietilpa manos darba pienākumos, par to netika saņemta nekāda atlīdzība.

Tas bija mūsu darba pienākums, toreiz nebija tik stingru prasību, lai pastāvētu līgums, un pašreiz arī nav. Tagad šīs funkcijas veic Latviešu valodas aģentūras konsultāciju daļa, tolaik konsultāciju daļa darbojās Latviešu valodas institūtā. Manuprāt, bija iesniegums, nevis līgums.”

Ar Druvieti toreiz sazinājusies Strujeviča advokāte. Druviete noliedza, ka Strujeviča lieta tikusi apspriesta ar Lembergu.Nu, protams, ka ne. Ar Lemberga kungu mana sadarbība bija tikai tajā laikā, kad es biju izglītības un zinātnes ministre, - tad, atceros, piedalījos Ventspilī jaunatnes olimpiādē. Mums privātu kontaktu faktiski nav bijis, un pēdējos četros gados es Lembergu satiku šeit pat Saeimas priekšplānā, kur mēs sasveicinājāmies. Tā ka mēģinājums pat ne no oda, bet pilnīgi ne no kā izpūst ziloni, manuprāt, ir izgāzies jau pirms tā veikšanas, jo, lai nu kurām, bet šīm baumām nav pamata. Tā ka šeit man uzjautrinājums pārsniedz sašutumu. „

Kad Pietiek Druvietei pieminēja, ka Lemberga „stipendiātu” sarakstā atrodams ieraksts „L.Struj.-tiesved. 20 000”, Druviete pie nosauktās summas izsaucas: „Oho!” Uz Pietiek jautājumu, vai viņas honorāra šajā summā nav, Druviete atbildēja kategoriski: „Protams, ka nav, jo manas funkcijas jau aprobežojās ar ekspertīzes uzrakstīšanu.”

Vaicāta, cik pamatotas ir kuluāru runas, ka atsevišķos Lembergam svarīgos slēgtajos Saeimas balsojumos (piemēram, ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšanā) viņa balsojusi Ventspils mēra interesēs, Druviete to asi noliedza. Viņa uzsvēra: „Varu vēl vienreiz apstiprināt: jā, balsoju „par” Strīķi un „par” Maizīti. Neviens nevar pierādīt, ka es to nedarīju, bet es diemžēl nevaru pierādīt, ka es to darīju. Un tādēļ tās paliek tikai spekulācijas, jo man ir pilnīgi skaidrs, ka man nav par ko taisnoties – pati gribu zināt, kādēļ šāda informācija ir izplatīta, un pienāks laiks, un viss nostāsies savās vietās.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...