Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Pietiek pieprasījuma Dziesmu un deju svētku organizētāji snieguši atbildes uz vairākiem īpaši aktuāliem jautājumiem saistībā ar biļešu sadali, kā arī publiskojuši vairākus dokumentus. Publicējam pilnībā gan atbildes, gan šos dokumentus.

1) kas, kad, kādā sastāvā pieņēma lēmumu par biļešu rezervēšanu uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu? (Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas.)

Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību (t.sk. iepriekšējās rezervēšanu un ielūgto personu grupas) izskatīja un apstirpināja Dziesmu un deju svētku padome.

Padomes sastāvā ir: kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa (Dziesmu un deju svētku padomes vadītāja).

Tāpat padomes sastāvā konkursa kārtībā izvēlēti Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru virzītie pretendenti - koru mūzikas pārstāvji Māris Sirmais un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Ingrīda Edīte Saulīte un Rita Spalva, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Gvido Brenčevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Dagnija Ramane, tautas mūzikas nozares pārstāvis Jānis Grigalis, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Beitāne, profesionālās mūzikas pārstāvis Rihards Dubra, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Antra Purviņa.

2012. gada 24. aprīlī Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu.

2) uz kāda pamata šis lēmums tika pieņemts? (Ja bija kāds pieprasījumu apkopojums, pievienojiet to atbildei.)

Biļešu politikas apstiprināšanas hronoloģija:

19.12.2013. – Dziesmu un deju svētku padomē prezentēti biļešu un ielūgumu politikas pamatprincipi (skat.pievienoto dokumentu kopiju);

22.02.2013. Apstiprina Latvijas Nacionālā kultūras centra iekšējie noteikumi XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi (skat.pievienoto dokumentu kopiju);

22.02.1013. Izveidota  XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas iesniegumu izveŗtēšanas komisija, kas izskata iesniegumus, kas saistīti ar papildus pieprasījumiem (skat.pievienoto dokumentu kopiju);

26.02.2013. apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.114  „XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu cenrādis” (skat. Likumi.lv)

27.02.2013. – Dziesmu un deju svētku padomes sēdē  izskata un apstiprina ielūdzamo / rezervāciju grupu sarakstus (skat.pievienoto dokumentu kopiju);

01.02.2013. iepirkuma konkursa rezultātā, noslēgts līgums ar biļešu tirdzniecības operatoru SIA “Biļešu Paradīze” par  XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku biļešu tirdzniecības nodrošināšanu

Lēmuma pieņemšanas datums - 2013.gada 1.marts

Līguma noslēgšanas datums- 2013.gada 1.marts

Lēmuma par līguma slēgšanu publicēšanas datums – 2013.gada 1.marts

Iepirkuma identifikācijas Nr. LNKC/2013/2

Iepirkuma priekšmets – XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu tirdzniecības pakalpojums

CPV kods- 92330000-3, pakalpojumu kategorijas Nr.26

Līguma izpildītājs – SIA „Biļešu paradīze”

Līguma izpildes datums – 2013.gada 7.jūlijs

Līgumcena – LVL 12324.30 (divpadsmit tūkstoši trīs simti divdesmit četri lati, 30 santīmi)   

Avots: http://www.lnkc.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=14&Itemid=30

18.03.2013. – LNKC apstiprina ielūdzamo personu sarakstu (skat.pielikumu)

3) kāds ir precīzais biļešu rezervējums uz minēto noslēguma koncertu? (Miniet kopējo biļešu skaitu, rezervēto biļešu kopskaitu, kā arī precīzu šo rezervēto biļešu sadalījumu pa iestādēm utt.)

Saskaņā ar Dziesmu svētku padomē apstiprināto svētku biļešu politiku 6. aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca 70 % no kopējā biļešu skaita jeb 58 000 biļešu, 18 % biļešu atbilstoši noteiktajam procentuālajam nosacījumam prioritāri ir iepriekš rezervēti Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām kā Dziesmu svētku procesa uzturētājām, kā arī latviešu diasporai sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (rezervētas 2650 biļetes).

Pašvaldībām ir noteiktas kvotas saistībā ar pašvaldību pārziņā esošo kolektīvu apjomu un dziesmu svētku procesa nodrošināšanu, savukārt, pašvaldības ir tiesīgas lemt par personālijām, kam tiek piedāvāta biļešu iepriekšējā rezervēšana. Svētku rīkotājs ir vērsis uzmanību un lūdzis pašvaldībām, lai īpašu uzmanību vērš uz darbiniekiem, kas iesaistīti procesa nodrošināšanā, kā arī paredz iespēju iepriekš rezervēt atsevišķas biļetes savu kolektīvu pārstāvjiem kvotas ietvaros.

Iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes publiskajā tirdzniecībā nonāks 1.maijā.

Biļetes iepriekšējā rezervācijā

Noslēguma koncerts

Latvijas pašvaldības - 3346

Pasaules brīvo latviešu apvienība – 900

KM, KNMC, sadarbības partneri: 

Ārlietu ministrija (diplomātiskais korpuss – LR vēstnieki, ārvalstu vēstnieki Latvijā) – 340

KM ārvalstu viesiem, saskaņot ar KM, t.sk valdības locekļu oficiālās ārvalstu delegācijas) Ministriju delegācijas – 210

Pasaules koru olimpiāde; Eiropas kultūras galvaspilsētu tīkls – 50

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts – 20

KM sadarbības partneri, LNKC sadarbības partneri, Nodibinājums Svētku fonds, Dziesmu svētku biedrība – 966

Mākslinieciskā procesa nodrošinātāji - 300

KOPĀ – 6132

Deju lieluzvedums (4 koncerti) – katrā koncertā 5000 sēdvietu

Pašvaldības (Dziesmu svētku dalībnieku – kolektīvu skaits novadā x 2 vietas) (svētkos piedalās 1611 kolektīvi) - 3479

PBLA (ELA) – 568

KM, KNMC, sadarbības partneri: 

Ārlietu ministrija (diplomātiskais korpuss – LR vēstnieki, ārvalstu vēstnieki Latvijā) – 260

KM ārvalstu viesiem, saskaņot ar KM, t.sk valdības locekļu oficiālās ārvalstu delegācijas) Ministriju delegācijas – 100

Pasaules koru olimpiāde; Eiropas kultūras galvaspilsētu tīkls – 50

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts – 8

KM sadarbības partneri, LNKC sadarbības partneri, Nodibinājums Svētku fonds, Dziesmu svētku biedrība – 1057

Rīkotāji, mākslinieciskā procesa nodrošinātāji - 300

KOPĀ – 5822

1.maijā publiskajā tirdzniecībā tiks nodotas iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes par ko sabiedrība iepriekš tiks informēta.

Saskaņā ar Dziesmu svētku padomē apstiprināto svētku biļešu politiku 12 % no kopējā biļešu skaita ir ielūgumi, t.sk. 1588 ielūgumi tiek piešķirti pašvaldībām, t.sk. kultūras darbu vadītājiem novados, kultūras centru vadītājiem, svētku organizatoriem, 1199 ielūgumi - goda viesiem, svētku Goda virsdieriģentiem, Deju svētku virsvadītājiem, diriģentiem, horeogrāfiem, komponistiem, autoriem, godājamiem kultūras darbiniekiem, kuriem ir īpaši nopelni kultūrā, Kultūras ministrijas  sadarbības partneriem, 466 ielūgumi - valsts augstākajām amatapersonām (arī Saeimas deputātiem), oficiālajām ārvalstu delegācijām, t.sk. UNESCO,  kā arī 188 ielūgumi svētku projekta grupām un svētku procesa organizatoriem.

466 ielūgumi (uz Noslēguma koncertu) tiek piešķirti šādām valsts amatpersonām - Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam, ārvalstu delegācijām, UNESCO Nacionālās komisijas pārstāvjiem, LR Saeimas deputātiem, ES parlamentā ievēlētajiem Latvijas deputātiem, ministriem, ministriju valsts sekretāriem un parlamentārajiem sekretāriem. Visām šīm amatpersonām ielūgumi tiks izsniegti tikai pēc savas dalības apstiprināšanas pasākumā, kā arī viņiem tiks sniegta informācija, ka ielūgums nav nododams trešajām personām.

Dziesmu un deju svētku padomē tika lemts, ka ielūgums Svētku viesiem ir jāparedz  2 personām.

Precīzs saraksts ar ielūgtajām personām ir lasāms pielikumā.

Dokumenti

301 Moved Permanently

301 Moved Permanently


cloudflare

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...