Dzīvnieku aizsardzības likuma pieņēmēji: kas varēja iedomāties, ka sāksies kaut kāda suņu rīšana
PIETIEK26.05.2015.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Dzīvnieku aizsardzības likuma 17. pants gan norāda, ka "mājas (istabas) dzīvnieku aizliegts: 1) izmantot darbam kā vilcējspēku (izņemot šim nolūkam piemērotas šķirnes suņus speciālā aizjūgā); 2) audzēt un izmantot pārtikas un kažokādu ieguvei", taču saistībā ar Pietiek aktualizēto "advokāta - suņēdāja" tēmu vairāki lasītāji ir norādījuši, ka šis normas īstam suņa zupas cienītājam Latvijā tomēr ir apejamas. Uzklausījām vairākus bijušos Saeimas deputātus, kuri deviņdesmito gadu beigās šo likumu pieņēma.
Pēteris Salkazanovs:
- Mēs pat iedomāties nevarējām, ka varētu ēst suni.
- Tāpēc arī likumā par to nekas nebija?
- Nu, jā.
- Vai šodien vajadzētu to likumā ielikt?
- Noteikti, tas ir amorāli.
Kārlis Leiškalns:
- Tas ir pārtikas aprites jautājums. Tā ir visai Latvijas sabiedrībai nerakstīta norma, kas nav jāraksta. Domāju, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā ierakstīt, ka nedrīkst ēst, ir daudz nepareizāk nekā visiem to tāpat saprast, ka tas ir garām.
- Aizliegums audzēt suņus un kaķus pārtikai tomēr ir likumā.
- Nu, jā.
- Bet vai par to ir paredzēts kāds sods?
- Tur varētu būt administratīvais sods, bet es nedomāju, ka kāds kaut ko tādu dara. Tas būtu tas pats, kas dzīvnieku aizsardzības likumā ierakstīt, ka zoofilija ir aizliegta. Tas jau nevienam nav prātā. Protams, ar atsevišķiem izņēmumiem. Es saprotu, ka kāds ir atzinies suņa ēšanā, tas ir kaut kāds murgains pasākums, bet likumā aizliegums ēst suņus, manuprāt, nav jāraksta. Tas liecinās tikai par sliktu sabiedrībai. Tā ir nerakstītā norma, sabiedrības morāle. Nedomāju, ka Latvijā atrastos daudz cilvēku, kas uzskatītu suņu un kaķu ēšanu par normālu. Ja kaut kas nav normāli, tas nav jāraksta likumā.
- Tad jau iznāk, ka arī bērnu seksuāla izmantošana nav jāraksta likumā, jo arī tas nav normāli.
- Nē, tas ir jāieraksta. Tie varianti, ka tas tiek darīts, ir daudz izplatītāki nekā tas ,ka kāds ēstu suni.
- Un tāpēc, ka gadījumu ir tik maz, tādēļ arī nevajag rakstīt likumā?
- Es domāju, ka vispār nav šādu gadījumu. Neticu, ka Latvijā ir gadījumi, ka cilvēki uzturā lieto kaķus un suņus. Es to likumu negatavoju, bet uzskatu, ka tādas lietas nav likumā jāraksta. Ja tādas lietas parādītos, tad ar likumu ir jāierobežo. Bet 1999.gadā, kad pieņēma likumu, tad nebija tādas prakses. Esmu dzirdējis, ka Krievijas armijā Sibīrijā audzēja suņus ēšanai, bet pie mums tas nav.
Juris Dobelis:
- Varbūt toreiz neviens tik tālu neaizdomājās, ka sāksies kaut kāda suņu rīšana. Es esmu, protams, pret jebkādu suņu ēšanu. Tur nav jautājumu.
- Vai vajadzētu likumā ierakstīt, ka nedrīkst?
- Es esmu asāku domu piekritējs. Reizēm šķiet, ka ir jāpasaka skaidrākā valodā. Kategorisks dzīvnieku mīļotājs, nevaru nogalināt nevienu dzīvnieku. Ja to var izdarīt ar skaidrāku valodu, es esmu par.
- Bet likumā nav minēts nekāds sods.
- Es jums piekrītu. Varu apsolīt Nacionālās apvienības deputātiem uzstādīt tādu jautājumu, lai bīda uz priekšu. Ja ir tāda vajadzība.
- Droši vien, jo ir sākuši popularizēt, ka esot garda zupiņa.
- Nu, es nezinu, suns ir cilvēka draugs, mīļš. Nekad senlatvieši nav ēduši suņus, kāpēc lai mūsdienu latvietis ēstu. Fui! Suņi ir gudri dzīvnieki, reizēm gudrāki par vienu otru cilvēku.
- Bet ir parādījušies cilvēki, kas popularizē, ka bijuši Ziemeļkorejā un tur bijusi garda suņa zupiņa.
- Es esmu bijis vismaz 50 valstīs un nekad neesmu izmantojis iespējas ēst kaut kādus rāpuļus vai dzīvu radību. Man ir savi principi. Vienmēr esmu atteicies. Ir tādi baudītāji, kuriem visu vajag nobaudīt.
- Bet, ja tas ir advokāts, kas pat popularizē?
- Šaubos, vai tāds cilvēks var būt advokāts. Žēl, ka ir tāds cilvēks, kas popularizē. Tas ir nožēlojami.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
