Ekonomikas ministrijā "pazuduši" pirms četriem gadiem veiktās „dārgās elektrības” dienesta pārbaudes rezultāti
PIETIEK28.10.2017.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik Arvila Ašeradena vadītajā Ekonomikas ministrijā ir pazuduši pirms četriem gadiem – kad ministrs bija tagadējais jaunais politiķis Daniels Pavļuts – veiktās dienesta pārbaudes rezultāti par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz atjaunojamās enerģijas ražotājiem, lai piešķirtu atļauju vai pagarinātu atļaujā paredzētos uzsākšanas termiņus īstenot elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros.
Kā zināms, Valsts policija pēc Ekonomikas ministrijas iesnieguma saņemšanas nu;e ir sākusi kriminālprocesu par AS Sadales tīkls un SIA Rīgas enerģija rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Tāpat atklātībā nonākušas ziņas par iespējamām apjomīgām citu uzņēmumu mahinācijām saistībā ar elektrības ražošanu koģenerācijas režīmā.
Kā izrādās, jau pirms četrarpus gadiem, 2013. gada 21. februārī ar toreizējā ekonomikas ministra Pavļuta rīkojumu ir tikusi izveidota komisija dienesta pārbaudes veikšanai. Tās izveidošanas galvenais mērķis bijis – pārliecināties, ka Ekonomikas ministrijas ierēdņi, pieņemot elektroenerģijas obligātā iepirkuma lēmumus, periodā kopš 2012. gada 28. augusta ievēro likumības un lietderības principus,
Saskaņā ar ministra Pavļuta rīkojumu komisijai ir ticis uzdots izvērtēt pieņemto elektroenerģijas obligātā iepirkuma lēmumu likumību un iesniegt slēdzienu ekonomikas ministram līdz 2013. gada 1. aprīlim. Komisijas gala slēdziena iesniegšanas termiņš, ņemot vērā Ekonomikas ministrijai pieejamo informāciju, pēc tam vēl ticis pagarināts līdz 2013. gada 18. aprīlim.
Taču tālāk sākas „mistika”: kā norādīts tagadējās Ekonomikas ministrijas vadības oficiālajās atbildēs uz Saeimas deputātu jautājumiem, „Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas par komisijas slēdzienu”. Turklāt, kā var noprast no Ašeradena vadītās ministrijas oficiālajām atbildēm, šāds fakts to nav pārsteidzis un nav arī veiktas nekādas darbības, lai noskaidrotu, kur tad slēdziens palicis un vai tāds vispār bijis.
Tiesa, tieši šāds iznākums ir ļāvis Ašeradenam uz jautājumu par ministrijas darbībām pēc atzinuma saņemšanas sniegt šādu atbildi, kas no viņa noņem vismaz daļu atbildības par pašlaik atklātajām, domājams, apjomīgajām mahinācijām:
„Ekonomikas ministrijas rīcībā nav informācijas, ka minētās komisijas veiktā dienesta pārbaude būtu rezultējusies ar secinājumiem, ka lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu pieņemšanā pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi. Ņemot to vērā, Ekonomikas ministrijai nav bijis pamata uzskatīt, ka minētie lēmumi ir pieņemti prettiesiski. Līdz ar to nav bijis pamata pārvērtēt minēto lēmumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.”
Interesanti, ka dienesta pārbaudes veikšanas komisija, kuras atzinums ir pazudis bez pēdām, nebija anonīma, - tajā ir bijuši augsti ierēdņi no dažādām iestādēm. „Lai nodrošinātu komisijas objektivitāti, izveidojot komisiju, tās sastāvā tika iekļauti citu ministriju deleģēti pārstāvji, kā arī ministra biroja pārstāvji.
Saskaņā ar ekonomikas ministra D.Pavļuta 2013. gada 21. februāra rīkojuma Nr.40 2. punktu dienesta pārbaudes veikšanai izveidotajā komisijā Ekonomikas ministriju pārstāvēja Ekonomikas ministra biroja vadītāja L.Buivida, Labklājības ministriju pārstāvēja Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults M.Knoks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadītājs G.Gailis, un Finanšu ministriju pārstāvēja Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktore I.Liepa.”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
