Ekonomikas ministrija: Stopiņu pašvaldība nedrīkst iznīcināt dižkoku, jo nav izvērtētas iespējas novērst bīstamību

Kā jau ziņots, pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildīgie dienesti uzskata, ka tas apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nozāģēšanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks. Taču Stopiņu novada dome stingri iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Būvvaldes iesniegumam pievienots sertificēta arborista Kaspara Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra ir iztrupējusi, koksnes struktūra ir trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību iespējams novērst tikai to nocērtot. Ņemot vērā arborista slēdzienu, DAP tad arī sniedza saskaņojumu koka nozāģēšanai.

Māliņš tikai nesen ieguvis arborista sertifikātu, un arī bijušais Latvijas Arboristu biedrības valdes loceklis Vaironds Bitenieks sarunā ar Pietiek norādīja uz Māliņa neilgo pieredzi koku vērtēšanā, bet dižkoku pētnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis, kurš savulaik uzmērījis visus Stopiņu pagasta dižkokus, uzskata, ka nozāģēšanai paredzētā kļava ir visvērtīgākais Stopiņu pagasta dižkoks.

“Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplūzušu zaru, stumbrs monolīts ribains, dobums palielina stumbra izturību pret lūšanu,” - tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku pauž Opmanis.

Pietiek jau informējis par audioierakstu, kurā dzirdams, kā Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne sarunā ar žurnālisti mēģina sameloties par to, kurš tad ir atbildīgais un lēmuma pieņēmējs par iecerēto dižkoka likvidēšanu Stopiņos, Institūta ielā.

- Kāpēc Stopiņu novada dome tik uzstājīgi vēlas nocirst dižkoku pie Institūta ielas 4 nama?

- Koks ir bīstams, to ir atzinis Vides dienests. Tas ir drošības jautājums, lai šis koks neuzgāztos virsū ēkām un cilvēkiem. Mēs gaidām no ministrijām atbildes un tad pieņemsim lēmumu.

- Tas ir tikai viena arborista slēdziens, citi dižkoku pētnieki saka, koks ir labā stāvoklī.

- Dome nepasūta arborista slēdzienus, tas ir Vides dienesta lēmums.

- Bet jūs jau vides iestādei tikai lūdzāt atļauju koku nozāģēt, lēmumu jau pieņems dome…

- Lēmumu pieņems pašvaldības aģentūra Saimnieks.

- Tad aģentūra varēs izlemt, zāģēt vai nezāģēt? Iedzīvotāji ir pret.

- Tas ir Vides dienesta lēmums. Mēs ministrijām jautājām skaidrojumu, vai cilvēki var uzņemties atbildību par bīstamu koku. Tas ir viņu privātīpašums, un tas mums ir jānoskaidro. Līdz 15.oktobrim gaidām atbildi.

- Kurām ministrijām?

- Ekonomikas ministrijai tikai...

Ekonomikas ministrijas vēstule „attiecībā uz augoša koka (reģistrēts kā aizsargājams koks (dižkoks)) ciršanas nodrošināšanu”

„Ekonomikas ministrijā 2017. gada 15. septembrī ir saņemta Stopiņu novada pašvaldības aģentūras “Saimnieks” direktora J. Koponāna 2017. gada 14. augusta vēstule Nr. 01/474, kurā tiek lūgts sniegt skaidrojumu par pārvaldnieka pilnvarojuma apjomu attiecībā uz augoša koka (reģistrēts kā aizsargājams koks (dižkoks)) ciršanas nodrošināšanu, gadījumā, kad koks novērtēts kā bīstams un potenciāli var apdraudēt ne tikai dzīvokļu īpašnieku veselību, bet arī citu personu veselību, kas izmanto īpašumā esošo publiski pieejamo pakalpojumu sniedzēju (pasts, kurpnieks, kafejnīca) pakalpojumus.

Informējam, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana primāri ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pienākums, un gadījumā, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav izpildījuši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk- Likums) 50. panta septītajā daļā noteikto pienākumu, proti, nav sasaukuši dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un pieņēmuši lēmumu par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarojuši personu ar nodošanas - pieņemšanas aktu pārņemt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, uz Likuma pamata pārvaldīšanas uzdevumu veic pašvaldība.

Likuma 50. panta trešā daļa noteic, ka līdz pārvaldīšanas tiesības pārņemšanai dzīvokļu īpašnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, nosaka:

1) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to;

2) kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību.

Atbilstoši Likuma 50. panta ceturtajai un piektajai daļai, proti, gadījumā, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki neuzņemas pārvaldīšanas tiesību, kā arī dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par iepriekš minētajiem jautājumiem, pašvaldība nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vadoties pēc speciālā normatīvā regulējuma prasībām, proti, Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” nosacījumiem.

Informējam, ka nedz minētie noteikumi, nedz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un no tā izrietošie Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, neparedz augoša koka nociršanu, kā vienu no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, vai veicamiem teritorijas sakopšanas darbiem. Līdz ar to pārvaldniekam atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajam, secinot, ka normatīvie akti un pārvaldīšanas līgums neparedz pārvaldniekam tiesības lemt par augoša, aizsargājama koka ciršanu, ir pienākums, pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. panta 4. punktu, informēt dzīvokļu īpašniekus par apstākļiem, kas dzīvojamās mājas īpašnieka īpašumā var radīt indivīda drošības vai veselības aizskārumu un atbildību, ja kādam tiek nodarīts fizisks vai mantisks kaitējums. Atbilstoši Civillikuma 1635. pantam katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība (tās plašākajā nozīmē, aptverot ne vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību), kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Papildus informējam, ka saskaņā ar Meža likuma 8. panta pirmo daļu kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 3. punkts noteic, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minētos gadījumus. Atbilstoši minēto noteikumu 4. un 9. punktam, ja cērt aizsargājamu koku pilsētas un ciema teritorijā ir nepieciešama pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību. Savukārt šo noteikumu 5.5. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.

Ievērojot minēto normatīvo aktu nosacījumus, secināms, ka lēmums par koka ciršanu un atļaujas saņemšana izriet no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja gribas rīkoties ar savu īpašumu un, ja koks rada apdraudējumu, tad ir noteikts vienkāršots koka ciršanas atļaujas saņemšanas process. Tāpat minēto noteikumu 25. punkts paredz atbrīvojumu no zaudējumu atlīdzības samaksas, cērtot koku, kuru pašvaldība atzinusi par bīstamu, kā arī šo noteikumu 5.5. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka ņemot vērā koka īpašo statusu, uz to ir attiecināmas speciālās tiesību normas, proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 46. punktu aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. No minētā izriet, ka īpašnieks var lūgt atļauju cirst aizsargājamu koku, ja izpildās šādi priekšnosacījumi proti:

1) koks ir kļuvis bīstams;

2) nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju;

3) saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

No vēstules un tās pielikumiem neizriet, ka izpildās visi priekšnoteikumi, līdz ar to aizsargājamā koka īpašniekam, ievērojot minētos priekšnoteikumus, pirms lemt par koka nociršanu ir nepieciešams izpildīt visus iepriekšminētos priekšnoteikumus, tostarp, veikt izvērtējumu par iespējām novērst bīstamības situāciju.

Ja tiek secināts, ka bīstamību, ko rada aizsargājamais koks, nav iespējams novērst, tad dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuru kopīpašumā ir zeme, ar kuru ir saistīts koks, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 17. panta nosacījumiem ir nepieciešams pieņemt lēmumu par koka nociršanu un pilnvarot personu, kas nodrošinās nepieciešamās ciršanas atļaujas saņemšanu.

Saskaņā ar Stopiņu novada domes 2012. gada 14. novembra saistošo noteikumu Nr. 25/12 “Par koku ciršanu ārpus meža Stopiņu novada administratīvajā teritorijā” 6. punktu attiecīgās zemes īpašnieka un tiesiska valdītāja, vai to pilnvarotas personas, kura vēlas veikt koka ciršanu, iesniegumus par koku ciršanu ārpus meža Stopiņu novada administratīvajā teritorijā izskata un lēmumu pieņem Būvvalde.”

Novērtē šo rakstu: