Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība pārstāve Sarmīte Ēlerte, kas savā laikraksta galvenās redaktores karjeras laikā asi iestājās pret apšaubāmu politisko ziedojumu pieņemšanu, tagad klusējot un neiebilstot noskatās uz pašas partijas pieņemtajiem ziedojumiem, kuru vidū aizvien biežāk parādās ievērojamas naudas summas no cilvēkiem, kuru legālie ienākumi rada šaubas par šādu summu pieejamību, vai arī no personām, kuras pārskatāmā pagātnē ir guvušas no valsts būtiskus labumus partijas pārstāvju pārraudzītās jomās.
Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) publiskā datu bāze, šā gada 8. aprīlī Vienotība saņēmusi rekordlielu 10 000 latu ziedojumu no kāda Egmonta Dombrovska. Pilns ziedotāja personas kods KNAB datu bāzē nav norādīts, taču tajā minēts ziedotāja dzimšanas datums - 1971. gada 6. februāris. Iedzīvotāju reģistrā ir atrodams tikai viens šajā datumā dzimis Egmonts Dombrovskis, kura personas kods ir Pietiek rīcībā, līdz ar to nav šaubu par ziedotāja identitāti.
Toties jo lielākas ir šaubas par ziedotāja Dombrovska legālajiem ienākumiem, kas būtu ļāvuši viņa iemīļotajai partijai (KNAB dati rāda, ka Dombrovskis iepriekš ne latu nav ziedojis nevienai citai partijai un arī Vienotībai ne) atvēlēt tik apjomīgu summu. Lursoft datu bāze rāda, ka Dombrovskim nepieder un arī nav piederējušas kapitāldaļas nevienā pašā Latvijā reģistrētā uzņēmumā; viņš arī nav un nav bijis neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma amatpersona, un arī citās publiskajās datu bāzēs Dombrovska vārds faktiski nav atrodams.
Faktiski vienīgā publiskā Vienotības megaziedotāja finansiālā aktivitāte datēta ar nepilnus septiņus gadus senu pagātni, - tad Dombrovskis, kurš 2005. gadā saņēmis B kategorijas autovadītāja apliecību Nr. AA695292 un līzingā iegādājies automašīnu SAAB 900 ar valsts reģistrācijas numuru FD2602, dzēsis Lateko bankas ķīlu par 3797 latiem. Nekādu citu redzamu uzņēmējdarbību Vienotības megaziedotājs nav veicis, arī viņa pēdējā reģistrētā dzīvesvieta ir "pagrīdes miljonāram" īsti neatbilstoša - dzīvoklītis Čiekurkalnā.
Vienotības oficiālais viedoklis ir - tai neesot nekādu iespēju pašai pārliecināties par konkrētā ziedotāja ienākumiem: "Partijas Vienotība rīcībā nav pieejas informācijai, kas ļautu pārliecināties par ziedotāju ienākumiem. Atbilstoši likumam šāda funkcija ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam." Kā izrādās, šim viedoklim klusējot pievienojas arī partijas Rīgas mēra amata kandidāte Ēlerte, kuras vadītais laikraksts iepriekš asi iestājās pret apšaubāmas izcelsmes finansējuma ieplūšanu politiskajās partijās.
Ēlerte otrdien nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu - vai arī viņa uzskata, ka viņas pārstāvētajai partijai nav jāinteresējas par savu ziedotāju legālajiem ienākumiem, un vai arī viņa uzskata, ka Vienotībai nav nekādu iespēju iegūt informāciju par savu ziedotāju legālajiem ienākumiem.
Tāpat Ēlerte nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai viņa savā pašreizējā politiskajā statusā atšķirībā no saviem iepriekšējiem uzskatiem tagad uzskata par ētisku pieņemt ziedojumus no cilvēkiem, kuru finanšu avoti ir neskaidri, un kādi vispār pašlaik ir viņas ētiskie kritēriji tādiem ziedojumiem, ko viņa uzskata par pieņemamiem, un tādiem, kas viņas skatījumā jau ir nepieņemami.
Vienotības ētikas kodeksā gan ir skaidri norādīts, ka tās atbalstīto uzvedības pamatprincipu vidū ir "politiskās partijas finansēšanas jomā uzturēt atklātību, neuzņemties slepenībā paturamas saistības, nepieļaut interešu konfliktus" un "apzināties, ka politiskajai partijai dāvināta nauda neuzliek citu pienākumu, kā vien enerģisku un efektīvu darbu politiskās partijas deklarēto mērķu sasniegšanai".
Tikmēr KNAB publiskā partiju saņemto ziedojumu datu bāze aprīlī rāda vēl kādu iespaidīgu, tikai cita veida ziedojumu, kas atšķirībā no "mistiskā" Egmonta Dombrovska drīzāk liecina par "pateicības" saņemšanu. 9000 latu ziedojumu Vienotība saņēmusi no kāda Oskara Ploņa, un publiskās datu bāzes uzrāda tikai vienu 1977. gadā dzimušu personu ar šādu vārdu un uzvārdu - SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate finanšu direktoru.
Plonim pašam piederošā SIA OP Solutions 2011. gadā nekādu reālu saimniecisko darbību nav veikusi, toties uzņēmums Igate, kurā Plonis ir finanšu direktors, pērn ir bijis tieši atkarīgs no Vienotības kontrolētās Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošās valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi labvēlības. Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja dati, Igate pērn saņēmusi vismaz trīs Latvijas Valsts ceļu pasūtījumus, kuru kopējā summa ir vairāk nekā 11 miljoni latu.
Autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) km 31,80 – 43,14 segas rekonstrukcijas pasūtījums Igatei pērn devis Ls 4 596 391, autoceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 km rekonstrukcija - Ls 3 099 974, bet autoceļa A8 Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene) kreisās brauktuves posma 9,93 - 19,20 km segas rekonstrukcija - Ls 3 749 101.
Pats Plonis nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem, no kādiem tieši līdzekļiem viņš guvis 9000 latu ziedojumam partijai Vienotība, kādi ir viņa kopējie gada ienākumi un no kā tie sastāv.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
