EM dienesta izmeklēšana par PIETIEK publiskotajām "Latvijas gāzes" akciju pirkšanas plānu detaļām
PIETIEK19.05.2014.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrijā (EM) uzsākta dienesta izmeklēšana par Pietiek rakstu sēriju, kurā tika atspoguļotas aizkulises plānotajam darījumam ar AS Latvijas gāze mazākuma akciju iegādi, liecina portāla rīcībā esošā informācija.
Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (attēlā, autors - IZM) neapmierinātību, pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, izraisījusi informācijas noplūde par slēpti gatavotā darījuma detaļām, kuras saturēja EM valdībai iesniegtais slepenais ziņojums un Latvijas gāzes 47,23% mazākuma akciju pašreizējā īpašnieka E.ON.Ruhrgas iesniegtais rakstiskais komercpiedāvājums.
No EM valdībā iesniegtā ziņojuma noplūdušās detaļas, ko publiskoja Pietiek, atklāja, ka Latvijas gāzes akciju iegādē visticamāk tiktu iesaistīts valsts koncerns Latvenergo. Detaļas par valdības pārstāvju neformālajām sarunām ar E.ON.Ruhrgas atklāja, ka vācu energokompānijas prasītā cena par 47,23% akciju ir pat divreiz un trīsreiz zemāka par to, kādu iepriekš politiķi neoficiāli sauca kuluāros - proti, 200 līdz 225 miljoni eiro.
Tikmēr par enerģētikas jautājumiem atbildīgais EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs otrdien Pietiek apgalvoja, ka pašlaik Latvijas gāzes akciju pirkšanas jautājumā virzība nenotiek, bet drīzumā EM uz valdību varētu virzīt jautājumu par iespējamā darījuma priekšizpēti. Spiridonovs skaidroja, ka pirms sarunām ar vācu E.ON.Ruhrgas par tai šobrīd piederošo 47,23% Latvijas gāzes akciju iegādi nepieciešams "konsultantu darbs", lai izsvērtu visus par un pret, kā arī noteiktu šo mazākuma akciju vērtību.
EM amatpersona atteicās detalizētāk iztirzāt šo ierobežotas pieejamības informāciju, bet apgalvoja, ka Latvijas gāzes padziļinātās izpētes (t.s. due diligence) veicējs vēl nav izraudzīts. Visticamāk, ņemot vērā jautājuma steidzamību un valsts intereses, publisks iepirkums netiks rīkots, bet jautājums izlemts valdībā, pieļāva Spiridonovs.
Līdz šim Vienotības premjeru vadītās valdības ierastā prakse bijusi, ka aiz slēgtām durvīm, balstoties EM ziņojumā, bez konkursa tiek pieaicināts finanšu konsultants un atvēlēts noteikts budžets juridisko pakalpojumu slēgšanai ar kādu advokātu biroju. Tā tas bija, piemēram, Pietiek ilgstoši aprakstītajā sāgā ar AS Liepājas metalurgs glābšanu.
No sarunām ar iespējamā lēmumā sagatavošanā iesaistītām amatpersonām, kas, ņemot vērā informācijas ierobežotas pieejamības statusu, par detaļām piekrīt runāt tikai neoficiāli, šobrīd ir liela neskaidrība, kādi varētu būt Latvijas gāzes akciju pirkuma līguma nosacījumi. Latvijas valstij būtu svarīgi, lai akciju pirkums nozīmētu, ka arī pēc Latvijas Gāzes biznesa sadalīšanas tā iegūtu 47,23% kapitāldaļu arī no monopolista atdalītajos biznesos.
Juridiski neskaidra ir arī darījuma ietekme uz iespējamo strīdu par Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašumtiesībām, kas ir Latvijas gāzes vērtīgākais aktīvs. Uzņēmums jau ir spēris soļus, lai tiesā nostiprinātu savas pretenzijas uz gāzes krātuvi, kurā tam pieder infrastruktūra. Valsts šajā tiesvedībā piedalās Privatizācijas aģentūras personā. Akciju iegādes darījums kontekstā ar strīdu par Inčukalnu Pietiek raksturots kā situācija, kad, iespējams, "valsts nopērk to, kas tai jau pieder".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
