Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pie mums ļoti aktuāls ir morālais lozungs „Pietiek kampt, pietiek melot, pietiek postīt, pietiek neskaidrību, pietiek noklusēt, pietiek muļķību, pietiek muldēt, pietiek baumot, pietiek izlocīties” utt. "Pietiek" lozungu pilnā apjomā var izlasīt tāda paša nosaukuma portālā. Tajā gadiem  burtiski katru dienu bez brīvdienām un svētku dienām tiek publicēti atmaskojoši materiāli.

Tie galvenokārt ir pilsoniski drosmīgi un juridiski argumentēti teksti par nebūšanām likumdošanā, valdības darbā, ekonomikā, medicīnā, izglītībā, finansēs, amatu dalīšanā, politisko partiju konkurencē. Tekstos atspoguļojas valsts, pašvaldību, ES līdzekļu izzagšana un sadalīšana starp savējiem. Tekstos tiekamies ar korupciju, dažāda veida mahinācijām un blēdību shēmām. Tekstos tiekamies ar aprobežotību, stulbumu, idiotismu, veselā saprāta trūkumu. Pēdējā laikā tiekamies ar vienotās vienotības nelietīgās kliķes slepeni organizēto mūsu finanšu un ekonomiskā potenciāla iztirgošanu krieviem, skandināviem, ofšoros nomaskētām pseidofirmām.

Taču pie mums ļoti aktuāls ir arī intelektuālais lozungs „Pietiek nemācīties, pietiek nezināt, pietiek dzīvot ar novecojušām zināšanām, pietiek neizmantot visjaunākos zinātnes sasniegumus, pietiek nemācīties no citām tautām, pietiek saglabāt zināšanu provinciālismu, pietiek izplatīt pseidointelektuālismu, pietiek jūsmot par parazinātniskiem murgiem”.

Neapšaubāmi, katrs cilvēks saprot morāles un intelekta saistību. Katrs cilvēks saprot, ka muļķības pastrādā muļķi – intelektuāli vāji indivīdi. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka „Pietiek” morālā lozunga aktualitāte pamatā ir atkarīga no „Pietiek” intelektuālā lozunga aktualitātes. Kur beidzas prāts un zināšanas, tur sākas muļķības un nelietības.

Intelektuālā sfēra ir primārā. Ja sabiedrībā ir kropla intelektuālā sfēra, tad ir kropla arī morālā sfēra. Ja sabiedrībā nav prāta un zināšanu efektīvas klātbūtnes, tad sabiedrībā plaukst un zeļ kampšana, melošana, muļķības, baumošana, zagšana, kukuļņemšana. Ja nebūs vajadzīgs intelektuālais lozungs „Pietiek”, tad var samazināties arī morālā lozunga „Pietiek” nepieciešamība.

Prāts un zināšanas ir inteliģences galvenie nosacījumi. Inteliģenti cilvēki ir cilvēki ar augsti attīstītām prāta spējām, vispusīgām zināšanām un augstu uzvedības kultūru. Inteliģenta cilvēka uzvedības kultūrā nekādā gadījumā neietilpst kampšana, melošana, muļķības, baumošana, zagšana, kukuļņemšana. Valstī ar iedzīvotāju augstu inteliģentuma pakāpi nemēdz būt aktuāls mūsu jaukais morālais lozungs „Pietiek kampt, pietiek melot, pietiek postīt, pietiek neskaidrību, pietiek noklusēt, pietiek muļķību, pietiek muldēt, pietiek baumot, pietiek izlocīties”. Grūti iedomāties šādu lozungu Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Igaunijā.

Profesionāli teicamas zināšanas var palīdzēt ātrāk atmaskot un noķert zagļus un blēžus. No cilvēku izglītotības vispārējā līmeņa ir atkarīgs noziedzības līmenis attiecīgajā sabiedrībā. Tā ir ābeces patiesība.

Ābeces patiesība ir arī tas, ka zināšanas palīdz dzīvot – atvieglo dzīves procesu izpratni, nodrošina optimālu izvēli darba un sadzīves dažādās situācijās, novērš politiskās, etniskās, ekonomiskās neskaidrības un konfliktus. Zinošus cilvēkus daudz retāk pārņem stress. Zinoši cilvēki nezinoša cilvēka aplamos prātojumus ātri pārvērš jokā, lai lieki nesaspīlētu komunikāciju.

Zināšanas cilvēku sagatavo dzīvei. Pilnvērtīga socializācija nav iespējama bez pilnvērtīgām zināšanām. Cilvēka pašidentifikācijā problēmas vienmēr rodas zināšanu nepietiekamības dēļ. Apziņai ir vajadzīgas zināšanas.

Visos laikmetos cilvēkus var iedalīt divās daļās. Vienu daļu veido cilvēki ar nepilnīgām un novecojušām zināšanām. Otru daļu veido cilvēki ar perfektām un modernām zināšanām. Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri pareizi zina, ka Zeme griežas ap Sauli, bet nevis Saule griežas ap Zemi. Taču viņiem līdzās vienmēr ir atradušies arī tādi cilvēki, kuri domā, ka Saule griežas ap Zemi. Tā vien liekas, ka mūsu izcilajām pēcpadomju jaunajām paaudzēm vispār ir vienalga, kas ap ko griežas.

Cilvēku gēnos ir tieksme nemitīgi papildināt savas zināšanas. Šo tieksmi var uzskatīt par sava veida instinktīvo māniju. Ja tā apstājās, tad cilvēks vairs nav cilvēks, un ir iestājusies cilvēka latentā nāve. Cilvēks ēd, guļ, staigā, runā. Bet tajā pašā laikā tūlīt ir redzams, ka tas vairs nav vitāli normāls cilvēks, bet gan ir kaut kāds radījums, ar kuru ir garlaicīgi un nav pa ceļam.

Ne velti otra cilvēka vērtējumā tradicionāli ņemam vērā viņa zinātkāri. Mums nepatīk nezinātkāri cilvēki. Mums nepatīk cilvēki, kuri ne par ko sajūsmīgi nebrīnās. Mums nepatīk cilvēki bez mirdzošām acīm, tiekoties ar kaut ko jaunu un nepierastu.

Masu cilvēku no personības atšķir zinātkāres un acu mirdzuma gradācija. Masu cilvēki visu zina, un personība masu cilvēkam neko nevar pateikt tādu, ko masu cilvēks jau nezinātu. Tāpēc masu cilvēki tik ārprātīgi nemīl personības. Viņu savstarpējās attiecībās daudz nosaka zinātkāres kritērijs. Personība visu laiku tiecas papildināt savas zināšanas un savās zināšanās dalīties ar citiem. Taču masu cilvēku tas ļoti kaitina, jo viņš jau sen pats visu zina.

Cilvēks evolucionē divējādi: bioloģiski un garīgi. Var droši uzskatīt, ka dabiskā atlase atstāj tikai tos cilvēkus, kuriem ir tieksme nemitīgi papildināt savas zināšanas un kuru gēnos ir instinktīvā zinātkāres mānija, veicinot viņu garīgo attīstību un zināšanu klāstu.

„Balto” cilvēku rasē dabiskā atlase vairs ideāli nefunkcionē no XIX gadsimta. Dabiskās atlases procesu savā kontrolē ir pārņēmusi medicīna. Tā saglabā arī tos indivīdus, kuru gēnos nav instinktīvā zinātkāres mānija. Tāpēc nav jābrīnās par mūsdienās sastopamo masu fenomenu segmentāciju, kā rezultātā bez masu cilvēkiem nekas vairs nenotiek ne parlamentos, ne valdībās, ne zinātņu akadēmijās, ne universitātēs.

Mēs no senčiem mantojam noteiktus gēnus. Dzīves laikā mūsu bioloģiskais genotips ģenētiski nemainās. Taču mainās mūsu garīgā satvara jeb (kā visbiežāk sakām) mūsu garīgās pasaules genotips. Katras jaunās zināšanas padara mūs nedaudz savādākus. Var pat teikt – mēs kļūstam citi cilvēki. Jaunās zināšanas mūsu smadzenēs rada jaunu personību un personības jaunu orientāciju dzīvē.

Jaunās zināšanas parasti papildina un precizē iepriekšējās zināšanas. Tomēr jaunās zināšanas mēdz būt dažādas. Tās var būt arī izteikti novatoriskas. Tāpēc nākas pilnā mērā atmest visas iepriekšējās zināšanas un principiāli pārkārtot līdzšinējos priekšstatus.

Ilgu laiku cilvēki uzskatīja, ka Zeme ir plakana. Pēc Kolumba pirmās ekspedīcijas tika paziņots, ka ir sasniegta Rietumindija, bet ne Amerika. Gadu tūkstošiem ilgi tika uzskatīts, ka matērijas nedalāmā daļiņa ir atoms. Tikai XX gadsimtā pilnā mērā noskaidroja, ka atoms dalās vēl sīkākās daļās. Jaunās zināšanas par atomu veicināja ļoti dziļas izmaiņas priekšstatos par materiālo pasauli.

Kultūra tagad ir ļoti lepna. Kultūrai ir tāds pats liktenis kā slavenajam atomam. XX gadsimtā ļoti būtiski izmainījās ne tikai priekšstati par atomu, bet arī priekšstati par kultūru. Var droši apgalvot, ka kultūras liktenis ir tāds pats kā atoma liktenis. Jaunās zināšanas par kultūras lomu diktē nepieciešamību ļoti dziļi pārskatīt mūsu uzskatus gan par garīgo pasauli, gan par materiālo pasauli. Taču pats galvenais ir tas, ka jaunās zināšanas par kultūru būtiski koriģē mūsu līdzšinējos uzskatus par garīgās un materiālās pasaules saistību visdažādākajās īstenības norisēs.

Ļoti svarīgāki ir arī tas, ka jaunās zināšanas par kultūru var ļoti lielā mērā palīdzēt cilvēkiem psiholoģiski stabilāk un intelektuāli produktīvāk dzīvot. Jaunās zināšanas par kultūru cilvēkos formē noteiktu kulturoloģisko kompetenci. Pareizi izprotot kultūras lomu, cilvēks optimālāk var izskaidrot un novērtēt savu darbību, uzvedību un komunikāciju visplašākajā sociālajā kontekstā; katrā ziņā – savas tautas kultūras kontekstā.

Saprotams, jauno zināšanu nostiprināšanās nav iespējama bez veco zināšanu inerces pārvarēšanas. Ja sabiedrībā nav cieņā zinātkāre, tad ir lielāks kūtrums pārņemt jaunās zināšanas. Tā tas tagad ir sastopams attieksmē pret kultūras jauno izpratni. Šodien ne tikai atsevišķus cilvēkus, bet arī tautas un valstis var iedalīt pēc tā, cik moderna ir kultūras izpratne. Atsevišķu valstu oficiālajos kultūras politikas dokumentos jau tiek iestrādāta vismodernākā izpratne par kultūru. Arī Latvijas vidusskolās ir jāmāca vismodernākā izpratne par kultūru, kaut gan mūsu publiskajā telpā joprojām var sastapt odiozus izteikumus par kultūru.

Turklāt ļoti daudz nosaka viena īpatna tradīcija, kuru vēlos dēvēt par adaptācijas ātrumu. Runa ir par jauno zināšanu ieviešanas ātrumu izglītībā un dzīves praksē.

Adaptācijas ātruma ziņā atoma un kultūras liktenis diemžēl atšķiras. Tas tā notiek galvenokārt tāpēc, ka būtiski atšķiras jauno zināšanu ieviešanas ātrums eksaktajās zinātnēs un dabas zinātnēs no jauno zināšanu ieviešanas ātruma humanitārajās un sociālajās zinātnēs.

Sabiedrības izglītotībā ātrāk ieviešas jaunās zināšanas, piemēram, fizikā, ķīmijā, bioloģijā nekā socioloģijā, vēsturē, filosofijā, kulturoloģijā. Sabiedrībā ir pieņemts, ka t.s. precīzajās zināšanās nevar ālēties un dzīvot ar arhaisku informāciju. Parasti precīzajās zināšanās cilvēki neplātās ar savu nezināšanu vai novecojušām zināšanām. Turklāt precīzajās zināšanās momentā tiek konstatētas un nosodītas visas pieļautās kļūdas.

Humanitārajās un sociālajās zināšanās ir savādāk, jo cilvēks drīkst gan pareizi nezināt, gan arī nebaidīties no nosodījuma par aplamībām. Humanitārajās un sociālajās zināšanās sabiedrība pret kļūdām un nepilnībām ir manāmi iecietīgāka nekā pret kļūdām un nepilnībām, sacīsim, fizikā, ķīmijā, bioloģijā.

Tā, piemēram, pie mums netiek kritizēti un izskausti šādi ļoti aplami izteikumi: „Dažādu vēsturisku procesu dēļ latviešiem nav izdevies izveidot pašiem savu valsti līdz 1918. gada 18. novembrim, un šis faktors ir ietekmējis kultūru, jo nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt sevi kā vien caur kultūru. Līdz 16. gadsimtam izveidojās latviešu tauta, un pēc tam vairākus gadsimtus esam veidojušies kā kultūras nācija”.

Situācija ir dīvaina. Ja šī izteikuma autors būtu teicis, ka Zeme ir plakana, tad visi smietos. Bet, ja šī izteikuma autors atspoguļo tādas pašas arhaiskas zināšanas par kultūru, kādas tās bija tajos senajos laikos, kad priekšstats par Zemes plakanumu bija ikdienišķa parādība, tad šodien neviens nenosoda kultūras ļoti novecojošo izpratni. Neviens nesmejas un nesaka, ka izteikuma autors par kultūru ir sniedzis agrīnajiem viduslaikiem raksturīgu viedokli. Par kultūru tā izsacījās tolaik, kad visi vēl domāja, ka Zeme ir plakana.

„Etīdes par kultūras monarhiju” veltītas kultūras visjaunākajai izpratnei, kā arī kulturoloģijas zinātnes attīstībai. Latvijas loma kulturoloģijas attīstībā ir grandioza. Pie mums ne visi par to ir lietas kursā. Sabiedrība ir maz informēta par kulturoloģijas vietu vidējā izglītībā. Arī šajā segmentā mums ir ar ko lepoties.

Lai veicinātu kulturoloģiskās kompetences nostiprināšanos, jaunākās atziņas ir jāsalīdzina ar mūsu publiskajā telpā prevalējošajām zināšanām. Materiālu tam ir ļoti daudz. Bet vispirms jānoskaidro metaforas „kultūras monarhija” aktualitāte sarunā par kultūru. Vēlāk pienāks kārta arī nepareizu izteikumu kļūdu labojumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...