Iesaki rakstu: 
Nenoskaidrojamā dzimumā iemiesojies, neviena vēl nekur neredzēts histērisks brēcējs par nepieciešamību sodomizēt sabiedrību publicējas zem pseidonīma Olivers Everts. Atkal izbāzis galvu no sava drošā midzeņa visu oponentu komentāru atslēdzēja - portāla TVNET rakstelī par Ziemassvētkiem ar Džona Lenona Imagine motīvu.
Kā jau īstenam neomarksistam-sodomītam tas pienākas, Everts pieturas pie principa "Nevienu rindkopu bez meliem". Viņš sāk ar to, ka "reliģijas ir ... radījušas briesmas pasaulei vispār un Rietumu civilizācijai konkrēti".
Nevis kreiso spēku veiktā Rietumu totālā sodomizācija, kas iznīcina šo civilizāciju, bet reliģija, kura vēl cenšas ar to cīnīties, esot pie vainas. Evertveidīgo loģika ir vienkārša - jo ātrāk piebeigsim reliģiju, jo ātrāk tiksim galā ar tradicionālajiem eiropiešiem, kuri kā visa ļaunuma nesēji ir iznīcināmi. Komunisti, tikuši pie varas, arī vispirms aizliedza reliģiju kā galveno tiem oponējošo spēku.
Uz ko tad Everts reducē "reliģiozos karus"? Ja uz ISIS vai talibiem, tad tas segments ir tikai 0.02% no islāma pasaules. Uz Ukrainu? Lībiju? Irāku? Sodomīti nekad nekaunas ne no kādiem meliem.
Viņš raksta, ka reliģija "joprojām izrādās ir ļoti vajadzīga, lai ne tikai valdītu pār cilvēku prātiem un rīcību, bet arī lai pamatotu un attaisnotu vardarbību pret citiem cilvēkiem". Saliksim vārdus pareizās vietās: "Neomarksisma ideoloģija ir ļoti vajadzīga, lai ne tikai valdītu pār cilvēku prātiem un rīcību, bet arī lai pamatotu un attaisnotu varu pār citiem cilvēkiem." Jau valda - lielie mediji taču neļauj paust oponējošus uzskatus, un rietumvalstīs cietumā nokļūt var par politkorektuma kodeksa pārkāpšanu. Un ar ko toreiz attaisnoja drausmīgās masu slepkavības, ja ne ar marksistisko ideoloģiju?
Tālāk seko nodaļa par Krieviju. Putinam sūkāšana vienmēr bijusi šī perverta mīļākā tēma. Kas skaļi un braši neapliecina savu lojalitāti sodomijai, tas tiek sodīts ar apzīmogošanu. Pašlaik tas ir putinisma zīmogs. Kas boļševiku terora gados skaļi neapliecināja tiem savu lojalitāti, tika apzīmogots par "tautas ienaidnieku". Pirms kāda laika Evertam uznākušais sodomisko tieksmju uzliesmojums izraisīja šādu apzīmogošanas histēriju un tad, aptracis, viņš netaupīja nevienu. Tika gan Vaiderei, gan Šadurskim, gan Zīlem, gan Šleseram, gan Dzintaram, gan Rībenai, gan Bartašēvičam, gan ZZS, NA, SC, RP un pat Vienotībai.
Putins nepatīk daudziem, bet citu iemeslu dēļ. Ir simtiem reižu dzirdēts, kā ļaudis lamā Putinu, bet nekad to nedara dēļ tā iemesla, kādu uzrāda Everts - dēļ tā, ka Putins ierobežo sodomiju.
Un tad rakstelis izmet īpaši pretīgu melu šalti - nicināmo reliģiju vidū Everts iesprauž, kā jūs domājat, ko - komunismu. Tās pašas marksistiskās ideoloģijas produktu, tās pašas, kas ir viņa uzskatu pamatu pamatos. Komunisms ar saviem 100 miljonu upuriem raisa tikpat negatīvas jūtas kā nacisms, tāpēc tas tagad bāžams zem paklāja, bet mums jāiesmērē kāda sodomiskā spožpapīrā ietīts reliģiju nievājošs spīgulis.
Bet tūlīt pat arī lien ārā tas Everta bāzums. Viņš sāk glorificēt Džona Lenona Imagine, kas jau gandrīz 40 gadus kalpo par neomarksistu himnu. Pats Lenons arī to vēlāk bija nosaucis par īstenu komunisma manifestu. Citi smēja, ka Imagine ir vislabākā fona mūzika, kad tiek lasīts bēdīgi slavenais Marksa Manifests.
Taču Lenonam par labu var sacīt, ka sākotnēji dziesmas tekstā nekas politisks nebija domāts (arī Ringo Stars to ir apgalvojis). Tikai iztēlošanās, sapņošana, kaut kas līdzīgs tam, kā tas mēdz būt neskaitāmajās sapņu lirikās, nu, varbūt ar zālītes piedevu. Just imagine. "Imagine you're a cloud." Vienkārši iedomāšanās. Iedomājies, ka tu esi mākonis. Lenona sapņojums nekādus risinājumus nepiedāvā. Un ko gan greznībā dzīvojošais miljonārs Lenons, kas Imagine sacerēja uz neiedomājami dārgajām Steinway klavierēm, varētu piedāvāt īpašuma likvidēšanas programmā?
"Miglains un pretrunīgs, vienlaikus gan apolitisks, gan komunismam līdzīgs teksts";
"Lenons bija ļoti atšķirīga persona 1979. un 1980. gadā";
"Elviss Preslijs, kurš nosodīja Lenonu par viņa sākotnējiem kreisajiem uzskatiem, to vairs nebūtu darījis astoņdesmitajos, kad Lenons sāka tuvoties republikāņiem";
"Cienot Lenonu, kad sāk skanēt Imagine, es izslēdzu radio".
Reiz nācās sarunāties ar kādu latviešu muzikantu, bijušo hipiju, kas Imagine bija dziedājis tūkstošiem reižu. Savos uzskatos visai konservatīvs būdams, viņš, uzzinot, ka teksts Rietumos ir kļuvis par kreiso liberāļu himnu, esot bijis ļoti pārsteigts par to.
Bet kultūrmarksistu pārtvertajai Imagine sākās cita dzīve - būt par ieroci to netīrajās rokās.
Un evertveidīgajiem par labu neko nevar sacīt. Kreisajiem nav nekādas sajēgas par cilvēka dabu. Kreisuma pamatā ir iztēle un utopija, nevis loģika un realitāte, un to pilnā mērā prot izmantot tie, kas viņus vada un virza tur, kur iecerējuši. Iztēle ir tas, kas veido viņu retoriku, viņu kampaņas un debates. Visa cilvēces vēsture rāda, ka pret 50 000 gadus seno cilvēka dabu vērstie centieni nekad nav sekmīgi darbojušies, taču tas neattur kreisos no ilūzijām, ka šoreiz tie sekmēsies. Tādēļ gan klasiskais Markss, gan neomarksists Markūze pieprasa sagraut visu un uz drupām jaunu pasauli sev celt.
Bet, nonākot pie varas, tie sastopas ar smagu problēmu - ļaudīm nepatīk viņu programmas. Tad viņi sāk tos represēt un ieslodzīt nometnēs. To sapnis kļūst par murgu. Nekādu toleranci pret citādi domājošiem, sludina Markūze savā vadlīnijas nosakošā Repressive Tolerance. Un nav nekādu šaubu, ka neomarksisti liberāļi darītu to pašu, ko klasiskie komunisti, piedevām jūs sodomizētu un atņemtu jūsu bērnus (ko tie sākuši darīt jau tagad it kā cēla bērnu tiesību saukļa vārdā).
Izgānījies par perverso tieksmju trūkumu normālo ļaužu vidē, Everts sava raksta beigās ievieto neveiklu Imagine tulkojumu. Lai lasa un apgaismojas homofobie un tumsonīgie progresa nīdēji, bet pervertais Everts slīgst saldsadistiskos sapņos par to, ar kādiem līdzekļiem viņš piespiestu Stankēviču un Vanagu savas versijas "cilvēku mīlestības, laimes un harmonijas vārdā" laulāt sodomītus. Ja vien tiktu pie varas.
***
Imagine there’s no Heaven/ It’s easy if you try/ No hell below us/ Above us only sky / Imagine all the people/ Living for today
Pavisam vienkārši - nav ne debesis, ne elles un visi ļaudis, debilizēti līdz lopiņu līmenim, dzīvo tikai šodienai. Kā tādi ne pagātni, ne nākotni apjēgt nespējīgi pusdzīvnieciņi.
Imagine there’s no countries/ It isn’t hard to do/ Nothing to kill or die for/ And no religion too/ Imagine all the people/ Living life in peace
Ja nebūšot ne valstu, ne reliģiju, nebūšot karu. Absolūti nekaunīgi meli, skaistos vārdos ietērpti, kam varētu noticēt ja nu pirmklasnieku vecuma bērni.
You may say that I’m a dreamer/ But I’m not the only one/ I hope someday you’ll join us/ And the world will be as one
Tas gan. Naivuļu baram vajag būt pēc iespējas lielākam.
Imagine no possessions/ I wonder if you can/ No need for greed or hunger/ A brotherhood of man /Imagine all the people/ Sharing all the world
1917. gada novembrī varu sagrāba viena tādas ideoloģijas iedvesmota partija, kas likvidēja gan reliģiju, gan īpašumu, gan vēl daudz ko. Rezultātā “cilvēku brālības” idejas vārdā drausmīgā nāvē badā un salā mira desmitiem miljonu cilvēku. Tas notika vienā valstī. Kas būtu noticis, ja šāda iekārta izveidotos visā pasaulē. Imagine.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
