Farmācijas kompāniju oficiālajam „atbalstam” Latvijas ārstiem pērn jauns rekords
Lato Lapsa25.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
3,505 miljoni eiro – tāds ir jaunais rekords kopsummai, ko Latvijā pārstāvētās globālās un arī vietējās farmācijas kompānijas gada laikā oficiāli iztērējušas, lai sniegtu „atbalstu” Latvijas ārstiem.
Arī palielinājuma summa šim finansējumam pērn ir bijusi rekordliela – gandrīz 400 tūkstoši eiro. Gadu iepriekš farmācijas kompāniju „atbalsts” ārstiem bija pieaudzis par salīdzinoši nelielāku summu – par ceturtdaļmiljonu eiro.
Pēdējā gada laikā šī pretrunīgi vērtētā finansējuma jautājumam nav pievērsta plaša uzmanība, lai gan būtībā nekas nav mainījies: farmācijas kompānijas un liela daļa ārstu uzstāj, ka ar šāda atbalsta saņemšanu tiek atbalstīta ārstu tālākizglītošanās, ko viņu darbavietas un viņi paši nespēj pietiekami finansēt.
Taču joprojām pastāv arī viedoklis, ka šādā veidā notiek slēpta ārstu piekukuļošana, netieši mudinot viņus savā turpmākajā darbībā izvēlēties tieši šo „labvēļu” produkciju.
Pirms diviem gadiem, kad Veselības inspekcija saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem sāka apkopot un publiskot šos datus, lielākais Latvijas ārstu atbalstītājs farmācijas kompāniju vidū bija SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro.
Sekoja SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.
Pērn, apkopojot datus par 2016. gadu, pirmais piecnieks bija mainījies – lielākais atbalstītājs ar 242 tūkstošiem eiro bija SIA Roche Latvija, tai sekoja SIA AbbVie ar 222 tūkstošiem eiro, SIA sanofi-aventis Latvia ar 186 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar gandrīz 158 tūkstošiem eiro, bet pirmo piecnieku noslēdz SIA Merck Serono ar 153 tūkstošiem eiro.
Savukārt jaunākie dati rāda, ka lielāko atbalstu pērn atkal ir sniegusi SIA Roche Latvija - nepilnus 236 tūkstošus eiro. Arī pārējais piecnieks ir tas pats, tikai mainījušās summas un vietas.
Seko SIA sanofi-aventis Latvia ar 234 tūkstošiem eiro, Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar gandrīz 192 tūkstošiem eiro, SIA AbbVie ar nepilniem 187 tūkstošiem eiro un SIA Merck Serono ar vairāk nekā 160 tūkstošiem eiro.
Šajās summās ietilpst ne tikai finansējums medicīnas speciālistu braucieniem, bet arī sponsorējuma summas dažādām mediķu organizācijām un arī finansējums mediķu ēdināšanai un dzirdināšanai dažādos vietējas nozīmes pasākumos.
Šie dati, ko Veselības inspekcija apkopo jau trešo gadu, gan nesniedz pilnu pārskatu par finansiālo un cita veida atbalstu, ko farmācijas kompānijas sniedz Latvijas ārstiem. Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas atklātības kodekss nosaka plašāku publiskojamo informāciju.
Pērn tās farmācijas kompānijas, kas pievienojušās šim kodeksam, publicēja nedaudz plašākus, bet tāpat nepilnīgus datus - arī informāciju par samaksu speciālistiem un organizācijām par lekcijām zinātniskos un izglītojošos pasākumos un to vadību, konsultācijām, ziedojumiem un grantiem, kā arī par ražotāju atbalstu pētniecībai un attīstībai. Šogad šie dati vēl nav publiskoti, jo tikšot apkopoti vēl līdz jūnija beigām.
Šodien publicējam visu to atbalstu sniegušo farmācijas kompāniju sarakstu un to izmaksātās kopējās summas, kas pērn pārsniegušas 10 tūkstošus eiro.
Materiālā vai cita veida atbalsta sniedzēji
Atbalsta sniedzējs Kopējā atbalsta summa eiro
Roche Latvija SIA 235 752,90
sanofi-aventis Latvia SIA 234 279,55
PFIZER Luxembourg SARL filiāle Latvijā 191 736,10
AbbVie SIA 186 864,76
Merck Serono SIA 160 692,67
Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas 159 779,14
Bayer SIA 152 173,12
Sandoz d,d, Latvia filiāle 141 319,90
Berlin-Chemie/Menarini Baltic SIA 133 608,47
Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Latvijas filiāle 118 577,41
NOVARTIS PHARMA SERVICES INC. pārstāvniecība 117 887,58
UAB Sicor Biotech filiāle Latvijā/ Teva 111 341,02
Oribalt Rīga SIA (Oriola Rīga SIA) 110 623,51
Chemical Works of Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība 110 559,53
SIA BGP Products 106 661,53
UAB JOHNSON&JOHNSON filiāle 105 437,92
KRKA Latvija SIA 99 938,24
IPSEN PHARMA pārstāvniecība 98 436,91
SERVIER LATVIA SIA 98 303,54
Olainfarm AS 98 210,77
Santen Oy pārstāvniecība 90 912,57
Shire CEE GmbH 82 920,73
GlaxoSmithKline Latvia SIA 81 183,90
"POLPHARMA" SPOLKA AKCYJNA filiāle 63 942,94
GRINDEKS AS 52 983,81
AstraZeneca Latvija SIA 50 666,54
ELI LILLY (SUISSE) S.A. pārstāvniecība 48 379,57
Biocodex SIA 33 970,24
NOVO NORDISK AS pārstāvniecība 32 473,14
Egis Pharmaceuticals Private Limited Company pārstāvniecība 27 079,16
Lundbeck Latvia SIA 23 669,50
GE Healthcare AS 22 290,75
Takeda Latvia SIA 15 096,73
INNOTHERA BALTICS SIA 14 234,33
UAB GryNumber Health 13 031,00
Merck Sharp&Dohme Latvija SIA 11 620,61
AS "NORAMEDA" pārstāvniecība 11 380,00
Alexion Pharmaceuticals Europe SAS 11 380,00
Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
