Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Amatpersonas deklarācijā mīklaini „izgaisuši” 240 000 latu, milzu dividendes no oficiāli nekādi nesaistīta uzņēmuma, aizdevumi brāļa ģimenei, kura, ja ticēt valstij uzrādītajam, ģimenes māju vispirms iegādājusies, bet pēc tam to būvējusi, - Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijas rāda īstus finanšu brīnumus.

Līdz šim publiskajā telpā izbrīns izteikts par I. Koļegovas iespaidīgo turīgumu – pēdējos divos gados vien viņa dividendēs oficiāli saņēmusi 700 tūkstošus eiro. Taču patiesībā tieši tas ir viegli izskaidrojams un pamatojams – kā rāda Lursoft dati, I. Koļegovai jau kopš 2005. gada pieder 50% kapitāldaļu 2001. gadā dibinātajā SIA Pallogs, kuras viņai nodeva brālis Māris Zudāns.

M. Zudāns joprojām ir valdes priekšsēdētājs šajā Ogrē esošajā uzņēmumā, kas ražo zāģmateriālus, ķīmiskās industrijas CP paletes, vienreizējās paletes un speciālo koka iepakojumu, visu produkciju gandrīz pilnībā eksportējot uz Eiropas Savienības valstīm, un 2015. gadu beidzis ar 11,69 miljonu eiro apgrozījumu un 985 tūkstošu eiro peļņu.

Kaut gan jau 2005. gadā SIA Pallogs bija vērā ņemams uzņēmums, kas gadu beidza ar 1,35 miljonu latu (gandrīz divu miljonu eiro) apgrozījumu un 81,9 tūkstošu latu peļņu, I. Koļegova (toreiz vēl Zudāne) savā amatpersonas deklarācijā nenorādīja darījumu vai dāvinājumu, kura rezultātā tikusi pie šīm vērtīgajām kapitāldaļām.

Kapitāldaļas savu vērtīgumu ir apliecinājušas, jo īpaši – pēdējos trīs gados: 2013. gadā SIA Pallogs I. Koļegovai dividendēs oficiāli izmaksāja 240 000 latu (341,5 tūkstošus eiro), 2014. gadā – 380 000 eiro, pērn – 320 000 eiro. Tātad pēdējos trijos gados I. Koļegova oficiāli dividendēs no SIA Pallogs saņēmusi 1,04 miljonus eiro.

Taču ne centa no šīm dividendēm, ja ticēt I. Koļegovas amatpersonas deklarācijām, viņai pašai nav palicis. Pēdējo divu gadu dividendes – kopumā 700 000 eiro – ir atdāvinātas deklarāciju publiskajā daļā neuzrādītām personām, savukārt 2013. gadā saņemtie 240 000 latu ir vienkārši „izgaisuši”, - I. Koļegova deklarācijā nav norādījusi ne dāvinājumu, ne darījumu, kas izskaidrotu šīs iespaidīgās summas „pazušanu”.

Tiesa, vairākās amatpersonas deklarācijās tagadējā VID ģenerāldirektora amata kandidāte ir norādījusi, ka „visa nauda, kas ir saņemta no uzņēmuma SIA Pallogs dividendēs, ir aizdota šim pašam un SIA Cornes Construction uzņēmumam, kā arī brāļa ģimenei”, kā mērķi norādot ģimenes mājas iegādi un būvniecību. Tomēr arī šeit ir virkne dīvainību un nesakritību.

Pirmās oficiālās no SIA Pallogs saņemtās dividendes 131 950 latu apmērā I. Koļegova deklarējusi 2010. gadā, taču, kur tās palikušas, amatpersona nav norādījusi, - minēts tikai, ka viņas izsniegtie aizdevumi, kas 2009. gada beigās bija 164 400 latu, 2010. gada beigās palielinājušies par nepilniem 59 tūkstošiem latu, bet, kur palikuši pārējie 73 tūkstoši latu, nav uzrādīts.

Tiesa, piezīmēs minēts, ka „visa nauda, kas ir saņemta no uzņēmuma SIA Pallogs dividendēs, ir aizdota šim pašam un SIA Cornes Construction uzņēmumam, kā arī brāļa ģimenei (Lienai Zudānei) ģimenes mājas iegādei”. Šī pati frāze atkārtojas arī nākamajās divās amatpersonas deklarācijās, savukārt 2013. gadā, kad mīklaini „izgaist” no SIA Pallogs dividendēs saņemti 240 000 latu, I. Koļegova deklarācijā jau apgalvo, ka nauda aizdota iepriekš it kā iegādātās ģimenes mājas „būvniecībai”.

Turklāt SIA Pallogs gada pārskatos ne par 2013., ne par 2015. gadu nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi šādas iespaidīgas summas.

Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu I. Koļegova norāda, ka no SIA Cones Construction dividendēs saņēmusi „164470.00 LTL”, un, spriežot pēc tā, ka gada beigās kā viņas izsniegtu aizdevumu summa parādās 164 400 latu, arī dividenžu summā gadījusies vienkārši drukas kļūda (un uzņēmums Cones Construction ir tas pats citviet minētais Cornes Construction).

Taču īstais finanšu brīnums ir tas, ka, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, Valsts vides dienesta direktorei ir izdevies saņemt dividendes no uzņēmuma, kura kapitāldaļas viņai nemaz nepieder: Lursoft un Uzņēmumu reģistra dati nerāda, ka viņa būtu bijusi šī sava brāļa uzņēmuma oficiāla līdzīpašniece, un arī I. Koļegovas amatpersonas deklarācijā nav minēts, ka viņai piederētu šīs SIA kapitāldaļas vai ka viņa tās uz laiku būtu ieguvusi un atkal nodevusi citai personai.

Uz jautājumiem saistībā ar šiem neizpratni radošajiem faktiem I. Koļegova Pietiek trešdien norādīja, ka pašlaik ir atvaļinājumā un atbildes varētu sagatavot ceturtdienas laikā.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...