Finanšu ministrija: bija sešas paketes un vēl arī tāds portfelītis...
PIETIEK01.06.2014.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā lasītāju izrādīto interesi, publicējam Finanšu ministrijas oficiālās atbildes, kurās pirmoreiz tiek atklāts - pārdodot Hipotēku bankas komercdaļu, ir bijušas sešas paketes... un vēl arī "3.a portfelis".
Finanšu ministrija atsaucoties uz Jūsu 26.05.2014. e-pastā uzdotajiem jautājumiem par lēmumu pieņemšanas procesiem saistībā ar par VAS Hipotēku bankas kredītportfeļa paketes – nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtajiem kredītiem, informē, ka atbilde uz šiem jautājumiem tika sniegta 23.05.2014 atbildes vēstulē Nr.17-1-01/2909. Finanšu ministrijas atbilde uz 26.05.2014. jautājumiem sakrīt ar 23.05.2014. nosūtīto, tomēr ņemot vērā, ka jautājums tiek saņemts atkārtoti, Finanšu ministrija sniegs izvērstāku skaidrojumu kā 23.05.2014 atbildes vēstulē Nr.17-1-01/2909.
2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par attīstības banku”. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī. Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.
Lai realizētu minēto koncepciju, 2011. gada 1. novembrī Ministru Kabinets atbalstīja SIA “Superia” izstrādāto “VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” komercdaļas pārdošanas stratēģiju”. Komercdaļas pārdošanas stratēģijas ietvaros Ministru kabinets tika regulāri informēts par progresu stratēģijas īstenošanā, tai skaitā, lēmumi par būtiskākajiem soļiem, tostarp izvēlēto pārdošanas metodi, sadalot komercdaļu atsevišķās paketēs, kā arī konkrētu pakešu atsavināšanu tika pieņemti Ministru kabinetā saskaņā ar konsultanta rekomendācijām. Lēmumi tika pieņemti, izvērtējot valstij kopumā finansiāli izdevīgāko risinājumu un pamatojoties uz piesaistītā konsultanta SIA “Superia” veikto analīzi un sniegtajiem ieteikumiem. Jāatgādina, ka pircēju atlases procesā tika uzrunāti vairāk nekā 100 potenciālie pretendenti. Pircēju atlases procesā svarīgākie kritēriji bija iespējami labākā cena, kā arī augsta reputācija un stabilitāte.
Attiecībā uz Jūsu jautājumu: kas tieši (vārds, uzvārds, amats) pieņēma lēmumu/lēmumus par Hipotēku bankas kredītportfeļa paketes - nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtie kredīti – nodalīšanu un kas šos kritērijus atlasīja un apstiprināja, atkārtoti norādām, ka šādu lēmumu pieņēma Ministru kabinets. Lēmumu par pārveides plāna apstiprināšanu 2011.gada 12.aprīlī (sēdes protokols Nr.24 47.§) pieņēma Ministru kabinets, balstoties uz piesaistītā konsultanta SIA “Superia” izstrādāto pārveides plānu. Savukārt 2011.gada 1.novembrī Ministru kabineta sēdē (protokols Nr.62 64.§) tika atbalstīta komercdaļas pārdošanas stratēģija, kas paredzēja pārdot VAS “Hipotēku un zemes bankas” komercdaļas 6 paketēs.
Sniedzot atbildi, kas tieši (vārds, uzvārds, amats), kad tieši (datums), kādā formā pieņēma lēmumu par šīs paketes pārdošanu AS Rietumu banka, informējam, 2012.gada 30.oktobrī sēdē Nr.60 50.§ Ministru kabinets izskatīja konsultanta SIA “Superia” sagatavoto informāciju par saņemtajiem potenciālo pircēju sākotnējiem nesaistošiem piedāvājumiem par VAS “Hipotēku un zemes bankas” komercdaļas trešo un ceturto paketi un uzdeva konsultantam SIA “Superia” aicināt potenciālos pircējus veikt padziļināto izpēti un iesniegt saistošos piedāvājumus par Valsts akciju sabiedrības “Latvijas hipotēku un zemes bankā” komercdaļas trešo un ceturto paketi. Ministru kabineta 2013.gada 21.maija sēdē Nr.30 63.§ tika apstiprināti būtiskie līguma nosacījumi par Valsts akciju sabiedrības “Latvijas hipotēku un zemes bankā” komercdaļas 3.a portfeļa pārdošanu AS “Rietumu bankai”. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam 2013.gada 23.maijā tika noslēgts pārdošanas līgums ar AS "Rietumu banka".
Attiecībā uz lēmuma pieņemšanas formu paskaidrojam, ka Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Finanšu ministrijai sagatavotos informatīvos ziņojumus, kā arī atbalstīja informatīvajos ziņojumos iekļautos priekšlikumus tālākai rīcībai, kas tika arī atspoguļoti lēmuma formā Ministru kabineta sēdes protokolā.
Paskaidrojam, ka Ministru kabineta iekārtu un darbību regulē “Ministru kabineta iekārtas likums”. Šī likuma 2.pantā tiek skaidrots, ka Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru. Savukārt 3.pantā minēts, ka Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem. Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 4.pantam Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku. Atzīmējam, ka lēmuma pieņemšanas process ir aprakstīts šī likuma 30.pantā.
Ministru kabineta noteikumu Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis.” 58.punktā tiek skaidrots: “Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, vai problēmām kādā atsevišķā jomā, un saskaņā ar 59.punktu informatīvo ziņojumu izskata Ministru kabineta sēdē, ja tam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ir paredzēta institūciju turpmākā rīcība saistībā ar šajā informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu risināšanu.
Vienlaicīgi nosūtam Jums pielikumā 2012.gada 9.augusta rīkojumu Nr.436 “Par augsta līmeņa valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides vadības grupas izveidi” uz 2 (divām) lapām.
Ar cieņu
Finanšu ministrija
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
