FKTK sākusi pārbaudi par „Liepājas metalurga” akciju apmaksu, - dati esot pazuduši
PIETIEK05.02.2013.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi pārbaudi par AS Liepājas metalurgs 2002. gadā emitētajiem 3,3 miljoniem akciju saistībā ar aizdomām, ka šīs akcijas tā arī nav tikušas apmaksātas. Sākotnējā informācija liecina – Liepājas metalurgs paziņojis, ka tā rīcībā neesot nekādu datu par šo darījumu.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošais FKTK ziņojums, saistībā ar aizdomām, ka 2002. gadā nav tikuši apmaksāti 3,3 miljoni jaunemitēto uzņēmuma akciju, komisija pieprasījusi Liepājas metalurgam iesniegt „dokumentus, kas apliecina 3 300 000 jaunemitēto akciju, no kurām parakstītas tika 2 805 000 akcijas, apmaksu”.
Uz šo pieprasījumu FKTK saņēmusi Liepājas metalurga atbildi, - uzņēmums norādījis, ka „attaisnojuma dokumenti par minēto darījumu neatrodas akciju sabiedrības rīcībā, jo saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 10. pantā noteikto attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņš ir pieci gadi”.
No šīs atbildes izrietēja, ka, ja arī iespaidīgais akciju daudzums ir ticis apmaksāts, šī apmaksa veikta, izmantojot skaidru naudu vai kādu netradicionālu maksāšanas līdzekli, jo pretējā gadījumā nebūtu nekādu grūtību iegūt bankas maksājuma dokumentu kopiju.
Tāpat arī Liepājas metalurgs kā attaisnojumu minējis faktu, ka „akciju sabiedrības gada pārskatu par 2003. gadu, kurā bija redzams apmaksātais pamatkapitāls Ls 16 981 033.00 apmērā, 10.07.2004. apstiprināja akcionāru sapulce, kurā personīgi piedalījās akcionārs K. Lipmans un balsoja "par"”.
Kā izriet no FKTK ziņojuma, to Liepājas metalurga paskaidrojums nav apmierinājis, un komisija uzskata, ka tā „joprojām nav ieguvusi dokumentus, kas apliecinātu, ka 2002. gadā jaunemitētās 3 300 000 akcijas, no kurām parakstītas tika 2 805 000 akcijas, tikušas apmaksātas”.
Pašlaik FKTK pieprasījusi Liepājas metalurgam sniegt papildu informāciju. Vienlaikus FKTK lūgusi arī uzņēmuma pašreizējai vadībai opozīcijā esošajam akcionāram Kirovam Lipmanam sniegt viņa rīcībā esošas ziņas, kas varētu likt „apšaubīt AS Liepājas metalurgs norādīto par tās apmaksāto akciju pamatkapitālu Ls 16 981 033.00 apmērā”.
Liepājas metalurga vadība trešdien nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu Pietiek jautājumu saistībā ar FKTK sākto pārbaudi un pazudušajiem datiem.
Kā zināms, pēc gadiem ilgām nesaskaņām Liepājas metalurga lielo akcionāru starpā tiesā tiek izskatīta arī Lipmana prasība pret Sergeju Zaharjinu, kam oficiāli pieder 49% uzņēmuma akciju.
Lipmans vēlas no Zaharjina atgūt 11,5% jeb 1 950 550 uzņēmuma akciju 1,95 miljonu latu nominālvērtībā, kuras viņš Zaharjina valdījumā uz mutiskas vienošanās pamata uz laiku esot nodevis 2003. gada septembrī.
Tas esot darīts, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus. Taču akcijas viņam esot nodotas tikai uz laiku, bet, kad Lipmans 2009. gadā pēc uzņēmuma modernizācijas plānu apstiprināšanas sācis akcijas atprasīt, Zaharjins tās esot atteicies atdot.
Savukārt Zaharjins intervijā laikrakstam Dienas Bizness ir paziņojis, ka šī tiesvedība viņam esot pārsteigums, bet „varbūt pat labi, ka tiesa izšķir šo lietu un pieņem juridiski pamatotu lēmumu”.
Foto no Liepājas metalurga mājas lapas
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
