Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš (attēlā) arī pēc atkārtotiem aicinājumiem nevēlas vai nespēj sniegt nekādus konkrētus faktus, kas apliecinātu šīs iestādes skaidrojumu pamatotību Pietiek jau vairākkārt aprakstītajā AS Grindeks akciju iegādes lietā, kas varētu būt radījusi iespaidīgus zaudējumus uzņēmējiem un valstij. FKTK uzskatot - sabiedrībai vajagot pietikt ar to, ka „komisija tēžu apkopojuma viedā dara zināmus tiesas izdarītos secinājumus izskatāmajā lietā pēc būtības”.

Kā jau ziņots, 2009. gada aprīļa beigās FKTK bija vērsies pazīstamā uzņēmēja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā īpašnieka Kirova Lipmana dēls Filips Lipmans, vēloties precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Atbildē, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, FKTK, uzskaitot veselu virkni likuma normu, apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, viņam un vecākiem „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.

Pēc šī skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šī situācija nekādus FKTK iebildumus neradīja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Kristaps Zakulis, un divus gadus vēlāk pēkšņi izrādījās, - finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšējais viedoklis vairs nav spēkā. 2014. gada novembrī FKTK padome, neminot konkrētus faktus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.

Īpaši nozīmīga FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurējošo summu, gan valsts struktūru darbību izvērtējuma ziņā bija Māra Kučinska valdības un Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas rīcība ar valsts īpašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.

2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā par ļoti zemu cenu tika pārdotas visas Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Savukārt trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija aptvēra, ka šajā jautājumā varētu tiesāties arī valsts, mēģinot publiski tā arī neatklātu summu piedzīt no Lipmanu ģimenes.

Šo faktu izklāsts ir radījis nemieru pašreizējās banku uzraudzības sistēmas krīzes jau tā smagi skartajai FKTK vadībai. Lai gan FKTK vienmēr ir bijusi slavena ar aizbildinājumiem, ka tā „nekomentē konkrētus tirgus dalībniekus”, pašlaik FKTK vadītājs vienlaikus gan ir sašutis par to, ka faktu izklāstā nav iekļauts viņa vadītās iestādes atteikums komentēt konkrētos tirgus dalībniekus, gan arī skaidro, ka nekādus konkrētus faktus minēt nevarēšot arī šoreiz. Pietiek šodien publicē saraksti ar FKTK vadītāju.

FKTK: Par publicēto rakstu "FKTK viedokļa maiņa rada miljonu zaudējumus"

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir iepazinusies ar 14.03.2018. publikācijā pausto kritisko viedokli par FKTK darbu un vēlas norādīt uz vairākiem apstākļiem, kuri nav minēti publikācijā. Mūsu ieskatā ir būtiski atspoguļot visu iesaistīto pušu viedokļus, lai sabiedrība saņemtu objektīvu un patiesu ainas atspoguļojumu, kā arī vēlamies, lai publikācijā minētie nepatiesie fakti tiktu atsaukti.

Vēlamies informēt, ka rakstā minētā FKTK sniegtā uzziņa un FKTK pieņemtais lēmums ir jau izvērtēts tiesā, un šajā lietā ir stājies spēkā galīgais nolēmums.

Tiesa ir atzinusi, ka FKTK lēmums par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu un soda piemērošanu par  Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) prasību neievērošanu AS "Grindeks" akcionāriem ir bijis pamatots. Tiesa, vērtējot gan 2009. gadā FKTK sniegto uzziņu F. Lipmanam, gan 2014. gadā FKTK pieņemto lēmumu ir secinājusi, ka F. Lipmanam sniegtā uzziņa tika gatavota par citiem apstākļiem nekā tiem, kādus FKTK administratīvās lietas ietvaros konstatēja un par kādiem tika pieņemts FKTK lēmums. Proti, uzziņas pieprasījumā F.Lipmans bija norādījis, ka viņa mērķis, iegādājoties AS "Grindex" akcijas, ir ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus akciju sabiedrības vērtspapīros (...) Tāpat bija norādīts, ka viņš ir no saviem vecākiem pilnībā (arī finansiāli) neatkarīgs un viņam nav kopīgas saimniecības ar tiem (...). Uzziņā FKTK norādīja, ka šādos teorētiskos apstākļos, kādus norādījis F. Lipmans, ne viņam, ne vecākiem neiestātos FITL paredzētais obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma pienākums.

Savukārt uzsāktās administratīvās lietas pret K. Lipmanu un F. Lipmanu ietvaros Komisija konstatēja, ka F. Lipmana rīcība bija citāda: F.Lipmans, iegādājoties akcijas, neizmantoja savā rīcībā esošus brīvos līdzekļus, kas iegūti patstāvīgas komercdarbības rezultātā neatkarīgi no tēva. Šajā gadījumā nav runa par iestādes viedokļa maiņu, bet gan par pašas personas rīcību pretēji sākotnēji sniegtajai informācijai.

Līdz ar to, FKTK lūdz laikrakstu "Diena" atsaukt informāciju, kurā nepilnīgi atspoguļoti notikušā apstākļi. Publikācijas autora galvenais secinājums, kas izcelts virsrakstā "FKTK viedokļa maiņa rada miljonu zaudējumus" ir nepatiesi nomelnojošs un nav balstīts uz objektīvu faktu izvērtējumu, kā arī raksts ir sagatavots, neuzklausot FKTK viedokli un neņemot vērā tiesas sniegtos secinājumus minētā jautājuma ietvaros. FKTK nav mainījusi viedokli, FKTK ir sniegusi uzziņu atbilstoši pieprasījumā minētajiem faktiem, taču konstatējot, ka faktiskie apstākļi ir pretēji pieprasījumā minētajiem, ir rīkojusies saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Vēstule FKTK vadītājam:

Sveiki, Putniņa kungs, ar interesi iepazinos ar Jūsu parakstīto vēstuli un tajā izteikto lūgumu. Diemžēl Jūsu vadītās iestādes pēdējā laika reputācija liek šaubīties par tās pārstāvju izteikumu pamatotību.

Lai novērtētu šī Jūsu vēstulē izteiktā lūguma pamatotību, lūdzu, nosūtiet man attiecīgos FKTK dokumentus, kas apliecinātu, ka "uzsāktās administratīvās lietas pret K. Lipmanu un F. Lipmanu ietvaros Komisija konstatēja, ka F. Lipmana rīcība bija citāda: F.Lipmans, iegādājoties akcijas, neizmantoja savā rīcībā esošus brīvos līdzekļus, kas iegūti patstāvīgas komercdarbības rezultātā neatkarīgi no tēva", kā arī "tiesas sniegtos secinājumus minētā jautājuma ietvaros".

Pēc šo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas varēšu izvērtēt Jūsu lūguma pamatotību un lemt par tālāku rīcību.

Tāpat, lūdzu, ņemot vērā Jūsu vadītās iestādes regulāros atteikumus sniegt komentārus par konkrētiem tirgus dalībniekiem, sniedziet skaidras Jūsu vadītās iestādes vadlīnijas - kas ir tie gadījumi, kad Jūsu vadītā iestāde tomēr ir gatava sniegt komentārus par konkrētiem tirgus dalībniekiem.

FKTK vēstule „Par informācijas sniegšanu”:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir saņēmusi Jūsu 19.03.2018. e-pasta vēstuli, kurā lūdzat sniegt papildus informāciju un dokumentus, kas pamatotu Komisijas 16.03.2018. vēstulē norādītos apsvērumus.

Atbilstoši likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 25. panta 1.punktā noteikto žurnālista pienākums ir sniegt patiesu informāciju, atspoguļojot noteiktus faktus vai informāciju. Minētais pēc būtības aptver arī objektīvas informācijas sniegšanas pienākumu, ko būtu iespējams īstenot, publikācijas sagatavošanas procesā noskaidrojot visu iesaistīto personu viedokļus, veicot to analīzi un korektu atspoguļojumu. Šāds žurnālistu pienākums vērtējams kā būtisks, jo publiska viedokļa paušana ietekmē sabiedrisko domu un var skart sabiedrības kopuma intereses.

Jūsu 14.03.2018. publikācija sagatavota, nenoskaidrojot visu iesaistīto personu viedokļus un atspoguļo nepatiesu informāciju. Šī nepatiesā informācija var maldināt sabiedrību un mudināt mazākuma akcionārus pieņemt neobjektīvus lēmumus savu likumisko interešu aizsardzībai. Ievērojot minēto, Komisija savā 16.03.2018. vēstulē vērsa Jūsu uzmanību uz publicēto nepatieso informāciju, norādot, ka minētais jautājums jau ir vērtēts gan Administratīvajā apgabaltiesā, gan Augstākajā tiesā, kas Komisijas rīcību ir atzinusi par tiesisku un pamatotu.

Informācijas sniegšanā Komisija vadās nevis pēc noteiktām vadlīnijām, bet normatīvā regulējuma, un, tā kā aplūkotā lieta tika skatīta slēgtā tiesas sēdē, Komisija Jums nevar nosūtīt pilnu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Nolūkā skaidrot Komisijas viedokli, tā apkopojuma viedā Jums darīja zināmus tiesas izdarītos secinājumus pēc būtības, neanalizējot iesaistīto personu veikto darījumu saturu. Konstatējot nepatiesas informācijas atspoguļošanu, Komisijas ieskatā ir būtiski norādīt uz esošiem tiesas izdarītajiem secinājumiem un atspoguļot objektīvi patiesu informāciju, jo tas var ietekmēt sabiedrības tiesību un likumisko interešu aizsardzību, īpaši ņemot vērā, ka šobrīd lielākā daļa mazākuma akcionāru izvērtē iespēju celt prasības par savu aizskarto tiesību aizsardzību.

Vēstule FKTK vadītājam:

Sveiki, Putniņa kungs, diemžēl Jūsu piesūtītajā elektroniskā pasta vēstulē neredzu Jūsu iestādei pieprasīto informāciju. Vai ar šo jāsaprot, ka atsakāties to sniegt?

FKTK vēstule „Par informācijas sniegšanu”:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk ­– Komisija) ir saņēmusi atkārtotu Jūsu 21.03.2018. e-pasta vēstuli, kurā lūdzat sniegt papildus skaidrojumu, vai Komisijas 21.03.2018. e-pasta vēstule vērtējama kā atteikums sniegt Jūsu pieprasīto informāciju.

Kā Komisija norādīja savā 21.03.2018. vēstulē, Komisija diemžēl nevar Jums nosūtīt pilnu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo lieta tika skatīta slēgtā tiesas sēdē un saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.2 pantu minētais spriedums nav publiski pieejams. Tādēļ Komisija tēžu apkopojuma viedā darīja zināmus tiesas izdarītos secinājumus izskatāmajā lietā pēc būtības, jo kā jau tika norādīts, Komisijas ieskatā ir būtiska objektīvas informācijas atspoguļošana, ja tas var ietekmēt sabiedrības tiesību un likumisko interešu aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...