Fragments no mazā „Vienotības” un maksātnespējas administratoru astoņkājīša
Pietiek lasītājs05.06.2017.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Raugoties uz aizkulišu politiskajām un ekonomiskajām cīņām ap plānotajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, ilgu laiku nevarēju saprast – vai tiešām visa dažādu it kā nesaistītu valsts amatpersonu ņemšanās par šo tēmu ir tikai un vienīgi tāpēc, lai Vienotības spices pārstāvjiem tuvajam maksātnespējas administratoram Armandam Rasam nelaupītu iespēju tikt pie Trasta komercbankas likvidatora posteņa – garda kumosa, no kura šis tas (vai daudz kas) atlēktu arī viņa „labvēļiem”. Tad sāku pētīt publiskos reģistrus un salīdzināt tos ar neoficiālu informāciju – un, kā jau vienmēr, viss šai mazajā zemē izrādījās ārkārtīgi vienkārši.
Tātad – mums ir joprojām īstā Vienotības priekšniece, tā, pie kuras visi vēršas, ja kaut kas jānokārto. Solvita Āboltiņa, kas vēl nupat no Saeimas tribīnes skaļi sauca – iecerētie Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas Rasam kā vēl nesen Trasta komercbankas kreditoru apkalpojušam advokātam tagad liegtu kļūt par šīs bankas likvidatoru, skaidri parādīšot, „kam kalpo šis parlaments un kas pasūta mūziku”.
Uzreiz jāsaka, ka Āboltiņai ar maksātnespējas administrēšanas jomu ir sens un ciešs, ļoti praktisks sakars – ja ne pašai, tad viņas vīram, pēdējos pāris gados valsts pasūtījumu jomā bezgala veiksmīgajam autotirgonim Jānim Āboltiņam noteikti.
2010. gadā viņa firma Kame izmantoja populāru shēmu, kā uzņēmumam nonākt "pareizajā" tiesā, kur "pareizais" tiesnesis pieņem "pareizu" lēmumu un nozīmē "pareizu" maksātnespējas administratoru.
Īstajā brīdī firma nomainīja juridisko adresi, atbilstoši tai jau citā tiesā tika iesniegts maksātnespējas pieteikums, un par uzņēmuma maksātnespējas administratoru tā iecēla Vienotībai aizvien ciešāk pietuvināto Haraldu Velmeru.
To pašu Velmeru, kurš, ne bez politiska atbalsta ielikts amatā, pēc tam nopelnīja miljonu kā Liepājas metalurga likvidators – tā paša uzņēmuma, kura sagraušanā Vienotība pielika tik daudz pūļu.
Bet kāds Āboltiņai tiešs sakars ar Rasu, kuru par katru cenu mēģina iebīdīt par Trasta komercbankas likvidatoru? Tiešs, protams, nekāds, bet paskatīsimies tuvāk. Pirmkārt, finanšu aprindās ir skaidri zināms par to, ka Rasa ir apsolījis – saņemot kāroto likvidatora posteni, viņš 30% atlīdzības samaksāšot Mārtiņam Bunkum.
Savukārt šis kungs jau ir daudz zināmāks – ne tikai Aston Martin auto un Mežaparka savrupmājas dēļ (tie abi viņam oficiāli nepieder), bet arī sakarā ar savu brāli – iepriekš slavenu lietu kārtotāju Valsts ieņēmumu dienestā.
Bunkus dzīvo Mežaparkā, Meža prospektā 38A, kaut mājas oficiālie īpašnieki noslēpušies ofšoros. Un Bunkus kungam ir arī labs, tuvs kaimiņš, ar kuru viņam ir pat kopēja iebrauktuve no ielas.
Šis kaimiņš ir neviens cits kā ekonomikas ministrs, Vienotības pārstāvis un ar Āboltiņu ļoti cieši sasaistītais Arvils Ašeradens. Jo, lūk, kopš 2003. gada 11. februāra šī trīsstāvu māja ar diviem tūkstošiem kvadrātmetru zemes ir viņa vienpersonisks īpašums – varat pārliecināties zemesgrāmatā.
Un tas nav viss. Ašeradena vadītajā Ekonomikas ministrijā viena no, kā tagad saka, „atslēgas personām” ir administrācijas vadītāja, bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.
Savulaik viņa bija pazīstama kā Meierovica biedrības dibinātāja, mūsu dienās vairs neaktuālās Sarmītes Ēlertes domubiedre, savukārt mūs vairāk interesē ailīte viņas amatpersonas deklarācijā: Jaunzemes kundzei ir pilngadīgs dēls Artūrs Romeiko.
Kur gan ir dzirdēts šis uzvārds? Viens no aktīvākajiem aizkulišu spēlētājiem banku uzraudzības un arī administrēšanas jautājumos ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis un – kas vēl būtiskāk – komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko.
Ieskatāmies viņa deklarācijā – jā, arī viņam ir deklarēts pilngadīgs dēls Artūrs Romeiko. Protams, var jau būt, ka tā ir tikai sakritība, bet tieši Romeiko pārstāvētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome bija tā, kas ne tikai pieprasīja atcelt pašreizējo Trasta komercbankas likvidatoru, bet arī LŪDZA tiesu par bankas maksātnespējas administratoru iecelt tieši Rasu.
Jā, tas ir tas pats Rasa, par kuru medijos vēl pavisam nesen parādījās ziņa – kā 12. Saeimas deputātam, partijas Vienotība pārstāvim Intam Dālderim bārā satikties ar viņu „pazīstami cilvēki” lūguši, lai „pastāstītu par viņu profesionālajām lietām”.
Tāds, lūk, neliels fragments no Vienotības un maksātnespējas administratoru astoņkājīša – vienviet bizness, otrviet personiskas attiecības, trešviet kaimiņu būšana PLUS potenciāls bizness – un process iet uz priekšu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
