Gada 10 lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords – 4 miljoni eiro
PIETIEK18.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Četri miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā 2017. gadā fiksētā nekustamā īpašuma darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas: laikraksts Dienas Bizness turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem, un Pietiek šodien pārpublicē ziņas par lielāko darījumu pirmo desmitnieku ārpus Rīgas un Jūrmalas.
1. 4 miljoni eiro
Ārpus galvaspilsētas un Jūrmalas pērn lielākais darījums noticis Kuldīgas novada Rumbas pagastā, kur slavenais tenisists Ernests Gulbis par četriem miljoniem eiro aprīlī pārdevis 17,14 hektārus zemes ar dzīvojamo māju un vairākām būvēm. 2015.gadā to viņš ieguva no sava tēva – oficiāli par 156 tūkstošiem eiro. Īpašumu iegādājās SIA Baltic Rancho Estate, kas pieder Kiprā reģistrētai Baltic Rancho Estate Limited un kurai hipotekārais kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.
2. 3,99 miljoni eiro
Nīderlandes kompānijai Ingroup Dutch B.V. piederošā SIA Potential SPV jūnijā par šādu summu nopirka 3,3252 hektārus zemes ar noliktavu un administratīvo ēku ar piebūvi Granīta ielā 17, Rumbulā, Stopiņu novadā. Īpašumu pārdeva AS Antalis. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
3. 3,30 miljoni eiro
7990 kvadrātmetri zemes ar divām būvēm Saldus novadā, Apvedceļā 11 pērn martā par šādu summu nonāca degvielas uzpildes tīkla SIA Circle K Latvia īpašumā. Īpašumu pārdeva SIA Ziko, kas to 2012.gadā nopirka par 44 tūkstošiem eiro. Kompānija pieder trim privātpersonām – 1979.gadā dzimušajai Sintijai Kapteinei (20%), 1957.gadā dzimušajam Arnim Kupčem (40%) un 1959.gadā dzimušajai Zigrīdai Kupčei (40%). Darījums veikts bez hipotekārā kredīta.
4. 3,28 miljoni eiro
Pagājušā gada augustā miljonāram Vitālijam Čmihovam piederošā SIA Gaujas koks no Rietumu Bankai piederošā SIA Vangažu nekustamie īpašumi nopirka 66239 kvadrātmetrus zemes ar daudzfunkcionālu ražošanas ēku Gaujas ielā 24/34, Inčukalna novada Vangažos. Aizdevums darījuma veikšanai nav ņemts.
5. 2,85 miljoni eiro
SIA MTM Ing, kas pieder sešām privātpersonām, jūnijā par šādu summu nopirka 5,26 hektārus zemes ar sūkņu staciju un ūdens rezervuāru, noliktavu un citām palīgēkām Salaspils novada Salaspils pagasta Bajāros, Priežavotu ielejā 54. Kompānijas īpašnieki ir 1970.gadā dzimušais Arturs Muraškins (0,49%), 1934.gadā dzimušais Oļegs Sekajevs (1,91%), 1972.gadā dzimušais Staņislavs Švets (28,79%), 1974.gadā dzimusī Svetlana Vasiļjeva (9,11%), 1945.gadā dzimušais Igors Vlaskins (58,96%) un 1972.gadā dzimušais Aleksandrs Želudovs (0,73%). To pārdeva problemātisko aktīvu pārvaldītājs SIA Hiponia. Uz īpašumu nostiprināta hipotēka viena miljona eiro apmērā par labu Nīderlandes uzņēmumam Investments B.V.
6. 2,74 miljoni eiro
SIA Daugavpils project 1¸kas pieder Lietuvā reģistrētai UAB KS Holding, jūnijā nopirka divas ēkas Kraujas ielā 2, Daugavpilī, ko pārdeva miljonāram Vladislavam Drīksnem piederošā SIA Kraujas parks, kas ēkas nodeva ekspluatācijā 2007.gadā. Īpašuma iegādei kredīts nav ņemts.
7. 2,13 miljoni eiro
Pagājušā gada janvārī zemesgrāmatā reģistrēts 2016.gada decembrī veikts darījums, ar kuru 21,8911 hektāri zemes ar dzīvojamo māju Stopiņa novada Mežaizvēji nonāca SIA Verus Praedium īpašumā. Šī kompānija pieder Nīderlandē reģistrētai FE Corporation B.V.To pārdeva četras privātpersonas – 1945.gadā dzimusī Zina Tamsone, 1969.gadā dzimusī Inta Lapiņa, 1969.gadā dzimušais Uldis Bušs un 1972.gadā dzimušais Mārtiņš Berlands. Uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu SEB bankai. Viena no tām ir 5,31 miljons eiro, bet otra – 4,50 miljoni eiro.
8. 2 miljoni eiro
SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija pagājušā gada decembrī nopirka 12,965 hektārus zemes Ādažu novada Birzniekos, Laimas ielā 6. To pārdeva SIA Lielais lauks, kas to īpašumā ieguva 2005.gadā par 167 tūkstošiem latu (238 tūkstošiem eiro). Pārdevējuzņēmums uz pusēm pieder Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma Tiger Developments Limited meitas kompānijai SIA Tiger Latvia un 1953.gadā dzimušajam Edvardam Harijam Klarkam Bovenam. Kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
9. 1,72 miljoni eiro
SIA Lenoka, kas pieder SIA Mego, decembrī nopirka nedzīvojamo māju Preiļos, Rīgas ielā 4D. Īpašumu pārdeva 1972.gadā dzimušajam Aigaram Zīmelim (67%) un 1948.gadā dzimušajam Arturam Kodoliņam (33%) piederošā SIA AMV centrs, kas 2009.gadā šo ēku nodeva ekspluatācijā. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas visas hipotēkas.
10. 1,7 miljoni eiro
1962.gadā dzimusī AS Tukuma straume padomes priekšsēdētāja vietniece Aldona Šluka pērn martā par šādu summu pārdeva 7380 kvadrātmetrus zemes ar būvi Madonā, Rūpniecības ielā 39. Īpašumu nopirka SIA Vitala, kuras īpašnieki ir ir vairākas privātpersonas – puse kapitāldaļu tajā pieder 1972.gadā dzimušajai Rimai Manukovai, 25% - 1986.gadā dzimušajai Diānai Merzlovai, 24% - 1990.gadā dzimušajai Elīnai Semjonovai, bet 1% - 1954.gadā dzimušajai Ludmilai Veikutai. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
