Pietiek :: Ģenerālprokuratūra: kriminālprocesu par „Rīdzenes sarunām” nesāksim, bet kaut kam kaut ko uzdosim pārbaudīt
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kriminālprocesu par „Rīdzenes sarunām” vismaz pagaidām nesāksim, bet kaut kam kaut ko tomēr uzdosim pārbaudīt, - pēc būtības šāda ir Ērika Kalnmeiera vadītās LR Ģenerālprokuratūras reakcija uz oficiālu iesniegumu sākt kriminālprocesu saistībā ar publiskotajām sarunām. Lai izslēgtu iespējamus Ģenerālprokuratūras pārmetumus par tās viedokļa interpretēšanu, publicējam Lato Lapsas iesniegumu Ģenerālprokuratūrai un uz to sniegto virsprokurora Modra Adlera atbildi.

Iesniegums Ģenerālprokuratūrai:

„Latvijā reģistrēts masu informācijas līdzeklis – AS „Cits medijs” izdots žurnāls „Ir” šā gada jūnijā ir publicējis rakstus, kuros, kā izriet no minētā žurnāla sniegtajiem paskaidrojumiem, publicēti fragmenti un izvilkumi no vairāku personu – „oligarhu” u.c. – sarunām, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2009.-2011. gadā slēpti, šīm personām nezinot, ierakstījis viesnīcas „Rīdzene” telpās.

No minētā masu informācijas līdzekļa publikācijām izriet, ka publiski neatklātas personas – visticamākais, esošas vai bijušas amatpersonas, kuru rīcībā šo sarunu ieraksti nonākuši, pildot darba pienākumus, - ir šim masu informācijas līdzeklim nodevušas šo sarunu ierakstus.

Savukārt no prokuratūras pārstāvju izteikumiem masu saziņas līdzekļos izriet, ka viņi savulaik, pildot dienesta pienākumus, ir iepazinušies tikai ar daļu no ierakstiem, kuru fragmentus tagad publicējis minētais masu informācijas līdzeklis.

No tā savukārt izriet, ka tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja esošie vai bijušie darbinieki ir bijuši tie, kas nodevuši masu informācijas līdzeklim publicēšanai operatīvās lietas materiālus, tā veicot noziedzīgu nodarījumu, kas minēts LR Krimināllikumā.

Uzskatu, ka minētais masu informācijas līdzeklis, publicējot gan tikai šo sarunu ierakstu atšifrējuma fragmentus, ir rīkojies tiesiski un labākajās sabiedrības interesēs un tāpēc ne Jūsu pašlaik vadītajai iestādei, ne kādai citai „tiesībsargāšanas” iestādei nav ne mazākā pamata veikt jebkādas pārbaudes vai sākt kriminālprocesu saistītā ar minētā masu informācijas līdzekļa rīcību.

Turpretī pagaidām nezināmie, visticamākais, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja esošie vai bijušie darbinieki, kuri ir veikuši operatīvās lietas materiālu zādzību un vainojami, visticamākais, klasificētas informācijas izpaušanā, ir veikuši noziedzīgu nodarījumu, tāpēc ir noskaidrojami un saucami pie atbildes.

Tā kā, ņemot vērā lietas apstākļus, tas ir noskaidrojams tikai ar kriminālprocesa metodēm, aicinu Jūsu vadīto iestādi un Jūs – kamēr ieņemat ģenerālprokurora amatu – saistībā ar manis minētajiem faktiem rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un funkcijām.

Tāpat aicinu, izmeklējot šīs lietas apstākļus, vismaz šoreiz izvairīties no tradicionāli idiotiskās valsts resursu tērēšanas un nemēģināt aptaujāt masu informācijas līdzekļa pārstāvjus un no viņiem noskaidrot, kur viņi ņēmuši šos ierakstus.”

Ģenerālprokuratūras atbilde:

Jūsu š.g. 29.jūnija iesniegums par žurnālā „Ir” publicētajām „Rīdzenes sarunām”, kuras 2009.-201l.g. Korupcijas novēršanas un apkarošanas darbinieki slēpti ierakstījuši viesnīcas „Rīdzene” telpās, saņemts Ģenerālprokuratūrā š.g. 3.jūlijā, un tajā minētos faktus esmu izvērtējis.

Iesniegumā minētās ziņas nav pietiekamas kriminālprocesa uzsākšanai, tādēļ, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 371.panta otro daļu, Jūsu iesniegumu esmu nosūtījis pēc piekritības pārbaudes veikšanas organizēšanai un procesuāla lēmuma pieņemšanai Kriminālprocesa likuma 369.-373.pantā noteiktajā kārtībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

Izskaidroju, ka Jums neviens nevar liegt iesniegumā par iespējami izdarītu noziegumu sniegt vērtējumu, vai žurnālisti ir rīkojušies tiesiski vai nē, kā arī, kas būtu jāaptaujā vai nē, tomēr Jūsu viedoklis šajos jautājumos nav saistošs iesniegumā minēto faktu pārbaudes veicējam, kurš vadās tikai no Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības un pats ir tiesīgs izlemt, kādā veidā pārbaudāmi iesniegumā minētie fakti.

Par pārbaudes rezultātiem Jūs informēs pārbaudes veicējs Kriminālprocesā likuma noteiktā kārtībā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...