Godmanis (bet faktiski - Savickis) aicina Belēviču uz „Olainfarm” valdi
Lato Lapsa, Kristīne Bormane18.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mantojuma procesu juku pārņemtajā farmācijas uzņēmumā Olainfarm briest arī vadības maiņa. „Mani tiešām uzrunāja, un es iesūtīšu CV,” apliecina bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kuru uz uzņēmuma valdi saskaņā ar oficiālo versiju aicinājis Olainfarm padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.
Jukas ap vienu no diviem lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sākās, kad pagājušā gada 9. decembrī negaidīti nomira tā kontrolpaketes īpašnieks Valērijs Maligins. Mantojuma dalīšana vēl ir tikai priekšā, bet par tā oficiālo aizgādni tika iecelta viena no trim V. Maligina meitām – Irina Maligina, kura uz mantojumu pretendē kopā ar uzņēmēja atraitni, bijušo aktrisi Elīnu Maliginu.
I. Maligina savukārt ir izsniegusi ģenerālpilnvaru diviem advokātiem – reizē ar kādreizējo Liepājas metalurga likvidatoru Haraldu Velmeru arī 1976. gadā dzimušajam advokātam Aldim Pauniņam, kurš ir tieši saistīts ar bijušo VDK darbinieku, tagadējo gāzes uzņēmēju Juri Savicki.
Kā rāda Lursoft datu bāze, A. Pauniņš kopā ar tādām personām kā Guntis Rāvis, Guntis Ulmanis un Aigars Kalvītis ir AS Dinamo Rīga akcionārs. Savukārt J. Savickis ir Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs un tiek uzskatīts par Dinamo Rīga lielāko akcionāru.
Par J. Savicka interesi saistībā ar Olainfarm tiek runāts jau kopš V. Maligina nāves. 2003. gadā J. Savickis jau bija iegādājies 26% Olainfarm akciju, bet 2009. gadā tās pārdeva bijušajam hokejistam Helmutam Balderim-Sildedzim piederošajam uzņēmumam HB19 Investments.
Tas akciju paketi savukārt 2011. gadā pārdeva atpakaļ V. Maliginam, kurš līdz ar to ieguva 71,79% uzņēmuma akciju. Neoficiāli zināms, ka gāzes uzņēmējs, vērojot Olainfarm uzplaukumu, izjutis neapmierinātību par nepārdomāto šķiršanos no savas akciju paketes.
Taču gaidāms, ka jau šonedēļ J. Savicka ietekme uzņēmumā varētu būtiski nostiprināties: tiek plānota Olainfarm padomes sēde, kurā varētu lemt par līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, savukārt vietā varētu nākt J. Savicka pašreizējais biznesa partneris, 2016. gadā par melošanu no amata atlaistais veselības ministrs G. Belēvičs.
„Ir tāda doma, jā. Vēl mēs neesam oficiāli izsludinājuši,” par nodomu trešdien sasaukt padomes sēdi saka tās padomes priekšsēdētājs I. Godmanis. Apspriežamos jautājumus „mēs redzēsim uz vietas”, un „jūs nebūsiet pirmie, kas uzzinās dienas kārtību”, viņš nosaka, strupi pārtraucot sarunu.
Vēl izvairīgāka ir padomes locekle, kādreizējā sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītāja Valentīna Andrējeva: „Pagaidām dienas kārtības vēl nav, tur Godmaņa kungs taisa izsludināšanu un apziņo visus locekļus.”
Savukārt G. Belēvičs pirmajā telefonsarunā pēc jautājuma, vai viņš kandidē uz Olainfarm valdi, pēc ļoti garas pauzes atbild noraidoši: „Nē. Kāpēc jūs man tā jautājat?”
Taču pēc laika viņš atzvanīja, lai pavēstītu: „Man tikko bija saruna ar Olainfarm padomes priekšsēdētāju Godmaņa kungu. Mani tiešām uzrunāja, un es iesūtīšu. Mani aicināja iesūtīt CV līdz Olainfarm padomes sēdei, kura, ja es saprotu, notiks nākamnedēļ.”
Savukārt ne V. Maligina meitas un mantinieces Nika Saveļjeva un Irina Maligina, ne mirušā uzņēmēja trešās meitas māte Signe Baldere-Sildedze nekādus skaidrojumus par plāniem attiecībā uz Olainfarm valdi sniegt nevēlas, lai gan tieši viņas ir tās, kas pašlaik varētu dot uzdevumus uzņēmuma padomei.
Šis nav vienīgais amats, uz kuru nolūkojas G. Belēvičs: šonedēļ paredzētas arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja vēlēšanas, un šo posteni vēlas ieņemt arī bijušais veselības ministrs.
G. Belēviča un J. Savicka kopējās biznesa intereses oficiāli tika noformētas šā gada februāra sākumā: trīs dienas pēc tam, kad I. Maligina tika nozīmēta par mantojuma aizgādni, tika reģistrēta akciju sabiedrība AS SVC Group, kas nodarbošoties ar zāļu aktīvo vielu ražošanu. Šajā uzņēmumā J. Savickim ieder 70%, bet G. Belēvičam – 15% akciju.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
