Iesaki rakstu: 
Skandalozā jaunievēlētā Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule pēc vairākām neveiksmēm beidzot varētu būt tikusi pie vismaz kāda EP amata, - neoficiāla informācija liecina, ka viņa visdrīzāk varētu kļūt par EP starpparlamentārās delegācijas ar Kazahstānu vadītāju. Interesanti, ka turpat viņai blakus būs arī cita Latvijas pārstāve Tatjana Ždanoka, kas varētu ieņemt delegācijas otrās vicepriekšsēdētājas posteni.
Kā zināms, pēc ievēlēšanas Eiroparlamentā Grigule necentās iegūt kādu amatu, kas būtu saistīts ar viņas it kā aizstāvēto lauksaimnieku interešu pārstāvību, tā vietā mērķējot uz kādu ārlietu jomas amatu, taču piedzīvoja sāpīgas neveiksmes.
Šīs neveiksmes lielā mērā bija saistītas ar Grigules izvēlēto frakciju - EP eiroskeptisko grupu Brīvības un demokrātijas Eiropa: tā vislabāk esot atbildusi Grigules pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības konservatīvajām vērtībām.
Pievienojoties šai skaitliski nelielajai grupai, Grigulei nācās izbaudīt EP lielo grupu reālo ietekmi: tās sākotnēji sekmīgi darīja visu, lai nepieļautu viņas pārstāvēto "faradžistu" nokļūšanu EP komiteju vadībā.
Taču tagad, kā noskaidrojis Pietiek, noskaņas varētu būt mainījušās un lielās frakcijas nolēmušas "sīkuļiem" atvēlēt dažus amatus vismaz delegāciju vadībā. Līdz ar to pie vismaz šāda amata varētu būt tikusi arī Grigule, kaut oficiāli tas varētu tikt apstiprināts tikai 4. septembrī.
EP pastāvīgo delegāciju uzdevumi ir uzturēt un stiprināt attiecības ar parlamentiem valstīs ārpus Eiropas Savienības (ES), tādējādi deputātiem pasaulē popularizējot ES vērtības - brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības, cilvēka pamatbrīvības un tiesiskumu. Tātad Kazahstānas parlamentā šīs vērtības tiks popularizētas savu priekšvēlēšanu kampaņu šaubīgā veidā finansējušās Grigules vadībā.
Jūlija vidū tika paziņots, ka EP apstiprinājis jauno pastāvīgo delegāciju skaitu, lielumu un sastāvu. Grigule pārstāvēta kopumā veselās sešās delegācijās - delegācijā attiecībām ar Baltkrieviju, delegācijā attiecībām ar Kazahstānas, Kirgizstānas un Uzbekistānas parlamentiem un attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju, delegācijā attiecībām ar Izraēlu, delegācijā attiecībām ar Arābijas pussalas valstīm, delegācijā attiecībām ar ASV un delegācijā Euronest parlamentārajā asamblejā (attiecības ar ES Austrumu kaimiņiem).
Pirms tam Grigule bija vēlējusies kļūt par EP Ārlietu komitejas viceprezidenti, taču balsojumā izkrita, saņemot 46 balsis "pret" un tikai 11 balsis "par".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
