Gruškevičam un vēl divām augstām IZM amatpersonām piemēro disciplinārsodu - atlaišanu; lietu plāno nodot prokuratūrai
PIETIEK04.07.2012.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotā disciplinārlietas komisija otrdien pieņēmusi lēmumu par ministrijas ilggadējā valsts sekretāra Mareka Gruškeviča un vēl divu augstu IZM amatpersonu atbrīvošanu no darba saistībā ar jau aprīlī izskanējušajām aizdomām par valsts naudas izsaimniekošanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pagaidām neoficiāli tiek pieļauts, ka lieta tiks nodota Ģenerālprokuratūrai.
23. aprīlī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis paziņoja, ka kāds vērienīgs IZM datortehnikas iepirkums radījis aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu. Šai sakarā ar IZM ilggadējo valsts sekretāru Gruškeviču tika panākta vienošanās par viņa aizrotēšanu darbam citā valsts amatā, tomēr līdz pat šim laikam neviens cits amats viņam nav piedāvāts.
Otrdienas pievakarē IZM izveidotā disciplinārlietas komisija pieņēmusi lēmumu Gruškevicam, viņa vietniecei Ingai Štālei un IZM Informācijas tehnoloģiju departementa direktorei Inesei Gludītei piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas iegūta no avotiem disciplināratbildības komisijā.
Pietiek zināms, ka Gludīte trešdien IZM iesniegusi slimības lapu, arī Gruškevičs skaitās slims, lai gan, pēc Pietiek avotu teiktā, attiecīgus dokumentus viņš ministrijā nav iesniedzis. Izglītības un zinātnes ministra Ķīļa komentāru Pietiek trešdien neizdevās iegūt - ministrijā norādīja, ka par disciplinārlietas komisijas lēmumu viņš vēl nav ticis informēts. Tomēr tiek prognozēts, ka disciplinārlietas komisijas lēmumā balstīts Ķīļa rīkojums par trīs augstistāvošo IZM amatpersonu atbrīvošanu no amata varētu tikt izdots jau pirmdien.
Tāpat netiek izslēgts, ka disciplinārlietas materiāli tiks nodoti Ģenerālprokuratūrai, lai tā izvērtē, vai šajā gadījumā ierēdņi nav saucami pie kriminālatbildības.
Aprīļa beigās Ķīlis paziņoja, ka Gruškeviča un viņam padoto ierēdņu rīcība radījusi aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu. Kādā vērienīgā datortehnikas iepirkumā ministrijas darbinieki neesot ievērojuši nepieciešamās procedūras, kas tagad varot izmaksāt deviņus miljonus latu.
IZM izsludināja konkursu un pēc tā norises noslēdza līgumu ar vienu piegādātāju par noteikta veida datoru un multimediju tehnikas piegādi. Līguma izpildes gaitā konkursa uzvarētājs, izmantojot savas likumīgas tiesības, divas reizes IZM piedāvājis mainīt specifikāciju, proti, piegādāt citu tehniku, nekā sākotnēji noteikts izsludinātajā iepirkumā un noslēgtajā līgumā. IZM valsts sekretāra Gruškeviča personā 2012. gada martā bez eksperta tehniskā slēdziena, neievērojot vajadzīgo procedūru, kā arī bez attiecīgiem līguma grozījumiem piekritusi šiem piedāvājumiem.
"Šis jautājums ministrijas reorganizācijas gaitā nonāca manā redzeslokā, tāpēc šo procesu nekavējoties apturēju, vēršoties Finanšu ministrijā un Iepirkumu uzraudzības birojā, kam pieprasīju viedokli par šādas rīcības atbilstību. Esmu saņēmis abu attiecīgo iestāžu atzinumus, kas apstiprina aizdomas, ka šī rīcība, iespējams, bijusi nelikumīga. Tika ierosināta arī dienesta pārbaude Izglītības un zinātnes ministrijā, taču tās atzinums manis noteiktajā termiņā nav nonācis ministra biroja rīcībā," aprīlī paziņoija izglītības un zinātnes ministrs. Pārkāpumi esot konstatēti arī citos projektos un iepirkumos.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
