Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs nepublicēt informāciju par amatu konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet aizstāt to ar publikācijām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā.

Valsts civildienesta likuma 8. pants (Pretendentu konkurss uz vakantajiem ierēdņu amatiem) pašreiz paredz, ka atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem attiecīgā iestāde izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Trešajam lasījumam iesniegtais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko izstrādājusi Valsts kanceleja, paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Aizstāt 8. panta pirmajā daļā vārdus “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā”.

Tā kā tas ir jauns priekšlikums trešajam lasījumam, anotācijā par šādu izmaiņu lietderību skaidrojuma un analīzes nav. Anotācijā jeb sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā būtu jābūt pamatojumam, izklāstītai pašreizējai situācijai un problēmām, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts. Tāpat būtu jābūt noteiktam tiesiskā regulējuma mērķim un būtībai, kā arī norādītām sabiedrības mērķgrupām, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt, vēl citai informācijai par jaunā regulējuma jēgu.

Pamatojums divos teikumos ir norādīts likuma grozījumu priekšlikumu tabulā trešajam lasījumam: “Sludinājumu publicēšana Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā gan šobrīd, gan turpmāk būs bezmaksas pakalpojums (pašlaik konkursa izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir maksas pakalpojums). Nodarbinātības valsts aģentūra ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas jau pašlaik uztur NVA CV/vakanču portālu (https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/), līdz ar to lietderīgi izmantot iekšējos valsts pārvaldes resursus.”

Tāds pats kopēts pamatojums ir vēl vienam saistītam priekšlikumam – nepublicēt oficiālajā izdevumā konkursu rezultātus, bet arī tos publicēt NVA vakanču portālā.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” katru dienu tiek publicētas jaunas aktuālās vakances valsts pārvaldē, kā arī amatu konkursu rezultāti.

Valsts un pašvaldību institūcijas publicē uzaicinājumus uz vakantajām amata vietām, augstskolas – uz akadēmisko amatu vakancēm. Pēc konkursa noslēguma atsevišķi iesniedzēji publicē arī informāciju par konkursa rezultātu. Arī šī prasība (publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas) ir noteikta Valsts civildienesta likumā.

Piemēram, trešdien, 23. maijā, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra paziņo, ka konkursa kārtībā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Izglītības un zinātnes attīstības departamenta Izglītības infrastruktūras attīstības projektu nodaļas projekta vadītājas amatā uz noteiktu laiku no 2018. gada 16. maija iecelta Taiga Šlosberga.

Savukārt NVA 23. maijā ir paziņojusi, ka 2018. gada 27. aprīlī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, Nr. 85 (6171), izsludinātais konkurss uz Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietnieka amatu (1 amata vieta uz noteiktu laiku) ir noslēdzies bez rezultāta.

Amatu konkursu ziņu klāstu papildina informācija, kādi normatīvie akti ir saistoši konkrētai iestādei, rīkojot amatu konkursu. Piemēram, atsaucē uz likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir norāde uz šī likuma 18. pantu “Kārtība, kādā izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma atbilstība ierēdņa amatam”, kurā ir noteikts, kuros gadījumos jāpublicē informācija “Latvijas Vēstnesī”, kā pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu.

Savukārt LV portālā pieejama strukturēta informācija. Sistematizētu amatu konkursu gadījumā atlasa gan visas vakances, gan atlasa tās pa reģioniem, darbavietām, tēmām u.c.

Minētie piemēri par amatu konkursu informācijas strukturēšanu, protams, nav nekas ekskluzīvs. Tehnoloģijas jebkuram pakalpojumu sniedzējam ļauj izstrādāt arī citu dažādu rīku kopumu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu un paātrinātu tieši nepieciešamās informācijas saņemšanu.

Svarīgs ir kas cits – informācijas pieejamība izdevumā saistībā ar citu tiesiskās informācijas kopumu vienuviet. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā ir noteikts mērķis: nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību.

VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele uzsver: “Amatu konkursu izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” līdz šim ir viena no skatītākajām oficiālo publikāciju grupām. Ik gadu šādu publikāciju ir ap 3000, kurām vidēji gadā ir ap 600 000 skatījumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi interesējas par darba iespējām valsts pārvaldē. Diemžēl – ar izmaiņām likumā – viņiem šī informācija būs jāmeklē citur. Tāpēc es īsti neizprotu likuma grozījumu mērķi – samazināt tik nozīmīgas valsts informācijas pieejamību sabiedrībai, tostarp tās atkalizmantotājiem, bet pieņemu, ka likumdevējs zina, ko dara.”

“Amatu konkursi ir arī tā informācija, kuru savos pakalpojumos izmanto komersanti – oficiālās publikācijas atkalizmantotāji: “CV-Online Latvia SIA” portālā “CV.lv” un “CV Keskus OÜ Latvia”, kas uztur pazīstamo vakanču portālu “CVmarket.lv”. Acīmredzot viņiem būs jāveic jaunas tehnoloģiskas izstrādes sadarbībā ar NVA, lai aizstātu savos portālos informāciju, kas līdz šim tika saņemta no “Latvijas Vēstneša”,” piebilst D. Ābele.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, lūgts komentēt jaunā regulējuma (nepublicēt informāciju par amata konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet pārcelt uz NVA vakanču portālu) iekļaušanu Valsts civildienesta likuma grozījumu projektā, skaidroja, ka priekšlikums nav nācis no komisijas, bet to iesniegusi Valsts kanceleja.

Tomēr – priekšlikums atbalstīts kā iespējamais komisijas priekšlikums. Kā tad tas parādīsies Saeimas balsojumam? Jau kā deputātu komisijas priekšlikums? Ja priekšlikumam komisijā bija pārliecinošs atbalsts, vai argumenti bija pārliecinoši? “Likumprojektus un grozījumus gatavo Ministru kabinets, kurš deleģē Valsts kancelejai šīs pilnvaras. Priekšlikums nav izstrādāts komisijā, tas tikai tiks iesniegts kā komisijas priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām. Bet to iesniedza, pamatoja un aizstāvēja Valsts kanceleja,” skaidro komisijas vadītājs.

Pēdējā laikā jo īpaši tiek uzsvērts, ka nozīmīgi grozījumi nebūtu iesniedzami pēdējam, trešajam, lasījumam, jo skaidrojums par tiem neparādās ne anotācijā, ne tam ir kāds finansiālais pamatojums.

S. Dolgopolovs: “Būtībā šis ir tehniskas dabas priekšlikums. Šeit nav nekādas ietekmes uz paša likuma realizēšanu. Līdz ar to tas varētu būt iesniegts uz trešo lasījumu. Ja būtu runa par to, publicēt vai nepublicēt [vispār], tā būtu cita lieta. Bet mainīt publicēšanas vietu, vietni – šajā gadījumā tas ir tehnisks jautājums.”

Komisijas vadītājs norādīja, ka tā versija, kas trešdien [23. maijā] izskatīta komisijas sēdē, vēl tiks skatīta, kad būs sagatavota galīgā priekšlikumu tabulas redakcija. Un līdz tam laikam visi argumenti tikšot uzklausīti un pieņemti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...