Iesniegums Kalnmeieram par valsts institūciju amatpersonu prettiesisku darbību vai bezdarbību OIK lietā
Inguna Sudraba, Saeimas deputāte14.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā sabiedriskajā telpā izskan ziņas, kas satur informāciju par iespējamu notikušu (un turpinātu) Ekonomikas ministrijas un ar to saistīto valsts institūciju amatpersonu darbību vai bezdarbību, kā rezultātā radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas interesēm. Informācijas apjoms rada aizdomas par valsts un sabiedrības kopējo resursu prettiesisko izšķērdēšanu.
Valsts atbalsta nepamatota piešķiršana nozīmīgi skar elektroenerģijas patērētāju intereses. Vienlaikus tā būtiski ietekmē citu Latvijas ražošanas nozaru konkurētspēju un tādējādi rada negatīvu ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību kopumā.
Ministru kabinets 2010. gada 16. martā pieņēma noteikumus Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenas noteikšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262) un 2009. gada 10. martā noteikumus Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221). Ar šiem noteikumiem tika ieviesta valsts atbalsta programma.
Latvijas Republika, uzsākot pasākumu īstenošanu, 2007. gadā. ir piešķīrusi atbalsta pasākumam likumīgo spēku pirms Eiropas Komisijas gala lēmuma pieņemšanas (gala lēmums pieņemts 2017. gada 24. aprīlī), tādējādi ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības 108. panta 3. punkts.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru atbalsta pasākums, kas īstenots, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības 10$. nama 3. punktā paredzētos pienākumus ir nelikumīgs [skat., piemēram, spriedumus Eiropas Savienības tiesas lietās - Nr. C-354/90 (17. punkts), Nr. C-276/04 (30. punkts). Nr. C-672/13 (76.. 77. punkts)). Ievērojot ES prasības, kā arī Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, šādos gadījumos atbildīgajām institūcijām un amatpersonām ir jāveic pasākumi nelikumīgi sniegta atbalsta “atgūšanai" (ne vienmēr tā ir izmaksu atprasīšana, bet mehānismi ir dažādi).
Ievērojot Eiropas Komisijas konstatēto Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pārkāpumu no Latvijas valsts puses, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas tiesību aktus (likumus, MK noteikumus Nr. 221 un Nr. 262, ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu saistītos administratīvos aklus), pamatojoties uz Prokuratūras likuma 2. panta 6. punktu un 21. pantu
lūdzu:
1. Pārbaudīt informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības acīmredzamu neatbilstību normatīvajam regulējumam, lai noskaidrotu, vai šādu valsts institūciju pārstāvju rīcībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un sniegt atbildi par rezultātiem.
2. Noskaidrot, vai valsts institūciju pārstāvji, izdodot normatīvo aktu jēgai un mērķim neatbilstošus administratīvos aktus un nenodrošinot atbilstošu kontroli pār OIK sistēmas darbību, iespējams, rīkojoties izteikti ražotāju interesēs, nav izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".
3. Vērsties tiesā ar mērķi atjaunot likumību, proti, regresa kārtībā piedzīt no amatpersonām pilnu zaudējuma atlīdzinājumu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
