Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

A. god. prezidenta kungs, a. god. ģenerālprokurora kungs un a.god. Ministru prezidenta kungs! Sakarā ar traģēdiju Latvijā 21. novembrī es, Māris Vanags, Latvijas pilsonis un patriots, griežos pie Jums ar lūgumu pārtraukt valsts pārvaldes bezatbildību, pastāvošās Satversmes un likumu ignorēšanu.

Par notikušo traģēdiju no valsts puses vispirms ir atbildīga Labklājības ministrija (LM), kas deva piekrišanu Valsts darba inspekcijai uzlikt pildīt funkcijas, kas nav paredzētas Valsts darba inspekcijas (VDI) likumā.

VDI nav tiesības nodarboties ar nelegālo nodarbinātību uzņēmumos. Tās funkcijas ir paredzētas ekonomiskajai un finanšu policijai, kā arī ieņēmumu dienestam. Sakarā ar minēto VDI prioritāte kļuva tikai nelegālā nodarbinātība; uzraudzība un kontrole darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošana tika pilnīgi degradēta (praktiski likvidēta).

VDI personāls pilnīgi nav profesionāli sagatavots tādam darbam. Ļoti apšaubāma ir VDI direktora Renāra Lūša kompetence darba likumdošanas un darba aizsardzības uzraudzībā. Visa uzraudzība VDI dibināta tikai uz administratīviem sodiem, neveicot preventīvās pārbaudes.

Piemērotie administratīvie sodi, ar kuriem R. Lūsis tik ļoti publiski lepojas, nes katastrofālus zaudējumus sabiedrībai, cietēji vienmēr paliek nodarbinātie. Sodus taču samaksā paši nodarbinātie ar savām neizmaksātām vai samazinātām algām.

Ministrijai vajadzēja veikt analīzi, cik uzņēmumi pārstājuši veikt savu darbību VDI darbības rezultātā un sakarā ar to cik nodarbināto pazaudējuši darbu un devušies uz ārzemēm (apmēram 80%). Kad tāda VDI politika valstī beigsies?

Sakarā ar VDI personāla paviršām, nekompetentām, agresīvām pārbaudēm un prettiesiskiem direktora lēmumiem tiek pārslogotas administratīvās tiesas. Rezultātā bezjēdzīgi tiek tērēts valsts budžets, VDI nes tikai zaudējumus valstij. Uzskatu, par to ir atbildīga arī LM (I. Viņķele). To jau apzinās arī darba devēji un nodarbinātie.

Tiešais atbildīgais par notikušo traģēdiju ar cilvēku upuriem par nolaidību valsts uzņēmuma vadīšanā un pienākumu nepildīšanu ir VDI direktors R. Lūsis, kurš nav nodrošinājis 2003. gada 25. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” izpildi.

Iepriekš minēto MK noteikumu 4. punktā norādīts, ka „šo noteikumu ievērošanu projekta izpildes posmā kontrolē Valsts darba inspekcija”. Šajos noteikumos noteikts, kam jābūt ierakstītam darba aizsardzības plānā projekta izpildes posmā sabiedrībā nozīmīgu būvju projektos.

Noteikumu 16.1. punktā arī norādīts, ka bija jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu nepiederošu personu uzturēšanos būvlaukumā. Veikals Maxima bija būvlaukuma centrā, kur uz jumta un pagrabstāvā notika apkārtējai videi bīstami būvdarbi.

Uzsākot darbu kā VDI direktora pienākumu izpildītājs, R. Lūsis Rīgas reģionālajā valsts darba inspekcijā (RRVDI) izvērsa masveida kampaņu pret mani un visiem pieredzējušajiem inspektoriem, kuri varēja apdraudēt R. Lūša apstiprināšanu direktora amatā. Man prettiesiski tika samazināta alga pie visaugstākā darba novērtējuma „A”, bet manu iesniegumu LM izskatīja tikai pēc sešiem mēnešiem, pateicoties mana advokāta palīdzībai, kad no darba jau biju spiests aiziet.

Terora rezultātā no darba RRVDI tika spiesti aiziet tehniski izglītoti, ar lielu darba pieredzi, vairāki no tiem ar profesionālo maģistra grādu darba aizsardzībā, inspektori. Vienlaicīgi VDI direktors publiski raud krokodila asaras par lielu kadru mainību un speciālistu trūkumu.

Iestādē tika izvērsts psiholoģiskais terors (bosings) visklasiskākajā veidā. Darba aizsardzības likuma normās ir konstatējums, ka bosings ir prettiesiska darbība.

 Esmu personīgi izmeklējis simtiem avāriju un citu smagu nelaimes gadījumu darbā (kopējais inspektora darba stāžs ir 42 gadi, no tiem – vairāk par 17 gadiem VDI). Nav šaubu, ka tā bija dažu amatpersonu (ministrijas un valsts daba inspekcijas) vēlme tikt vaļā no ļoti spēcīga konkurenta, kurš ar savu autoritāti atmasko viņu nekompetenci, zināšanu un pieredzes trūkumu.

Labklājības ministrija (LM) 2011.gada 7. janvārī izsludināto konkurss uz VDI direktora amatu 14.02.2011. nolēma izbeigt. Tomēr man kā pretendentam uz šo amatu netika paziņots par konkursa rezultātiem. Bez konkursa, neievērojot Valsts civildienesta likumu, LM ieteica MK iecelt R. Lūsi par VDI direktoru, kas arī notika 2012. gada 17. janvāra sēdē.

Vai valsts institūcija, kas arī ir atbildīga par notikušo traģēdiju ir juridiski un morāli tiesīga izmeklēt nelaimes gadījumu darbā, kurā uzņēmuma Maxima darbiniekiem iestājās nāve?

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu Valsts pārvaldi darba aizsardzībā īsteno Ministru kabinets un tā uzdevumā – Labklājības ministrija. Labklājības ministrijas darba departamentā darba aizsardzības jautājumus savu laiku vadīja ierēdnis Renārs Lūsis.

No minētā likuma pieņemšanas dienas (20.06.2001.) līdz 2008. gada 17. aprīlim Labklājības ministrija nebija spējīga izstrādāt valsts politiku darba aizsardzības jomā, ministrija septiņus gadus nepildīja Darba aizsardzības likuma 24. panta otrās daļas 1. punkta prasības. Nav noteikta arī valsts politika darba tiesību jomā.

Beidzot 2008. gada aprīlī R. Lūša vadībā tika izstrādātas „Darba aizsardzības jomā attīstības pamatnostādnes 2008. – 2013. gadam” (turpmāk - pamatnostādnes). Minētās pamatnostādnes tika apstiprinātas 2008. gada 17. aprīlī ar MK rīkojumu Nr. 213. Minētās pamatnostādnes nekādā gadījumā nevar nosaukt par valsts politiku darba aizsardzībā. Tas ir murgs, ko uz Valsts darba inspekcijas atskaišu pamata nemākulīgi kompilējis (kompilēt - aizgūt, bez patstāvīga vērtējuma izmantot citu datus) R. Lūsis.

Šajā dokumentā nepārprotami saskatāma R. Lūša ieinteresētība nepamatoti piešķirt finansējumu un neierobežotas tiesības Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības vides veselības institūtam.

Pamatnostādņu ceturtās sadaļas pirmā punktā ir pieminēts kāds virtuālais Nacionālais darba vides institūts, kuram politikas mērķa sasniegšanai tiek uzdota politikas plānošanas pilnveidošana. Lai kompensētu savas nezināšanas darba aizsardzības jomā, R. Lūsis arī mēģināja veikt grozījumus visā Darba aizsardzības likumā, novirzot visu darba aizsardzības vadību uz Rīgas Stradiņa universitātes Darba vides un veselības institūtu. Šeit Lūsis ir domājis tikai par savu labumu, lai viņam valsts uzticēto darbu veiktu minētais institūts.

Pamatnostādņu 6.1. sadaļā pilnīgi nepamatoti norādīts, ka tā ir vienīgā institūcija, kur ir kompetenti eksperti. Faktiski darba drošības jautājumos tur nav neviena eksperta, personālam nav arī atbilstošas tehniskās izglītības. Neko nevaru spriest par viņu kompetenci darba higiēnas jautājumos. Tomēr viņu kompetence nekāda ziņā nevar ietekmēt nelaimes gadījumu samazināšanu uzņēmumos.

2003. gadā Ministru kabinets piešķīra 100 000 LVL institūtam laboratorijas iegādei ar nosacījumu, ka institūta eksperti veiks darba vides risku novērtējumu rūpnīcā Furniers un to izplatīs kā paraugu visā valstī. Uzticēto darbu institūts nebija spējīgs veikt, un līdz pat šai dienai tāds paraugs nav izstrādāts.

Pamatnostādņu īstenošanai paredzēts pasakains finansējums Darba vides institūta uzturēšanai un tā darbinieku fantastiskām algām. Pateicoties deputātu modrībai, Saeimā iesniegtie, R.Lūša pašlabuma interesēs veidotie Darba aizsardzības likuma grozījumi tika noraidīti, domājams, kā pilnīgi absurdi, un tajos atklāti saredzama kādas personas ieinteresētība – korupcija.

Labklājības ministrijas sastādītie un MK apstiprinātie dokumenti: „Darba aizsardzības jomas attīstības programma 2008. – 2010. gadam” un „Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.­– 2013. gadam” ir tikai dokumenti acu aizmālēšanai, un ir „0” vērts darba aizsardzības uzlabošanai Latvijā.

Šajos plānos uzrādītie darbības rezultāti ir pilnīga fikcija un neatbilst patiesībai. Pamatā visa darbība tiek vērsta uz lekciju lasīšanu un brošūru izdošanu un atkal tikai ar Darba drošības un vides veselības institūta spēkiem. Minētajos plānos nav paredzēti pasākumi, kādas darbības jāveic VDI sakarā ar investoru ienākšanu Latvijā – kādi noteikumi un kādas prasības darba drošībā tiek viņiem izvirzītas.

Investors jau nav vainīgs, ka Latvijas uzraugošās valsts institūcijas ļauj katram darīt ko grib un kā grib. Ja jau VDI ļauj Maximā nodarbinātos turēt kā darba vergus, neievērojot Darba likumu un nenodrošinot darba apstākļus, tad kādam par to ir jāatbild?

Darba aizsardzības jomas attīstības plānā 2011.­– 2013. gadam ir paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par darba aizsardzības prasībām pret elektrības radīto risku: izpildes termiņš – 2012. gada 4. ceturksnis, atbildīgā institūcija – Labklājības ministrija. Kā izskatās, nekas nav izdarīts un plānošana tikai turpinās. Labklājības ministrija 2000. gadā atcēla spēkā esošos Drošības tehnikas noteikumus elektroiekārtu ekspluatācijā.

Un tā jau trīspadsmit gadus šajā jomā nekas nav darīts. Visi cietušie un bojā gājušie no elektriskās strāvas iedarbības ir uz Labklājības ministrijas un MK sirdsapziņas un ir tiesīgi saņemt kaitējuma atlīdzību no valsts!

Kā vienu R. Lūša nelikumīgu rīcību un morāles principu pārkāpumu, strādājot ministrijā, varu minēt viņa prettiesisko rīcību sakarā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem.

No 2009. gada valstī tika apturēta sociālās apdrošināšanas atlīdzības indeksācija cietušajiem nelaimes gadījumos darbā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālā budžeta finanšu bilance 2009. gadā bija ar mīnus zīmi ( – 1.718715 miljonu latu apmērā).

Neskatoties uz speciālā budžeta iespaidīgo deficītu, LM iesniedza MK un 16.06.2009. Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, paredzot 13. panta sestajā daļā speciālā budžeta līdzekļus 0,5 procentu (ap 70 tūkstošu latu gadā) apmērā no gadskārtējā speciālā budžeta transformēt (pēc LM ieteikuma) Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai „Darba drošības un vides veselības institūts” (R. Lūša ieinteresētai institūcijai).

Tāda netaisnīga, nelietderīga, VSAA līdzekļu izlietošana notiek līdz šai dienai. Tanī pat laikā VDI inspektoriem darba alga tika samazināta gandrīz par 50%.

Strādājot Rīgas reģionālās VDI par sektora vadītāju, esmu savā sektorā izaudzinājis piecus kvalificētus, profesionālus inspekcijas sektoru vadītājus. Šajā periodā esmu veicis apmācības darba aizsardzības un darba likumdošanas jomā vairākus tūkstošus darba devēju un nodarbināto. Ikdienā esmu sniedzis konsultācijas darba devējiem, darba ņēmējiem, advokātu birojiem un pat ģenerālprokuratūras prokurorei.

Ņemot vērā lielo darba pieredzi darba aizsardzības un darba likumdošanas jomā, esmu ar mieru dot priekšlikumus darba aizsardzības uzlabošanā un darba likuma piemērošanai reālajā dzīvē, darba likuma grozījumos, kā arī cīņai ar nelegālo nodarbinātību. Ja tikai valsts institūcija mācētu un gribētu izskaust nelegālo nodarbinātību, to varētu izdarīt, mainot dažus punktus likumdošanā un bezjēdzīgi netērēt budžeta līdzekļus tādas VDI struktūrvienības uzturēšanai. Esot pensijā, joprojām sekoju darba likumdošanai un darba aizsardzībai, bez atlīdzības sniedzu palīdzību darba devējiem un darbiniekiem. Novēlējums – pieredzējušu cilvēku viedoklis ir jāciena!

Stājoties amatā, Ministru prezidents publiski solīja veikt valsts iestādēs funkcionālo auditu un novērtēt valsts institūciju lietderību. Par nožēlu, tāds audits tika veikts ļoti minimāli, kā rezultātā tika likvidēta Būvinspekcija, kura traucēja lielajām būvnieku apvienībām veikt nekontrolētu objektu celtniecību.

Valsts iestādē, kur, pirmkārt, bija nepieciešams funkcionālais audits, tā ir Valsts darba inspekcija. No inspekcija darbības ir ļoti atkarīga Latvijas nākotne. Par nepieciešamo funkcionālo auditu VDI esmu rakstveidā informējis MK.

Inspekcijas inspektori ir pārslogoti ar funkciju izpildi, kas ir pilnīgi bezjēdzīga un nesniedz rezultātus. VDI darbība skar katru Latvijā strādājošo, kā nodarbināto, tā arī darba devēju. Nodarbināto intereses VDI nav spējīga juridiski aizstāvēt, darbinieku oficiālās un anonīmās sūdzības nedod nekādus rezultātus, vienmēr pēc taisnības ir jāgriežas tikai tiesā. To var attiecināt arī uz VDI darbiniekiem, pret kuriem prettiesiski izrīkojas VDI direktors R. Lūsis.

Par Darba likuma pārkāpumiem darba devējam uzliktais administratīvais naudas sods tiek maksāts no uzņēmuma līdzekļiem, kas tieši skar nodarbināto darba samaksu. Mazajos uzņēmumos, par niecīgiem pārkāpumiem tiek uzlikti nesamērīgi lieli naudas sodi, sevišķi pirmajos finanšu krīzes gados. Liela daļa uzņēmumu pārtrauca ražošanu, nodarbinātiem neizmaksāja darba samaksu, par bezdarbniekiem kļuva kā nodarbinātie, tā ari paši uzņēmumu vadītāji.

Liela daļa uzņēmēju necieta nekādus zaudējumus maksātnespējas gadījumos, steigā izpārdeva uzņēmuma īpašumus, saņēma miljonus un nogāja pagrīdē. Par uzņēmumā pieļautajiem pārkāpumiem atbildīgs ir tikai kolektīvs (SIA, AS, …), nevis konkrēta fiziska persona, kas izdarīja pārkāpumu. Tas ir juridiskais nonsenss! Šajā jomā ir jāveic kardinālas izmaiņas likumdošanā.

Labklājības ministrija ar savām pakļautībā esošām iestādēm daudzās jomās neiekļaujas valsts pārvaldē, lai radītu valstī drošu darba vidi. Kāda liekulība šobrīd publiski izpaužas no valsts pārvaldes amatpersonu puses (MK, EM, ZM …), - paši jau ir radījuši tādu valsti, kur tās pilsoņiem nav droši dzīvot.

Investors nodrošināja valstī 7500 darba vietas un tirdzniecību, par būvniecību un uzraudzību ir jāuzņemas atbildība valstij ar visām esošajām no budžeta finansētām iestādēm. Izskatās, ka viņiem pašiem no tādas valsts ir bail.

Latvijā pilnīgi nav saprotama valsts iestādēs nosaukuma „eksperts” piešķiršana. Katrs, kuram ir kaut vidējā izglītība, var tikt dēvēts par „ekspertu”. Arī VDI ir darbinieki, kuriem ir piešķirts eksperta nosaukums, kaut zināšanas viņu darbības jomā ir ļoti apšaubāmas.

Tas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, arī privātajiem. Sakarā ar Zolitūdes traģēdiju vairākas firmas apņēmušās veikt traģiskā notikuma ekspertīzi, turklāt katra tikai savās interesēs, izmantojot ļoti apšaubāmus „būvekspertus”.

Ja Latvija grib būt tiesiska valsts, šā notikuma ekspertīzei ir obligāti jāpieaicina speciālisti no Eiropas Savienības valstīm, lai veiktu ekspertīzi kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem.

Latvijā ir pietiekoši daudz sertificētu tulku, kas spētu visu augstā līmeni iztulkot. Atrunāšanās par precīzu dokumentu tulkošanu ir tikai ieinteresētām valsts personām, lai nenāktu klajā faktiskie pārkāpumi.

Par visām šajā vēstulē minētajām nelikumībām esmu rakstījis LM, MK, Saeimai, bet atbildes pēc būtības neesmu saņēmis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...