Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Saeimas ārkārtas vēlēšanu iznākums ir grūti prognozējams un partijas ar daudz mazāku pārliecību kā citugad priekšvēlēšanu laikā min iespējamo vietu sadalījumu parlamentā, kuluāru sarunās jau iezīmējas divi ticamākie pēcvēlēšanu koalīciju varianti. Abos no tiem – ar vai bez Saskaņas centra (SC) dalības koalīcijā – ir vieta Zatlera reformu partijai (ZRP), toties visai reāla rādās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) palikšana opozīcijā. SC, kas premjera amatam izvirzījusi gan Nilu Ušakovu, gan Jāni Urbanoviču, spriežot pēc atsevišķu tās vadošu politiķu neoficiāliem izteikumiem, patiesībā uzvaras gadījumā varētu šim amatam virzīt kādu bezpartejisku kandidātu.

Tas, cik lielu vēlētāju uzticību 17. septembrī spēs iegūt ZRP, ir šo vēlēšanu lielais nezināmais. Eksprezidenta Valda Zatlera politiskie konkurenti viņa jaunveidotajai partijai prognozē divus ticamākos scenārijus – vai nu smagu izgāšanos, tikai knapi pārvarot 5% barjeru, vai triumfu, iegūstot lielāko vēlētāju atbalstu starp latviskajām partijām. Atsevišķi ZRP pārstāvji Pietiek neoficiāli atzinuši, ka šādas bažas pastāv un par sagrāvi tikšot uzskatīta 12-15 deputātu vietu iegūšana. Ja oficiālās retorikas līmenī tiek runāts par mērķi uzvarēt vēlēšanās un iegūt tiesības veidot nākamo valdību, neoficiālos izteikumos par ļoti labu rezultātu ZRP pārstāvji min 20-22 deputātu vietu iegūšanu 11. Saeimā.

Vienotībai līdzšinējo 33 deputātu krēslu vietā pozitīvākā vēlēšanu iznākuma gadījumā tiek prognozētas līdz 25 vietām. Atšķiras Nacionālās apvienības izredžu vērtējumi, kas svārstās amplitūdā no 10 līdz 15 vietām. ZZS iekšējie vērtējumi pašlaik sola aptuveni 10 vietas Saeimā, kas būtu vairāk nekā uz pusi mazāk kā 10. Saeimā. Vienlaikus zaļo zemnieku iekšienē dzirdama versija, ka sliktie reitingi varētu būt izskaidrojami ar publiskajā telpā dominējošo nosodījumu oligarhiem, ar ko teju vienpersoniski tiek asociēts Aivars Lembergs, tādēļ vēlētāji aptaujās varētu kautrēties atzīt, ka balsos par ZZS.

Zaļie zemnieki veiksmes gadījumā sadarbībai ar SC varētu būt atvērtāki nekā iepriekš. ZZS iekšējām vajadzībām pasūtītie elektorāta noskaņojuma mērījumi rāda, ka tēvzemiešus un Tautas partiju, kas zaļo zemnieku vēlētājiem tradicionāli bija otrā izvēle, nomainījis SC. Tas nepieciešamības gadījumā var palīdzēt iekšējo noskaņojumu apvienībā nosliekt par labu koalīcijai ar SC. To, ka šāda tendence parādījusies, Pietiek apstiprināja arī ZZS līderis Augusts Brigmanis.

ZRP ir atvērtāki par Vienotību iespējai veidot valdību kopā ar SC, kam tiek prognozēta uzvara vēlēšanās ar aptuveni 30 vietām Saeimā. Spriežot pēc iekšējā noskaņojuma Vienotībā, tāpat kā 10. Saeimas vēlēšanās starp ievēlētajiem varētu dominēt nacionālāk noskaņotie deputāti, kas līdz tam pārstāvējuši Pilsonisko savienību. Kāds Vienotības valdes loceklis, nevēlēdamies šo viedokli paust atklāti, Pietiek atzina, ka vēlamākais scenārijs būtu, ja koalīciju pēc vēlēšanām izveidotu ZRP un SC divatā, lai tad Zatlers būtu tas latviešu politiķis, uz kuru gulstas atbildība par pirmo valdību ar SC. „Būs liels kārdinājums Zatleram ļaut šo godu,” ironiski norādīja avots Vienotībā. Tomēr šāds scenārijs matemātiski būtu iespējams tikai, ja vēlēšanās labi veiktos ne tikai SC, bet arī ZRP. Turklāt, kā neoficiāli norādīja kāds SC vadošs politiķis, Saskaņai nebūtu izdevīgi atstāt opozīcijā Vienotību. Kā visticamākais gan ideoloģisku, gan matemātisku apsvērumu dēļ tiek prognozēts koalīcijas modelis, kurā apvienotos ZRP, Vienotība un Nacionālā apvienība.

Avoti gan ZRP, gan SC neoficiāli pieļāvuši, ka, veidojot valdību divatā vai kopā ar Vienotību, varētu būt problēmas vienoties par kādu no partiju vidus izvirzītu kandidātu. Lai gan SC oficiāli premjera amatam izvirzījis gan partijas līderi Jāni Urbanoviču, gan Rīgas mēru Nilu Ušakovu, tiek pieļauts, ka Saskaņa visticamāk ies uz kompromisiem un uzvaras gadījumā piedāvās koalīcijas partneriem vienoties par neitrālu kandidātu. „Protams, ka viņam jābūt latvietim,” lūdzot uz viņu neatsaukties, Pietiek atzina vadošs SC politiķis.

Vietu sadalījumu 11. Saeimā var ietekmēt arī tas, vai procentu barjeru iekļūšanai parlamentā izdosies pārvarēt Šlesera reformu partijai LPP/LC. Spēcīgie saraksti ar atpazīstamiem politiķiem priekšgalā vairs neļauj viennozīmīgi prognozēt LPP/LC neiekļūšanu Saeimā, kā tas bija pirmajās nedēļās pēc 10. Saeimas atlaišanas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...