Ilggadējai "TVNET" galvenajai redaktorei igauņu saimnieku vārdā "palūgts" nākamajā dienā darbā vairs neierasties
PIETIEK03.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan portāla TVNET Latvijas īpašnieka – SIA TV NET valdes loceklis Gatis Romanovskis jūnija beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka lēmums par darba attiecību pārtraukšanu ar portāla ilggadējo galveno redaktori Zitu Lundi esot bijis „abpusējs”, tie, visticamākais, ir bijuši portāla igauņu saimnieku uzspiesti meli: kā Pietiek apliecinājuši vairāki portāla darbinieki, patiesībā Lunde, kas portālu vadījusi 18 gadus, tikusi nostādīta fakta priekšā – tu esi atlaista, rīt uz darbu vari nenākt.
„Pēc 18 gadiem, kas pavadīti uzņēmumā, esam abpusēji pieņēmuši lēmumu pārtraukt darba attiecības ar TVNET galveno redaktori Zitu Lundi. Dzīvē noslēdzam vienu posmu, lai dotu iespēju sasniegt jaunas virsotnes. Šis ir drosmīgs un smags lēmums abām pusēm, jo Zita ikdienā ir ieguldījusi daudz vairāk nekā savu darbu, redakciju veidojot par lielu ģimeni, kas balstīta uz cieņas, sadarbības un atklātības pamatiem,” bija teikts Romanovska izplatītajā publiskajā paziņojumā.
Šajā paziņojumā TV NET valdes loceklis piebilda, ka „uzņēmuma vārdā izsaka vislielāko pateicību Zitai par ilggadējo ieguldījumu attīstībā, neizsīkstošo darba sparu un optimismu” un „novēl sasniegt visus ieplānotos mērķus un atklāt vēl nezināmus horizontus”.
Tomēr, spriežot pēc portāla darbinieku stāstītā, viens no diviem uzņēmuma formālajiem vadītājiem paziņojumā „piemirsis” norādīt, ka patiesībā „drosmīgais un smagais lēmums” izpaudies tā, ka uzņēmuma valde bez kādiem iepriekšējiem brīdinājumiem vienkārši informējusi Lundi – viņas darba gaitas portālā ir beigušās, vietā nāks viņas līdzšinējais vietnieks Toms Ostrovskis. Savukārt jaunajam priekšniekam nekādu iebildumu pret šādu „karjeras kāpuma” formu nav bijis.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka šādu lēmumu pašreizējie uzņēmuma valdes locekļi Romanovskis un 1990. gadā dzimusī Zane Bārtniece, kas valdē iecelta tikai pirms diviem mēnešiem, pieņēmuši nevis patstāvīgi, bet gan TV NET igauņu saimnieku uzdevumā.
SIA TV NET simtprocentīgi pieder Igaunijas uzņēmumam AS Eesti Media, kuram Latvijā pieder arī sevi par „nacionālo informācijas aģentūru” saucošā SIA LETA. Kā rāda Lursoft dati, pagājušo gadu SIA TV NET ir beigusi ar iespaidīgiem zaudējumiem vairāk nekā 731 tūkstoša eiro apmērā (apgrozījums – 2,04 miljoni eiro).
Romanovskis publiski apgalvo, ka „ziņu portāls TVNET ietilpst Baltijas valstu mediju grupā Eesti Meedia, kuras īpašniece ir Igaunijas uzņēmējam Margusam Linnamē piederošā investīciju kompānija UP Invest”.
Taču arī šī ir daļēji maldinoša informācija: kā rāda Lursoft dati, patiesībā SIA TV NET ir veseli trīs patiesā labuma guvēji – līdz ar Linnamē arī Āre Kurists un Ivars Vendelins. Kontrole tiek nodrošināta arī caur uzņēmumiem MM HOLDINGS B.V., MM Grupp OU, Mirrow Finats OU un Mirrow Institute OU.
Interesanti, ka bezceremoniālā liela medija galvenā redaktora atlaišana notiek tieši portālā, kurā viena no centrālajām publiskajām personām ir Sandra Veinberga, kas Latvijā sevi pozicionē kā mediju brīvības un tiesiskuma principiālu aizstāvi.
Ne Romanovskis, ne Bārtniece nevēlējās atbildēt uz šiem viņiem uzdotajiem jautājumiem:
1) vai taisnība, ka ilggadējai portāla TVNET galvenajai redaktorei Zitai Lundei tika paziņots par nekavējošu atlaišanu no darba?
2) kā tika motivēts un pamatots šis lēmums?
3) vai šāda rīcība atbilst portāla Igaunijas īpašnieku publiski deklarētajai nostājai attiecībā uz mediju redakcionālo neatkarību utt.?
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
