Indriķis Latvietis pateicas valsts prezidenta kancelejai par apšaubāmo pagodinājumu, bet...*

Kā redzams no šīs bildītes, „a.god. Indriķis Latvieša kungs” varētu būt izgājis anonīmo „ekspertu” veikto „feiskontroli” un atzīts par pietiekami respektablu un „elitei” piederošu, lai – protams, bez dzīvesbiedres, kurai labāk palikt pie plīts un bērniem, – tiktu uzaicināts „uz sarīkojumu par godu viņa ekselences Latvijas valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijai”.

Ierašanās, kā norādīts papīrītī, „a.god. Indriķim Latvieša kungam” nodrošinās ne tikai „organizētu iespēju sasveicināties ar valsts prezidentu un Andru Levitas kundzi”, bet pat „iespēju atstāt ierakstu prezidentu viesu grāmatā”.

Vienīgais, kā svinīgi lišķīgajā papīrītī pietrūkst, ir aicinājuma pēc „sasveicināšanās iespējas” izmantošanas vismaz trīs dienas nemazgāt roku, lai tā ilgāk saglabātu ķermeniskās atmiņas par valstiski svarīgo pieskārienu.

Jā, acīmredzami Einars Repše nebūt nebija vienīgais Latvijas marsietis, - tūlīt, tūlīt valsts prezidenta amatā sēdīsies nākamais. Arogants, augstprātīgs, par sevi vēl augstākās domās nekā Vaira Vīķe-Freiberga, turklāt vēl sācis vākt sev tikpat „kompetentu” komandu, kura laikam jau nav pat aizdomājusies – vai tiešām „Indriķis Latvietis” varētu būt tas, kas „Baiļu” triloģijas autoram rakstīts pasē un citos personas dokumentos.

Ko lai saka – tieši tāpat kā Latvijas valsts varai neatkarības desmitgadēs ir veiksmīgi izdevies diskreditēt un par apsmiekla un „tirgus” objektu padarīt augstāko valsts apbalvojumu piešķiršanu, tā izturas arī pret valsts augstākās amatpersonas amatā stāšanos.

Protams, ka Indriķis Latvietis šo apšaubāmo pagodinājumu neizmantos un pasākumu neapmeklēs. Un ne jau tāpēc, ka var rasties maza problēmiņa ar pasi, kurā būtu rakstīts „Indriķis Latvietis”, vai tāpēc, ka, ja skatīties pēc būtības, jaunā prezidenta pirmā rīcība, uz savu pasākumu aicinot par „derīgiem” atzītus cilvēkus bez dzīvesbiedriem, ir ļoti simboliska.

Faktiski jaunais prezidents ir oficiāli paziņojis – nospļauties man par kaut kādām tur ģimenes vērtībām; man svarīgāk, lai es varētu eksponēties iespējami plašākam cilvēku skaitam.

Varētu padomāt – ja reiz tas tik svarīgi, būtu tak cilvēks kaut vai „Daugavas” stadionā inaugurējies. Bet nu nē, tik daudz „pareizo” elites pārstāvju neizdotos savākt, bet aicināt prasto tautu – tas neiet krastā…

Patiesībā, kā jau jūs to esat nojautuši no Indriķa Latvieša trim romāniem, viena no lietām, kas to autoram riebjas visvairāk, ir liekulības tirgus, kura dalībnieki savu valsti nodod, atdod un par lētu naudu pārdod ikvienam maksātspējīgam indivīdam, ar katru gadu Latviju padarot par aizvien neizdevušākos un neizdevušākos valsti.

Šī tirgus dalībnieki Latviju ir sekmīgi padarījuši par valsti, pēc kuras īstas vajadzības nav nevienam, izņemot pārsimt tūkstošus naivuļu un vēl arī cinisku slaucēju bariņu. Droši var teikt, ka jaunā prezidenta inaugurācijas pasākumā tieši šo slaucēju koncentrācija uz kvadrātmetru būs nepārspējami augsta, un ir tikai likumsakarīgi, ka sevi par „visu Latvijas iedzīvotāju prezidentu” pasludinājušais personāžs darīs visu iespējamo, lai noslēptu šo slaucēju sarakstu.

Tas, ko šai sakarā var teikt Indriķis Latvietis, - „Baiļu” triloģija, tostarp arī jaunais romāns „Nauda”, ir tikai ziediņi.

Nākamgad klajā nāks jaunais romāns „РИGA 2040”, kurš jums diemžēl pastāstīs to, kāds būs šīs valsts liktenis pēc divdesmit gadiem un kāda loma tajā būs notikumiem, kas risinājušies pēdējās desmitgadēs un risinās tieši šobrīd.

Indriķim Latvietim ir patiesi žēl, ka jums nāksies šo romānu lasīt. Varbūt labāk paskatieties bildītes no valstiskā liekulības tirgus pasākuma un ceriet, ka viss būs labi. Kaut skaidri nojaušat, ka tā nebūs...

* …bet uzspraudiet to uz nagliņas.

Novērtē šo rakstu: