Informatīvais ziņojums „Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu”
Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs13.09.2015.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
2015. gada 9. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) nāca klajā ar jaunu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas, Grieķijas un Ungārijas labā. Priekšlikums paredz steidzami pārvietot uz pārējām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētājus - no Itālijas (15 600), Grieķijas (50 400) un Ungārijas (54 000).
Priekšlikums paredz, ka Latvijai turpmāko divu gadu laikā jāuzņem 526 patvēruma meklētāji.
Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā.
I POLITISKAS SEKAS
Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos
Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti. Te minama Austrumu robežas stiprināšana, kopēja ES ietvara izstrāde līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, decembrī gaidāmā sankciju pārskatīšana pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskats, kompensāciju mehānisms saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c.
Tāpat Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, EK ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas (56 milj., t.sk. Latvijas līdzfinansējums) Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda ietvaros. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.
Latvija vājinās ES vienotību
Latvijas interesēs ir vienota ES. Taču Latvijas noraidošā pozīcija pret patvēruma meklētāju uzņemšanu neveicinās vienotības saglabāšanu ES, kur šobrīd vērojama viedokļu polarizācija starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm migrācijas jautājumā. Tāpat arī dosim iespēju Krievijai propagandas nolūkos izmantot ES sašķeltību kā apstiprinājumu tās apgalvojumiem par Rietumu iepriekš īstenotu bezatbildīgu politiku bēgļu izcelsmes valstīs.
Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos
Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas, kas saistās gan ar Austrumu robežas drošību, gan hibrīddraudiem, t.sk. Krievijas dezinformāciju un propagandu. Tāpat Latvija nevar gaidīt šo un citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja gadījumā Latvijā ieplūdīs neparedzēti liels patvēruma meklētāju skaits, piemēram, no Ukrainas.
Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros. Itālija un citas Eiropas dienvidu valstis piedalās NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs, NATO dalībvalstu karavīri (piemēram, Vācijas) piedalās NATO militārajās mācībās Latvijā, NATO dalībvalstu virsnieki piedalās NATO štāba elementā Rīgā, kā arī NATO dalībvalstu pārstāvji piedalās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā.
Tāpat nevaram gaidīt NATO dalībvalstu atbalstu tādām attiecībām ar Krieviju, kas atbilst Latvijas interesēm. Piemēram, Francija nākotnē var rīkoties savādāk nekā Mistral kuģu lietā, proti, pārdot Krievijai Francijā ražoto militāro tehniku.
Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk
Līdz ar Latvijas kategorisko pozīciju Latvija pārkāptu solidaritātes principus, tādējādi dodot iespēju šajās valstīs izvērsties diskusijai par nepieciešamību uzturēt solidaritāti citos jautājumos, piemēram, Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Piemēram, Zviedrijas sabiedrībā un politiķos Latvijas atteikums uzņemt bēgļus tiktu uztverts ar ļoti lielu neizpratni. Jau vairākos plašsaziņas līdzekļos tiek uzsvērta tieši Latvijas negatīvā attieksme. Tāpat arī Vācijā masu medijos plaši apspriež solidaritātes trūkumu starp ES partneriem, uzņemoties bēgļu slogu, liekot apšaubīt nepieciešamību tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, lai risinātu ekonomiskās problēmas Grieķijā vai bažas par drošības situāciju Baltijā, ja citi partneri nejūt nepieciešamību iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā, kas kļuvusi par milzīgu problēmu Vācijā. Savukārt Francijā atteikšanās no patvēruma meklētāju uzņemšanas dos papildus argumentus Francijas opozīcijas partijām, kas vēlas atteikties no Šengenas līguma.
Latvija var nonākt izolācijā
Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Pārējās divas Baltijas valstis atbalsta EK priekšlikumu par patvēruma meklētāju pārvietošanu, jo uzskata, ka EK ir ņēmusi vērā iepriekš izteiktās bažas par patvēruma meklētāju sadales atslēgu. Dažas Centrālās un Austrumeiropas valstis uzstāj uz brīvprātības principu, taču neiebilst ne sadales kritērijiem, ne patvēruma meklētāju uzņemšanai. Tās ir gatavas uzņemt patvēruma meklētājus tuvu Eiropas Komisijas piedāvātajam skaitam. Viena Centrālās un Austrumeiropas valsts ir gatava uzņemt lielu daļu no EK piedāvātā patvēruma meklētāju skaita. Otru daļu tā ir gatava uzņemt pēc diviem gadiem, savu pozīciju pamatojot ar vēlmi redzēt tālāko notikumu attīstību Ukrainā.
Prezidentūras ES Padomē laikā Latvija parādīja, ka tā ir līdzvērtīgs partneris un spēj risināt globālus jautājumus. Taču, ieturot noraidošu pozīciju par patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāms, ka Latvija darba procesā dažādos Eiropas Savienības formātos nonāks izolācijā.
Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu
Arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits, nekā citās Eiropas valstīs, pauž to, ka šajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti Latvijas nepilsoņi. Tā populistiska izmantošana ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu un var radīt šaubas par līdzšinējās Latvijas īstenotās politikas konsekvenci, kas vēl vairāk apgrūtinās mūsu centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusa Latvijā īpašo situāciju.
Tādas retorikas, kas pielīdzina nepilsoņus bezpavalstniekiem, lietošana dod papildus argumentus Krievijas izraisītajai mītu kampaņai par šo Latvijas iedzīvotāju it kā beztiesisko stāvokli.
Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – „bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”[1]. Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem. Nepilsoņiem tiek garantēta lielākā daļa tiesību, ieskaitot valsts aizsardzību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas nepilsoņi ir vienīgā iedzīvotāju kategorija, neskaitot Latvijas pilsoņus, kam ir tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā ex lege. Viņi var brīvi apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, saglabājot Latvijas nepilsoņa tiesības un privilēģijas, tostarp jebkurā laikā brīvi izbraukt un atgriezties Latvijā. Nepilsoņiem ir tādas pašas sociālās garantijas kā Latvijas pilsoņiem, un viņi var arī baudīt lielāko daļu politisko tiesību.
Par trešo valstu pilsoņiem, savukārt var uzskatīt ārvalstniekus, kas saskaņā ar Imigrācijas likumu ir personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi[2].
Latvija 20 gadu laikā ir sasniegusi ievērojamu progresu naturalizācijas procesa veicināšanā. Nepilsoņu procentuālais skaits uz 2015. gada 1. jūliju ir samazinājies līdz 12% (257 377), salīdzinot ar 29% (aptuveni 730 000) 1995. gadā, kad tika uzsākts naturalizācijas process. Statistikas dati 2015. gada 1. janvārī liecina, ka 84% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi.
Cietīs Latvijas reputācija
Latvijas kategoriskā nacionālā nostāja tik jūtīgā jautājumā būs kaitējums Latvijas labajai reputācijai, ko Latvija ir izveidojusi Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.
II FINANSIĀLAS SEKAS
Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām[3]). EK izvērtēs šos iemeslus un pieņems lēmumu. Ja EK uzskatīs, ka minētie iemesli ir pamatoti, tā var pieņemt lēmumu par dalībvalsts finansiālu iemaksu ES budžetā – 0,002% no IKP (Latvijai tie būtu € 480 000), kas uz vienu gadu atbrīvo no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos. Ja Latvija daļēji piedalīsies patvēruma meklētāju pārvietošanā, tad šī summa proporcionāli tiks samazināta.
Šis finansējums tiks izmantots atbalsta sniegšanai tām dalībvalstīm, kas piedalās krīzes situācijas risināšanā un seku, kas radīsies no Latvijas nepiedalīšanās, novēršanā. Tos patvēruma meklētājus, kurus dalībvalsts nevar uzņemt, Eiropas Komisija pārdalīs starp dalībvalstīm, kuras nebūs atbrīvotas no lēmuma izpildes.
III JURIDISKAS SEKAS
Papildus politiskām un finansiālām sekām, pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij varētu tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda (ko EK konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu) par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.
[1] Likums „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”; http://likumi.lv/doc.php?id=77481
[2] Imigrācijas likums; http://likumi.lv/doc.php?id=68522
[3] ES pamatvērtības definētas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā: „Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
