Iesaki rakstu: 
Man reizēm pārmet, ka manos viedokļrakstos citādi jau viss būtu kārtībā, bet ir par daudz sakāpinātu, saasinātu emociju. Nu, tad šoreiz iztiksim tikai ar plikiem faktiem - un nav mana vaina, ja pēc iepazīšanās ar tiem kaut kas atgadīsies ar jūsu pašu emocionālo stāvokli.
Ir mums veselības ministrs Guntis Belēvičs, kuram ir dažādi lieli, it kā tikai un vienīgi valsts iedzīvotāju labumam un ne jau nu personiskajam makam domāti reformu plāni medicīnas un medikamentu jomā un kurš uz faktiski visiem pārmetumiem atbild apmēram vienu un to pašu - ja reiz ir pretestība un iebildumi, tas nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa.
Minētais Guntis Belēvičs lielu daļu sava farmācijas biznesa savulaik pārdeva, un pašlaik ar atlikušo un no jauna radīto daļu nodarbojas viņa dēls Artūrs Belēvičs, kuram tas arī pilnībā vai daļēji pieder. Formāli ministrs Belēvičs pats personiski vērā ņemamā zāļu tirdzniecības biznesā pašlaik nav iesaistīts.
Taču šī neiesaistīšanās ir baltiem diegiem šūta. Ministra labklājības nozīmīgākā daļa ir atkarīga tieši no dēla farmācijas biznesa. Lielākos pagājušā gada privātienākumus dažādu algu un procentu formā Belēvičs pērn ir saņēmis tieši no dēlam pilnībā vai daļēji piederošiem farmācijas uzņēmumiem (skat. ministra amatpersonas deklarāciju).
Ministram pašam piederošie seši uzņēmumi lielākoties ir kusli, lielākajai daļai pērn nopietni sarucis apgrozījums. Daļa no tiem turklāt oficiāli mīt ēkā O. Vācieša ielā 13, kura jau atkal pa pusei pieder ministra dēlam (kurš šo pusi pirms vairākiem gadiem saņēmis dāvinājumā no tēva).
Tas vēl nav viss. Kā uzkrājumus veselības ministrs Belēvičs deklarējis tikai nepilnus 32 tūkstošus eiro, kas ir tīrais nieks salīdzinājumā ar ministra deklarētajām summām, ko viņš aizdevis nezināmām personām.
Taču vismaz lielākā no šīm summām ir aizdota viegli nojaušamam uzņēmumam - ministrs deklarējis aizdotus 2,764 miljonus eiro, un tieši šādu summu kā saņemtu aizņēmumu deklarējusi SIA "Zemitāni".
Šī SIA kopš 2013. gada beigām pieder uzņēmumam "Saules aptieka", kuram savukārt vienīgais īpašnieks saskaņā ar "Lursoft" datiem ir ministra dēls Artūrs Belēvičs. Kas pat no visformālākā skatu punkta skaidri nozīmē vienu - ministra cerības dabūt atpakaļ savu lielāko aizdoto naudu ir tieši atkarīgas no dēla biznesa veiksmes.
Savukārt dēla biznesa pamatā ir un paliek farmācijas bizness, bet, piemēram, tie paši "Zemitāni" (briežu un to veselīgo desu firma) saskaņā ar "Lursoft" datiem 2014. gadā cietuši iespaidīgus - vairāk nekā 400 tūkstošu eiro zaudējumus.
Līdz ar to arī ministra Belēviča labklājība ir atkarīga tieši no dēla farmācijas biznesa veiksmes vai neveiksmes. Savukārt šis bizness ir tieši atkarīgs kā no Ministru kabineta noteikumiem šajā jomā, tā no uzņēmuma attiecībām ar Zāļu valsts aģentūru.
Noteikumus farmācijas jomā gatavo Belēviča - tēva vadītā Veselības ministrija, un šī pati Belēviča - tēva vadītā ministrija arī pārrauga Zāļu valsts aģentūras darbu.
Pērn tā pati Artūram Belēvičam piederošā "Saules aptieka" ir uz nebēdu tiesājusies par "nepareiziem" Zāļu valsts aģentūras lēmumiem. Zaudējusi vienu tiesu, zaudējusi otru tiesu. Turklāt zaudēšanas brīdī šīs te "Saules aptiekas" valdes locekļa godā bijis... Guntis Belēvičs.
Tātad pašlaik Zāļu valsts aģentūras darbu uzraugošais ministrs vēl pērn ir neveiksmīgi tiesājies par šīs pašas aģentūras lēmumiem, apstrīdot šos lēmumus, kas, lūk, kaitējuši viņa dēlam piederošajam un viņa paša vadītajam farmācijas tirdzniecības biznesam.
Arī tas vēl nav viss. Jau šogad tā pati Zāļu valsts aģentūra, kā ziņo mediji, izrādījusi pārāk lielu aktivitāti saistībā ar to pašu "Saules aptieku" un "nodarījusi tai pāri".
Un... ministrs Belēvičs, kura labklājība atkarīga no šīs viņa dēlam piederošās "Saules aptiekas" grupas biznesa un kurš vēl pērn vadījis šo "Saules aptieku", kad tā tiesājusies par Zāļu valsts aģentūras lēmumiem, tagad, kā apliecina Veselības ministrija, pats ierosinājis disciplinārlietu pret šīs pašas Zāļu valsts aģentūras direktori un pats arī apstiprinājis rīkojumu par viņas algas samazināšanu kā sodu...
Tā, un tagad mans personiskais uz šiem faktiem balstītais, kā uzskatu, nebūt ne sakāpinātais viedoklis.
Ir nekaunība. Ir liela nekaunība. Un ir Guntis Belēvičs. Nedzīvotu mēs brīnumzemē un būtu mums patiešām kāda iestāde, kas apkaro korupciju, šis kungs, kas līdz ausīm iegrimis interešu konfliktos, jau sen nebūtu nekāds ministrs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
