“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Rīgā dzīvojošie procesa dalībnieki dodas uz apgabaltiesu, kamēr Aivars Lembergs dodas uz tiesas namu Ventspilī, kur viņu ielaiž tukšā tiesas zālē un ieslēdz videokonferences režīmu ar Rīgu. Tālāk — audioieraksts (īsināts) no 22. aprīļa tiesas sēdes.

Advokāts Māris Grudulis: — Lūdzu atlikt tiesas sēdi. Mans klients jau iepriekš divas reizes lūdza atlikt sēdes, jo viņam nav, kur atstāt četrgadīgu bērnu. [Bet] lūgums netika izskatīts likumā noteiktā kārtībā, jo netika prasīts viedoklis visiem procesa dalībniekiem.

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: — Tur bērns atrodas tajā zālē Ventspils tiesā?!

M. Grudulis: — Jā, godātā tiesa!

I. Jansone: — Zālē?! Tiesas zālē četrus gadus vecs bērns? Tas nav pretrunā ar Kriminālprocesa likuma nosacījumu?

M. Grudulis: — Tieši tā, ir!

I. Jansone: — Kas tad viņu tur ir ielaidis, tad ir jautājums?

M. Grudulis: — Kurš viņu uzdrošināsies izdzīt ārā — [tāds] visdrīzāk ir jautājums.

I. Jansone: — Tā ir apzināta apsūdzētā rīcība, lai šodien mēs lietu nevarētu skatīt, jo zālē nevar atrasties persona tādā vecumā. Un bēram nav māte arī, ir tikai tēvs?

M. Grudulis: — Godātā tiesa, kā tika paskaidrots, ir nepieciešamība mātei atrasties darbā. Ir jāņem vērā visa šī situācija, attālinātā strādāšana. Pasaulē notiek tas, kas notiek. Tā nav nekāda apzināta vilcināšana. Tā ir galēja nepieciešamība.

I. Jansone (dusmīgi): Aivar Lemberg! Jūs uzturat sava aizstāvja iesniegto lūgumu?

A. Lembergs: — Es jau, godātā tiesa, jums divreiz pieteicu lūgumu. [...] Kā teica mans aizstāvis, pagājušajā nedēļā auklīte salauza kāju ar vaļēju lūzumu, un viņu aizvietot uzreiz nav iespējams. Ir dienas, kad sieva nevar būt kopā ar bērnu. Tas nav bieži, bet tā tas ir. Šodien tas ir līdz pulksten pustrijiem trijiem apmēram, un...

I. Jansone: — Sakiet, jums tas bērns atrodas zālē?

A. Lembergs (šausmās): — Atstāt bērnu uz ielas bez uzraudzības...!

I. Jansone: — Es jautāju, vai tas bērns ir šobrīd zālē, jo mēs viņu video neredzam. Vai tā ir?

A. Lembergs: — Viņš ir tiesnešu vietā un šobrīd spēlējas...

I. Jansone: — Un zālē viņš jums tur sēž, ja?

A. Lembergs (neizpratnē): — Bet kur tad viņš var sēdēt, ja ne zālē?

I. Jansone: — Skaidrs! Labi! Vēl kaut ko jūs teiksiet?

A. Lembergs: — Jā, un jūs šo procesu vadāt, nevis ievērojot privātās dzīves vajadzības, bet tās absolūti ignorējat. Jūs divas reizes atbildējāt, lai es savas ģimenes problēmas risinu pats. Līdz ar to man nav cita varianta. Puika te sēž pie galda. Viņš spēlējas. Kamēr viņš ir pacietīgs, es domāju, tiesas sēdes var notikt.

Artūrs Lembergs: — Tēti, tēti! Kaut kas notika!

Aivars Lembergs: — Es apskatīšos tūlīt. Tagad kompjūterā kaut kas notika, kaut ko nepareizi nospieda. [...] Šobrīd viņš nevienam netraucē, un Māris var turpināt. Kad viņš paliks nevaldāms...

I. Jansone: — Tas jau vairs neattiecas uz pieteikto lūgumu, cik jūsu bērns ir mierīgs vai nav mierīgs. Viņš aiz principa nedrīkst atrasties tiesas zālē!

Aivars Lembergs: — To es nezinu, ka viņš nedrīkst.

I. Jansone: — Vēl kāds grib izteikties sakarā ar šo lūgumu? Citi aizstāvji, citi apsūdzētie vēlas izteikties? Bet tā īsi.

Advokāts Oskars Rode: — Skaidrs, ka Kriminālprocesa likuma 472. panta 3. daļa precīzi pasaka par vecumu, kādā vecumā persona drīkst atrasties tiesas zālē. Protams, šī situācija no kriminālprocesuālā viedokļa ir nepieļaujama. [...] Godātā tiesa, ir situācija tāda, kāda tā ir valstī. Ja Aivars Lembergs no 30. marta būtu vedis sev līdzi bērnu regulāri un teicis, ka sievai katru dienu ir jāstrādā, tad varētu būt pārdomas. Bet par šo situāciju jebkurā gadījumā es uzskatu, ka pietiekami godprātīgi tika mēģināts risināt šo situāciju. Ne katram ir tāda iespēja kā man — ir dzīvesbiedre, kura var sēdēt mājās ar pirmklasnieku, kuru arī vienu nedrīkstētu atstāt. Uzskatu, ka faktiski ir force majeure situācija.

I. Jansone: — Vēl kāds izteiksies? Viss?

Valsts norīkotais advokāts Genādijs Ivankins: — Es piekrītu, lūdzu apmierināt lūgumu.

I. Jansone: — Kāds būtu valsts apsūdzības uzturētāju viedoklis?

Ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Juriss: — Mēs katrs izteiksimies. Es domāju vispārīgi. Patiesībā Kriminālprocesa likums nepieļauj tādu situāciju. Mums nevajadzētu izteikties, kamēr tas bērns ir. Mēs izsakāmies...

I. Jansone: — Mēs viņu nevaram aiz durvīm izlikt!

J. Juriss: — Mēs nevaram šobrīd spriest par viņu. Tātad sākumā ir jānodrošina kārtība. Jāpalūdz ir tiesas sekretārei, lai viņu izved ārā turpat blakus, un tad mēs varam kaut ko lemt, nevis bērna klātbūtnē tagad tirzāt viņu un viņa tēvu.

I. Jansone: — Mums nav tur personas no bērnu aizsardzības iestādēm, lai mēs varētu prasīt sekretārei vai kam uzņemties šo lomu. Nav jums viedokļa?

Prokurors Aivis Zalužinskis: — Godātā tiesa! [...] Ne jau auklīte vakar salauza kāju. Tas bija laicīgi zināms. Tad arī laicīgi vajadzēja šo situāciju atrisināt. Šādi rīkoties — speciāli atvest savu nepilngadīgo bērnu uz tiesas sēdi. [...] Manuprāt, tādā veidā viņš pārkāpj tiesas noteikto procesuālo kārtību, un par to vien viņam ir piemērojama procesuālā sankcija. Es uzskatu, protams, mēs tiesas sēdi šobrīd turpināt nevarēsim pie šādiem apstākļiem. Bērnus arī nevar izlikt uz ielas un nodot pavisam citu personu uzraudzībā. Pašu drastiskāko risinājumu varbūt šodien piemērot nevajadzētu [...]. Šodien šī tiesas sēde būs atliekama.

Tiesa (pēc apspriešanās): — Sēde tiek atlikta.

Sēdei turpinoties nākamajā dienā, M. Grudulis: — Es esmu priecīgs par prokuroru pieteikto lūgumu [uzlikt Ventspils mēram procesuālo sankciju], jo šis lūgums kārtējo reizi ilustrē to beztiesiskumu, kas notiek šajā tiesas procesā, un beztiesisko attieksmi, kas tiek pausta no prokuroru puses. Prokurors pateica, ka Aivars Lembergs pārkāpis Kriminālprocesa likumu. Burtiski sanāk tā, ka zemē bija kriminālprocess, un Lembergs tam pārkāpa pāri. [...] Prokurori juridiski nevar pamatot savu lūgumu. Es gribētu teikt — Lembergs nepārkāpa neko! Vienīgais pamats, ko mēs konstatējām vakardien, ka tiesas sēžu zālē nedrīkst ielaist personas, kuras ir jaunākas par četrpadsmit gadiem. Lembergs nav sargs pie tiesas sēžu zāles! Neviens procesuālais likuma pants neuzliek Lembergam nodrošināt personu ierašanos vai neierašanos tiesas sēdē. [...] Ventspils tiesas apsargam arī neko nevar pārmest, jo ir amorāli un ir nožēlojami iztirzāt tādu situāciju, kāda vakar bija. Visiem tika paskaidrots, kāpēc šāda situācija ir radusies. Paldies, godātā tiesa, par iespēju paust šo viedokli.

I. Jansone: — Aivar Lemberg! Izteiksieties par lūgumu par procesuālo sankciju?

A. Lembergs: — Jā, godātā tiesa, izteikšos. Paldies jums! Pirmkārt, es tiesai pieteicu lūgumu, ņemot vērā ģimenes apstākļus, ka mums nav, kur atstāt četrgadīgu bērnu tajos apstākļos, kādi tie izveidojušies. Es pieteicu lūgumu, lai sēdi varētu atlikt šo personīgo iemeslu dēļ. Tiesa pateica, ka ģimenes problēmas mums jārisina pašiem ģimenē un šie personīgie apstākļi, ka četrgadīgu bērnu nav, kur atstāt, tiesu neinteresē. [...] Par cik mūsu ģimenei nebija, kur atstāt uzraudzīt mūsu četrgadīgo bērnu, jo auklīte pagājušajā nedēļā salauza kāju, un tiesas sēde netika atlikta, man nebija cita varianta. Man bija pienākums piedalīties tiesas sēdē, ņemot līdzi nepilngadīgu bērnu. Neviens Kriminālprocesa likuma pants nenosaka man, ko es varu vai nevaru ņemt līdzi tiesas zālē. Tā nav mana funkcija. Es, godīgi sakot, nezināju, ka kaut kādi ierobežojumi ir. [...] Tiesas sēdes ir atklātas, līdz ar ko tajās var piedalīties jebkurš no āra — no Lemberga viedokļa. Pieteiktais lūgums nekādā veidā nav tiesiski pamatots. Prokurors Zalužinskis neatsaucās ne uz vienu Kriminālprocesa likuma pantu. Viņš to neizdarīja ne jau tādēļ, ka aizmirsa, bet vienkārši tāda panta nav. Man nekāda procesuāla pienākuma kādu neņemt līdzi nav. Līdz ar to es neko neesmu pārkāpis. Es piedalījos procesā, un nekādā veidā mans dēls procesu netraucēja, kam pierādījums ir ieraksts, jo tiesa nemaz nemanīja, ka viņš te ir. Ja mans advokāts nebūtu pieteicis lūgumu, tad tiesas sēde būtu noritējusi, te manam dēlam klātesot un tiesas procesu nekādā veidā netraucējot. Pat vairāk! Prokurors vakar uzstāja, ka četrgadīgu bērnu vajag izlikt uz ielas, man paliekot tiesas zālē, un tad skatīt šo situāciju. Ar to prokurors pārkāpa Prokuratūras likumu, jo viņam jāuzrauga ne tikai process! Viņam jāuzrauga arī bērnu tiesības! Tieši otrādi, viņam vajadzēja kategoriski pieprasīt, lai bērns netiktu izlikts uz ielas viens pats bez pieskatīšanas! Bet prokurors Zalužinskis taisni to prasīja!

I. Jansone: — Aivar Lemberg! Jūs jau esat aizvirzījies no tēmas!

A. Lembergs: — Es pabeigšu!

I. Jansone: — Nē! Jūs nevarat pabeigt to, ko mēs jums tagad pārtraucām!

A. Lembergs: — ... līdz ar to pieteiktais lūgums man uzlikt sankciju par to, ka es rūpējos par četrgadīgu bērnu, ka viņš netiek pamests viens — šāds pieteikts lūgums ir absolūti neētisks, neprofesionāls! Tiesai kā procesa virzītājam vajadzētu griezties pie ģenerālprokurora un norādīt, ka tāds prokurors kā Zalužinskis ir amorāls un nevar būt par prokuroru!

I. Jansone: — Tā, jūs atkal tiekat pārtraukts!

Novērtē šo rakstu: