Izgāzies pirmais no Drošības policijas kriminālprocesiem par "žurnālista" Jākobsona saraksti
PIETIEK16.04.2015.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Ir izgāzies pirmais no Drošības policijas izmeklētajiem kriminālprocesiem, kas tikuši sākti saistībā ar "žurnālista" Leonīda Jākobsona elektroniskā pasta saraksti, kas liecināja ne tikai par šī Latvijas Žurnālistu asociācijas biedra peļņas shēmām, bet arī par specdienestu darbiniekiem, kas noplūdina slepenu informāciju. Kriminālprocesu, kas tomēr tika sākts tikai par šīs sarakstes noplūdi, tā virzītājs, Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis (attēlā) bija mēģinājis virzīt kriminālvajāšanas sākšanai, taču, sadūries ar prokuratūras prasību pēc papildu apstākļu noskaidrošanas, to izbeidzis noilguma dēļ.
Drošības policijas dokumenti, ko šodien publiskojam, spilgti ilustrē, cik bezjēdzīgi valsts resursi ir tērēti šī pirmā no Drošības policijas safabricētajiem "Jākobsona sarakstes" kriminālprocesiem ietvaros. Nav gan veiktas nekādas darbības, lai noskaidrotu slepenās informācijas noplūdinātājus no specdienestu rindām, toties ir veiktas veselas 14 kratīšanas dažādos objektos, lai mēģinātu noskaidrot, kas un kā ir piekļuvis "žurnālista" Jākobsona elektroniskā pasta sarakstei.
Taču arī pēc šīm kratīšanām un četrus gadus ilgušas izmeklēšanas Drošības policija nav spējusi atrast prokuratūras ieskatā pietiekamus pierādījumus, kas ļautu par šīs sarakstes "uzlaušanu" sākt kriminālvajāšanu pret konkrētām personām. Interesanti, ka, kā rāda Pietiek rīcībā esošie Drošības policijas dokumenti, pēc prokuratūras atteikuma uzsākt kriminālvajāšanu Drošības policija ir zaudējusi jebkādu entuziasmu šajā lietā un tā vietā, lai aktīvi turpinātu izmeklēšanu, ir vienkārši nogaidījusi atlikušo laiku līdz brīdim, kad process jāizbeidz noilguma dēļ.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
