Izglītības ministrija nolemj vēl vērtēt, vai uzticēt "Datorzinību centram" vēl vienu e-projektu
PIETIEK19.03.2015.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektā “Vienota nacionālās nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide” vadības grupa vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo un divu lielu e-projektu pilnīgā vai daļējā izgāšanā līdzdalīgoDatorzinību centru, kā arī nav tikusi skaidrībā, kādi ir riski, ja līgumu neslēdz. Apkopoto informāciju grupa iesniegs to Mārītes Seiles vadītās ministrijas vadībai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.
Pietiek jau ziņoja, ka AS Datorzinību centrs, kas bijusi iesaistīta divos skandalozi neveiksmīgos projektos – „e-veselība” un „skolas.lv”, nule uzvarējusi vēl vienā IZM izsludinātā e-projekta iepirkuma konkursā, jo otra pretendenta pieteikums atzīts par neatbilstošu. Pēc IZM skaidrojuma, informācija, kas norāda uz pieņēmumu, ka pretendents cita iepirkuma līgumu varētu nebūt izpildījis kvalitatīvi, nevarot tikt uzskatīta par objektīvu pamatojumu izslēgšanai no dalības konkursā.
Datorzinību centrs slavu ieguvis kā divu apjomīgu, dārgu un pilnīgi vai daļēji izgāzušos e-projektu veidotājs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja IZM projektu "skolas.lv", kura izveidē un uzturēšanā beigās faktiski pazaudēti 3,5 miljoni eiro, kā arī daļu no Veselības ministrijas (VM) "e-veselības" projekta. Datorzinību centru IZM nupat izvēlējusies jaunas Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidei par 287 tūkstošiem eiro.
Lai gan konkursa komisija paziņojusi iepirkuma uzvarētāju, projekta vadības grupa vērtējusi projekta tālāko virzību divos aspektos - "a) iespējamie riski, kādi iestājas, ja līgums ar A/S Datorzinību centrs tiek noslēgts, b) iespējamie riski, ja šāds līgums netiek slēgts un iepirkums beidzas bez rezultāta", informē IZM, piebilstot, ka projekta vadības grupa apkopos informāciju un iesniegs to IZM vadībai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.
Atklātā konkursā par šī projekta izstrādi piedāvājumus iesniedza divi pretendenti - AS Exigen Services Latvia un AS Datorzinību centrs, kurš tika atzīts par uzvarētāju. „Exigen Services Latvia tika izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā, jo tā iesniegtais piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Līdz ar to piedāvājumu vērtēšanas 3.posmam (tehniskā piedāvājuma vērtēšana) kvalificējās tikai Datorzinību centrs," norāda IZM.
Pēc ministrijas sniegtās informācijas, nolikumā ietvertās pretendentu atlases prasības izriet no iepirkuma tehniskajā specifikācijā ietverto sistēmas funkcionālo prasību apraksta. Atzinumu par Datorzinību centra tehniskā piedāvājuma atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām sniedzis arī tehniskās specifikācijas izstrādātājs - projekta konsultants SIA Corporate Solutions. „Arī prototipa demonstrācijas laikā, kurā piedalījās Corporate Solutions pārstāvis, Datorzinību centrs demonstrēja pilnīgu atbilstību nolikumā noteiktajām prototipa demonstrācijas prasībām. Līdz ar to Datorzinību centrs tika piešķirts maksimālais punktu skaits, un tam tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības,” uzsver IZM.
Uz jautājumu, kādēļ ministrija nevarēja izslēgt no dalības iepirkumā iepriekš neveiksmīgi izstrādātas sistēmas autoru, IZM skaidro: „Atbilstoši Publisko iepirkuma likuma (PIL) 38.panta otrajā daļā noteiktajam pasūtītājs drīkst pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) 2014.gada 3.aprīļa skaidrojumā tiek minēti galvenie iepirkuma procedūras pārtraukšanas iemesli: 1) pasūtītājam ir zudusi vajadzība pēc šāda iepirkuma; 2) nepieciešamas būtiskas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos; 3) iesniegtie piedāvājumi pārsniedz pasūtītāja budžeta iespējas; 4) nav izvēlēta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar PIL. Iepirkuma komisija nekonstatēja nevienu no augstāk minētajiem apstākļiem, līdz ar to tai nebija tiesiska pamata pārtraukt iepirkuma procedūru.”
Ministrija uzsver, ka informācija, kas norāda uz pieņēmumu, ka Datorzinību centrs cita iepirkuma līgumu varētu nebūt izpildījis kvalitatīvi, nevarot tikt uzskatīta par objektīvu pamatojumu, savukārt augstāk minētie apstākļi PIL nav paredzēti kā tādi, uz kuru pamata pasūtītājs būtu tiesīgs pretendentu izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā.
„Ja tiek konstatēti apstākļi, kas, piemēram, norāda uz to, ka līgumu šobrīd vairs nav iespējams pagūt izpildīt vai arī saspringtais termiņš būtiski paaugstina izpildes risku, bet projekta termiņu nav iespējams pagarināt, iepirkuma komisija līdz līguma noslēgšanai var grozīt pieņemto lēmumu,” norāda IZM.
Sistēmas izstrāde nepieciešama, jo Latvijā pašlaik nav vienotas zinātniskās darbības informācijas sistēmas (IS). Pastāv vairāki reģistri (zinātniskā personāla reģistrs, pētnieku un ekspertu reģistrs, akadēmiskā personāla reģistrs u.c.), kurus uztur dažādas iestādes. Vienota IS ir nepieciešama, lai veiktu zinātniskas darbības informācijas analīzi valsts līmenī, nodrošinot efektīvas zinātnes politikas veidošanu. Projektā “Vienota nacionālās nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide” paredzētās aktivitātes paredz izveidot centralizētu koplietošanas sistēmu, kas nodrošina nacionālā jaunradītā satura publicēšanu, zinātniski pētniecisko, akadēmisko un citu projektu vadību, kā arī zinātnisko institūciju informatīvo sistēmu vienotu integrācijas platformu.
Foto no la.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
