Izmantojot valdošās elites piemirstu MK noteikumu punktu, Lato Lapsa pieprasa SAB izsniegt VDK kartotēkas dokumentus

kgb aģentu sulaiņi ir bijuši nepiedodami izklaidīgi, peteri, ulmani..ministri un prezidenti izkritīs no kgb kules.... nāks gaismā.....????

Atbildēt

Sveiki, te Skolniecinš! Esmu vienīgā jaunā latviešu dievība, kura ir aizbēgusi no kristietības dūres. Es esmu ļoti priecīgs, ka nedzīvoju padomju laikos vai reliģiozā ģimenē. Jo jebkāda smadzeņu čakarēša un ielikšana rāmjos, manuprāt, kropļo personību... It īpaši, ja esi nabadzīgs un daudzas piespējas Tev ir liegtas un grūti īstenojamas, piem., mācības mākslas, mūzikas skolās vai dalība kādā futbola klubā. Nemaz nerunājot par nometnēm, ceļojumiem un saviesīgu pasākumu (teātru, operas, koncertu utt.) apmeklēšanu, trūcīgā ģimenē šīs lietas praktiski nav, ja pat cilvēki cenšas. Nabadzība ir brīvības pretstats, tātad šis ir iemesls, kāpēc pārturīgos es savā vērtību sistēmā pielīdzinu bomžiem. Internets dod iespēju ātri piekļūt neierobežotai informācijai, uztveri ierobežo valodu zināšanas. Man patīk, ka internets nav cenzēts, vismaz ir kaut kāda daļēja informācijas brīvība. Ja man nebūtu interneta, tad es būtu mucā audzis un pa spundi barots. Es neesmu galma āksts, kuru tā audzina, man nepatīk nedz galmi, nedz aristokrātija, vārdu sakot, ienīstu buržujus... Ļoti liela iespēju nevienlīdzība. Tomēr internets atrisina šo problēmu. Piem., LV bezmaksas kanāli ļoti slavina Latviju un nedot daudz info, nerunājot par kūltūras apguvi. Ko darīt, ja realitāte piedāvā maz iespēju? Piem., nav iespējas attīstīt un izskopt talantus vairāk par skolas kursu. Tas nav godīgi!!! Mani besī, ka daudz zīmējas ar mantām.Pretīgi paliek, ka citiem ir labi. Man pat pašas parastakās problēmas nevar atrisināt, nerunājot par sarežģītām lietām. Internets ir svarīgs.Ko Tu darīs laukos vejainā laikā bez riteņa? Klīdīsi pa ceļu n-tās stundas 10km turp un atpakaļ? Un ja saaukstēsies? Tu taču būsi, tas kas sēdēs bez zālēm, ne jau es. Tāpēc es neriskēju, jo apzinos, ka mani neglābs. Cieņā, Tavs Skaudības Dievs Skolnieciņš ®Skolnieciņš Skolnieciņš™ ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-( P.S. Es redzu realitāti bez rozā brillēm. Mana spēja ir redzēt un analīzēt redzēto. Es esmu brīvs!!! Kas notiek Latvijā?

Atbildēt

protams, neko neizsniegs, bet stulbi gan viņi ir

Atbildēt

»

Es domāju, atļauja ir vajadzīga Centra darbiniekiem, jo viņi paši nepieņem lēmumus, bet nekādā ziņā nedod direktoram tiesības atteikt pieprasījumu.

Atbildēt

»

Kur tad pārējie prezidenti-komsorgi,komunisti u.c.okupantu rokaspuiši.Arī patreizējais,pēc nepārbaudamām ziņām,vismaz komsorga statusā pabijis.

Atbildēt

viss slepeni, pakļaut un iebaidīt, atņemt un iznīcināt, pazemot un apspļaudīt, iemest dubļos un satrakotam un izsalkušam pūlim likt ''spārdīt ar kājām'', novākt visus šķēršļus un citādi domājošos - Staļina metodes smalkā izpildījumā ar melu putukrējumu... viss šeit ir tik pretīgi...

Atbildēt

Un, kad beidzot apmuļķotā tauta pieprasīs atvērt šos maisus?

Atbildēt

Slepenības kults. Un cīņa ar “kaitīgo” literatūru
Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Staļiniskās administratīvi birokrātiskās sistēmas funkcionēšanas svarīga metodoloģiska īpatnība bija slepenība. Tā tika kultivēta arī t.s. Hruščova atkušņa, bet jo it īpaši stagnācijas laikā. Daudzi dokumenti ar grifu “Slepeni”, “Pilnīgi slepeni”, “Dienesta lietošanai” apzīmēti, tika noglabāti specfondos, “īpašajās mapēs”, t.i., — vietās, kuras vienkāršam mirstīgajam nebija pieejamas.
Ar komunistu nākšanu pie varas sākās arī bibliotēku tīrīšana no “ideoloģiski kaitīgas un novecojušas ” literatūras. PSR Savienībā tā it īpaši plaši izvērsās trīsdesmitajos gados, kad no bibliotēku fondiem tika izmesti ne tikai pazīstamo revolucionāru, vēlāko “tautas ienaidnieku”, bet arī visā pasaulē pazīstamo zinātnieku, rakstnieku un politiķu darbi.
Ar “kaitīgo literatūru” karoja ne tikai Galvenā literatūras pārvalde, bet arī komunistu partijas organizācijas, dažādi tautas komisariāti (vēlāk — ministrijas) un arodbiedrības, kuru pārziņā atradās ļoti plašs bibliotēku tīkls.
Latvijā cīņa ar “kaitīgo” literatūru plaši izvērsās jau 1940.gadā. Kā liecina Latvijas Valsts arhīva dokumenti, “iztīrītas” gan lielas, gan nelielas grāmatu krātuves. Daļa no izņemtajām grāmatām iznīcinātas, bet citas nosūtītas uz t.s. “specfondiem”.
Latvijas bibliotēku fondu tīrīšana no “kaitīgajām un nevēlamajām” grāmatām turpinājās arī Otrā pasaules kara laikā. Par to interesantas liecības sniedz Latvijas Valsts arhīva publikāciju daļas vadītājas vietnieces Ivetas Šķiņķes publikācija “Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas darbība 1941.–1944. gadā. Ieskats vēstures avotos (”Latvijas Arhīvi.” 1997. g., Nr. 3. , 97.–111. lp.).
Vēlākajos gados it īpaši aktīvi un neatlaidīgi “kaitīgo” literatūru apkaroja Vissavienības arodbiedrību Centrālā padome. Pakļaujoties tās kategoriskajiem norādījumiem un prasībām, arī Latvijas republikāniskā arodbiedrību padome vērīgi raudzījās, lai bibliotēkās nepaliktu neviens pats “nevēlamās ” grāmatas eksemplārs.
It īpaši plaša “kaitīgās” literatūras izņemšanas kampaņa izvērsta 1953.gadā, kad tika arestēts ilggadējais PSRS iekšlietu ministrs L.Berija. Tas pats notika arī pēc J.Staļina personības kulta atmaskošanas, L.Kaganoviča, V.Molotova un citu funkcionāru antipartijiskās grupas sagrāves 1957.gadā, Ņ.Hruščova padzīšanas no PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes 1964.gadā un arī vēlākajos gados.
Īpaši aktīvs cīnītājs ar “kaitīgo” literatūru bija LKCK galvenais ideologs A.Pelše. Šajā dokumentu kopā publicēti arī dokumenti, kuri parāda viņa iniciatīvu N. Rēriha darbu apkarošanā.
Pāreja no “slepenības kulta” uz informācijas kultūru Padomju Savienībā aizsākās tikai astoņdesmitajos gados. Šajā laikā Latvijas bibliotēkās no t.s. specfondiem nonāca Annas Brigaderes, Jāņa Akurātera, Aleksandra Grīna un Kārļa Skalbes Kopotie raksti, arī visi A.Sprūdža, E.Stērstes, Valda, J.Veseļa, N.Veldres darbi: lasītājiem tika atdoti arī Kārļa Ulmaņa, kā arī citu Latvijas politiķu darbi. Bez ierobežojumiem tika saņemti arī ārzemju izdevumi.
Vairākus gadu desmitus, visdažādākajās dzīves nozarēs, uzturot visstingrāko slepenības kultu, daudzām paaudzēm tika atņemta iespēja iepazīties ne tikai ar pašmāju literatūru, vēsturi un kultūru, bet arī ar pasaules sasniegumiem šajā jomā. Tas ir jāatzīst par milzīgu ļaunumu un zaudējumu.
Izvilkums no LPSR Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamenta direktora A. Lejas rīkojuma “Visiem pilsētu un apriņķu vecākiem”
(1940.gada augusts)
“(..) Tāpat nekavējoties jāpārbauda publisko bibliotēku un lasītavu grāmatas un žurnāli, izņemot no publiskas lietošanas visus vecā režīma izdevumus, kas pauž Padomju Latvijas darba tautai naidīgu ideoloģiju vai ir savā idejiskā saturā bezvērtīgi.”
Pašvaldību departamenta direktors A. Leja
LVA, 1373.f., 1.apr., 4.l., 1.lp. Oriģināls.

Robežsargu brigādes 3. bataljona 4. rotas komandiera kapteiņa I. Poļa un bibliotekāra K. Alvātera ziņojums par Robežsargu Sporta kluba Abrenes nodaļas Kacēnu tautas nama bibliotēkā izņemtajām grāmatām
Kultūras fondam Robežsargu Sporta kluba Abrenes nodaļas
Kacēnu tautas nama bibliotekārs
Kacēnos 1940.g. “…” septembrī
Pamatojoties uz iekšlietu ministra rīkojumu š.g. VV Nr. 194 (”Valdības Vēstnesī” — J.R. ) un Galvenās literatūras pārvaldes paskaidrojumu Augstākās Padomes Prezidija Ziņotāja Nr. 6 no š.g., nosūtu no Robežsargu Sporta kluba Abrenes nodaļas Kacēnu tautas nama bibliotēkas izņemto grāmatu sarakstu.
Grāmatas novietotas pēc Galvenās literatūras pārvaldes paskaidrojuma
Pielikumā: 1 lapa
Bibliotekārs K.Alvāteris
Robežsargu Sporta kluba Abrenes nodaļas Kacēnu tautas nama bibliotekas no apgrozības izņemto grāmatu saraksts:
1. A. Bīlmanis “Agrārjautājums latvju dzīvē. Vēsturisks apskats”
2. E. Blanks “Latvijas valsts pirmie gadi”
3. Bīlmanis “Īsa Polijas vēsture”
4. Bīlmanis “Zviedrijas vēsture”
5. A. Cinovskis “Zem nāves izkapts”
6. J. Dzintarnieks “Suņu dienas”
7. K. Dišlers “Demokrātiskās iekārtas valsts pamati”
8. Grīns “Dvēseļu putenis” 1. un 2. d.
9. Grīns “Tobago”
10. Gulbis “Jaunā valsts”
11. Grīns “Pasaules vēsture”
12. Helmanis “Cīņā pret lieliniekiem”
13. Jēkabsons “Briljantu karaliene”
14. Krasnovs “Nebēdne meitene”
15. Ģen. Kalējs “Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos”
16. Lapiņš “Revolūcijas mutuļos”
17. Lapiņš “Čekas gūstā”
18. Līvu Jurka “Kopotie raksti”, 1. sējums
19. Līvu Jurka “Latvijas atbrīvošanas kara vēsture, 1. un 2. daļa”
20. Liepiņš “Kā nodrošināt mūsu tautas nākotni”
21. Mežsēts “Dvēseļu parāde”
22. Mīlbergs “Sidrabota saule lec”
23. Olavs “Kopoti raksti”, IV sējums
24. Pargess “Sieviešu mīlulis Harijs Lidke”
25. Rutkutēvs “Lauvu dīdītājs”
26. Svarāns “Latgales sasniegumi Latvijas valsts laikā”
27. Svarāns “Kā radās un izzūd plaisa, kas šķir Latgali no pārējās Latvijas”
28. Sarfati “Musolini dzīve un darbi”
29. Skulte “Ievads tautas saimniecībā”
30. Tupiņš “Tīreļa purvos”
31. Virza “Laikmets un līra”
32. Virza “Poēmas”
33. Vičs “Tautas audzināšana ” I, II un III d.
34. Mēnešraksts “Sējējs” 1936. un 1937.g.g.(visi bibliotēkā esošie)
Robežsargu brigādes III bataljona 4. rotas komandieris kapteinis I. Polis
Bibliotekārs K. Alvāteris
LVA, 700.f., 1.apr., 981.l., 16., 17.lp. Oriģināls.
Atzīmes dokumentā: Kultūras fonda nodaļā saņemts 24.09.1940.g.

Rīgas apriņķa Vildogas lauksaimniecības biedrības paziņojums par izņemto grāmatu saņemšanu
Nr.30
Kultūras fondam Vildogas lauksaimniecības biedrība
Rīgas apriņķī 1940. gada 13. septembrī
Paziņojum, ka esam saņēmuši no Nurmižu bibliotēkas biedrības 434 grāmatas, no kurām 29, kā nepiemērotas patreizam laikam (tā tekstā — J.R. ) izslēdzam no lietošanas. Starp tām arī 3 Kultūras fonda dāvātas grāmatas, kuras nosūtām atpakaļ (..)
Priekšnieks — paraksts nesalasāms
Sekretārs : O. Vērītis
LVA, 700.f., 1.apr., 981.l., 22.lp. Oriģināls.
Atzīmes dokumentā: Kultūras fonda nodaļā saņemts 16.septembrī 1940.g. Nr.10.

PSRS Tautas komisāru Padomes lēmums par ārzemju literatūras kontroli
Pilnīgi slepeni
PSRS Tautas Komisāru Padomes Lēmums Nr. 2421—1076—ps
1940. gada 28. novembrī
Maskava, Kremlis
Par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR ienākušās ārzemju literatūras kontroles sakārtošanu
PSRS Tautas Komisāru Padome nolemj:
1. Attiecināt uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas savienotajām republikām PSRS pastāvošo ārzemju literatūras kontroli.
2. Uzdot PSRS Sakaru tautas komisariātam visu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas savienotajās republikās ienākošo ārzemju literatūru nosūtīti uz Maskavu cenzūras pārbaudei.
3. Uzdot PSRS Tautas Komisāru Padomes kara noslēmumu aizsardzības pilnvarotajam presē B.Sadčikovam nodrošināt visas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR ienākošās literatūras pārbaudi.
4. Noteikt, ka visas ārzemju literatūras izrakstīšana Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR notiek Vissavienības apvienībā “Starptautiskā grāmata”.
PSRS Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V. Molotovs
PSRS TKP lietu pārvaldnieks J. Čadajevs
LVA, 270.f, 1.s., apr., 2.l.,54.lp. Tulkojums no krievu valodas.
Specfondos esošās literatūras izmantošanas noteikumi
Slepeni
Apstiprinājusi Latvijas PSR
Tautas Komisāru Padome 1945. g.
Latvijas PSR bibliotēku speciālajos fondos glabātās literatūras izmantošanas noteikumi
1. Literatūras speciālie fondi tiek organizēti, pamatojoties uz Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmumiem un tiek izveidoti ar Latvijas PSR Glavļita pavēlēm.
2. Bibliotēku specfondu darbinieki savā darbā vadās pēc instrukcijām par periodisko un neperiodisko izdevumu sevišķajiem fondiem bibliotēkās, kuras izdod Latvijas PSR Glavļita priekšnieks.
3. Literatūras speciālie fondi pastāv šādās Latvijas PSR bibliotēkās:
1. Latvijas PSR Valsts bibliotēkā;
2. Latvijas PSR Valsts vēstures bibliotēkā;
3. Valsts Misiņa vārdā nosauktajā bibliotēkā;
4. Latvijas PSR Valsts universitātes bibliotēkā.
Pārējās Latvijas PSR bibliotēkās specfondi netiek veidoti.
4. Minēto bibliotēku specfondos glabāto literatūru ir atļauts izmantot tikai zinātniskajam darbam un speciāliem mērķiem.
5. Atļauju izmantot specfondos glabāto literatūru veic specfondu vadītājs pēc to organizāciju vadītāju rakstiskām atļaujām, kuras ir norādītas šo noteikumu 6. punktā.
Katrai atļaujai ir jābūt uzrakstītai skaidri un saprotami. Organizācijas vadītāja uzvārds, kurš ir devis atļauju, ir jāieraksta iekavās. Uz atļaujas ir jābūt ģerboņa zīmogam.
Atļaujā ir jābūt norādītai tēmai, pie kuras strādā minētā persona, un iespēju robežās jāuzskaita šim nolūkam nepieciešamā literatūra.
6. Atļauju specfondu literatūras izmantošanai izsniedz:
1. Latvijas K(b)P CK sekretāri un Latvijas K(b)P Rīgas pilsētas komitejas sekretārs.
2. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs un viņa vietnieki.
3. Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieki.
4. Latvijas PSR TKP Galvenās literatūras un izdevniecību lietu pārvaldes (Glavļita) priekšnieks.
5. Latvijas PSR prokurors.
6. Baltijas kara apgabala kara cenzors (militārām personām).
Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki literatūru izmanto ar iekšlietu tautas komisāra un valsts drošības tautas komisāra un viņu vietnieku atļaujām.
7. Literatūru drīkst izmantot tikai bibliotēkas specfonda telpās.
8. Literatūru ar grifu “Tikai VK(b)P biedriem” un “Tikai VĻKJS biedriem” izsniedz tikai VK(b)P un VĻKJS biedriem.
Galvenās literatūras un izdevniecību lietu pārvaldes priekšnieks V.Jaunzems
LVA, 270. f., 1. s. apr., 115. l., 79., 80. lp. Tulkojums no krievu valodas.

Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta lēmums par bibliotēku attīrīšanu no kaitīgas literatūras
Slepeni
Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta lēmums “Par arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu attīrīšanu no politiski kaitīgas literatūras”
1949. gada 7. oktobrī
1. Ņemot vērā dažu arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu piesārņotību ar politiski kaitīgu literatūru, uzdot arodbiedrību centrālajām komitejām un arodbiedrību padomēm, VACP Centrālajai kūrortu, sanatoriju un atpūtas namu pārvaldei (b. Žičina) ar cenzūras vietējo orgānu palīdzību organizēt grāmatu fondu pārbaudi un to attīrīšanu no šīs literatūras. Turpmāk šādas grāmatu fondu pārbaudes veikt sistemātiski.
2. Uzdot arodbiedrību centrālajām komitejām un Centrālajai kūrortu, sanatoriju un atpūtas namu pārvaldei (b. Žičina) uzlikt par pienākumu bibliotēku vadītājiem sastādīt atrastās politiski kaitīgās literatūras anotētus sarakstus (tās, kura nav iekļauta Glavļita sarakstos) un nosūtīt tos cenzūras vietējiem sarakstiem, lai iekļautu izņemšanas sarakstos.
Aizliegt bibliotēkām bez cenzūras orgānu iepriekšējas caurskatīšanas izsniegt grāmatas, kuras ir iegādātas ne caur grāmatu tirdzniecības tīklu.
3. Novecojošu izdevumu, kuri paredzēti izņemšanai, sarakstu iegādei no arodbiedrību budžeta piešķirt 10 000 rubļus.
Uzdot VACP kultūrmasu daļai (b. Ržanova), VACP Centrālajai kūrortu, sanatoriju un atpūtas namu pārvaldei (b.Žičina) un arodbiedrību CK nosūtīt šos sarakstus arodbiedrību bibliotēkām.
VACP sekretārs L.Solovjovs
LVA, 425. f., 1.a apr., 1.1., 94. lp. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no VACP sekretariāta lēmuma par Krasnovolžskas tekstilkombināta bibliotēkas vadītājas Saveļjevas pieļauto politisko kļūdu
Slepeni
VACP sekretariāta lēmums
“Par Krasnovolžskas tekstilkombināta bibliotēkas vadītājas b. Saveļjevas
pieļauto politisko kļūdu”
1949. gada 23. novembrī
VACP sekretariāts atzīmē, ka Krasnovolžskas tekstilkombināta (Kikešmas pilsēta) bibliotēkas vadītāja b. Saveļjeva pieļāvusi rupju politisku kļūdu, izliekot bibliotēkā izstādē, kura veltīta PSRS arodbiedrību X kongresam, materiālus par Viskrievijas pirmo arodbiedrību kongresu ar tautas ienaidnieku fotogrāfijām. (..)
VACP sekretariāts nolemj:
(..) 5. Uzdot arodbiedrību centrālajām komitejām un padomēm pārbaudīt visu arodbiedrību bibliotēku darbu par VACP 1949. gada 7. oktobra lēmuma “Par arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu attīrīšanu no politiski kaitīgas literatūras” un nodrošināt grāmatu fondu vispārējās pārbaudes pabeigšanu ne vēlāk par 1950. gada 1. aprīli. (..)
VACP priekšsēdētājs V.Kuzņecovs
LVA, 425. f., 1.a apr., 1. l., 95., 96. lp. Tulkojums no krievu valodas.

VACP kultūrmasu nodaļas vadītāja B.Ržanova informācija par kaitīgās literatūras saraksta nosūtīšanu
Slepeni
Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētājam b. K.Voltmanim 1950. gada 6. martā
VACP kultūrmasu nodaļa nosūta Jums vadībai apvienoto politiski kaitīgās literatūras sarakstu*, kura nav iekļauta neslepenajos novecojušo izdevumu sarakstos.
Arodbiedrību bibliotēkām tie ir jāsaņem vietējos cenzūras orgānos.
Lūdzam uzdot arodbiedrību organizācijām un (..) arodbiedrību bibliotēkām pēc minētā saraksta veikt grāmatu fondu pārbaudi un attīrīšanu.
Tuvākajā laikā Jums tiks nosūtīts novecojušo izdevumu saraksts Nr. 4.
VACP kultūrmasu nodaļas vadītājs B.Ržanovs
LVA, 425. f., 1.a apr., 1. l., 106. lp. Tulkojums no krievu valodas.
* Minētajā “kaitīgās” literatūras sarakstā tika minēti alfabēta kārtībā daudzu desmitu autoru darbi, tajā skaitā G.Zinovjeva, S.Kameņeva, N.Kriļenko, S.Pokrovska, L.Fotijevas, kā arī daudzu citu revolucionāru, vēlāko “tautas ienaidnieku” grāmatas un zinātnieku darbi.
LK(b)P CK sekretāra A.Pelšes ieteikums no grāmatu veikaliem izņemt monogrāfiju par N.Rērihu
Slepeni
Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālajai komitejai Daiļliteratūras un mākslas daļā b. V.Kružkovam 1952. gada 3. janvārī
Saskaņā ar pieprasījumu nosūtām Rēriha monogrāfijas 1. daļu, kuru 1939. gadā krievu un angļu valodā izdevis Rēriha muzejs Rīgā. Tādi muzeji, kā tas redzams no teksta, bija noorganizēti vairākās valstīs un uzturēja sakarus ar Centrālo muzeju Ziemeļamerikas Savienotajās Valstīs.
Pēc tam, kad ar Rēriha biedrības biedriem Latvijas PSR sāka nodarboties izmeklēšanas orgāni, Latvijas PSR Galvenajā literatūras un izdevniecību lietu pārvaldē (Glavļits — priekšnieks b. Jaunzems) rūpīgi izlasīja bukinistu veikalos palikušās Rēriha monogrāfijas un secināja, ka tās ir jāizņem. Latvijas K(b)P CK piekrita šim slēdzienam.
Zinot, ka zināms šo monogrāfiju skaits tika nodots arī Maskavas bukinistu veikaliem, lūdzam ieinteresēties par šo jautājumu, kā arī par Rēriha mantojumu, kurš atrodas PSRS muzejos.
Latvijas K(b)P CK sekretārs A.Pelše
VK(b)P CK daiļliteratūras un mākslas daļas vadītāja V.Kružkova ziņojums VK(b)P CK sekretāram M.Suslovam ar ieteikumu izņemt monogrāfiju “Rērihs” no bibliotēkām un grāmatu tirdzniecības tīkla
1952.g. 27.martā
VK(b)P CK sekretāram biedram M.Suslovam Biedrs Pelše, Latvijas K(b)P CK sekretārs, ziņo, ka monogrāfiju “Rērihs” 1939.gadā krievu un angļu valodā izdeva Rēriha muzejs Rīgā. Pēc saskaņošanas ar Latvijas K(b)P CK Latvijas PSR Ministru padomes Galvenā literatūras un izdevniecību pārvalde monogrāfiju no republikas bukinistu veikaliem izņēma. Sakarā ar to, ka zināms monogrāfijas “Rērihs” eksemplāru skaits tika nodots Maskavas bukinistu veikaliem, biedrs Pelše lūdz ieinteresēties par šo jautājumu.
Monogrāfija “Rērihs”, kura izdota buržuāziskajā Latvijā un veltīta uz Ameriku emigrējušā mākslinieka Rēriha mākslai, sludina mistiku, kosmopolitismu un intuīciju mākslā. Grāmata apmelo krievu tautu, noliedz tās mākslinieciskās kultūras patstāvību un nemitīgi reklamē imperiālistisko Ameriku, izvirzot to par pasaules mākslinieciskās kultūras jauno pasaules centru. Grāmatā propagandē “Rēriha muzeju” Ņujorkā un tā saukto Rēriha biedrību darbību, kuras izveidotas vairākās pasaules valstīs un ir reakcionārās buržuāziskās mākslas un Amerikas agresīvās politikas sludinātājas kultūras jomā.
Būtu lietderīgi ieteikt PSRS Glavļitam (b.Omeļčenko) izņemt monogrāfiju “Rērihs” no vispārējas lietošanas bibliotēkām un grāmatu tirdzniecības tīkla.
Lūdzu Jūsu norādījumus.
V.Kružkovs
Atzīmes dokumentā: Uz dokumenta ir šāda rezolūcija: “Par. M.Suslovs.28.III” “Atbilde paziņota b.Omeļčenko. 29.III 52.g.”

VACP sekretāres Ņ.Popovas norādījums izņemt no diafilmām L.Berijas attēlus
Slepeni
Nr.2491–s
Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes Vissavienības arodbiedrību priekšsēdētājam biedram K.Voltmanim Centrālā padomes prezidijs
1953.g.26.augustā
VACP nosūta Jums diafilmu sarakstu, kuras satur Berijas attēlus un materiālus par viņu, kuri ir aizliegti demostrēšanai.
Sarakstā uzskaitītās diafilmas var tikt atļautas demonstrēšanai tikai tajā gadījumā, ja no tām tiks izņemti kadri ar Berijas attēlu un teksts ar viņa pieminēšanu.
Iesakām Jums dot šajā jautājumā norādījumu arodbiedrību organizācijām un kultūras iestādēm.
Pielikumā: diafilmu saraksts uz 3 lapām.
VACP sekretāre Ņ.Popova*
LVA, 425.f., 1a.apr., 1.l., 251.lp. Tulkojums no krievu valodas.
* Ilggadējais PSRS iekšlietu tautas komisārs (vēlāk — ministrs L.Berija 1953.gada jūnijā tika apcietināts un 1953.gada rudenī nošauts.
VACP sekretāres Ņ.Popovas rīkojums turpināt bibliotēku grāmatu fondu attīrīšanu no kaitīgas literatūras
Slepeni
Nr.2499–s
Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes Prezidijs
priekšsēdētājam biedram K.Voltmanim 1953.gada 27.augustā
Pēc VACP esošām ziņām vairāku arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondi vēl arvien ir piesārņoti ar politiski kaitīgu literatūru.
Neraugoties uz vairākkārtējiem norādījumiem un VACP sekretariāta speciāliem lēmumiem par arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu attīrīšanu, vairākas arodbiedrību organizācijas šo darbu veic neapmierinoši, kā rezultātā izņemšanai paredzētā literatūra turpina palikt bibliotēkās.
VACP uzdod Jums līdz 1953.gada 15.oktobrim veikt visu arodbiedrību bibliotēku grāmatu fondu pārbaudi un to attīrīšanu no kaitīgas literatūras un turpmāk noteikt stingru kontroli par grāmatu fondu stāvokli arodbiedrību bibliotēkās.
Par šās vēstules izpildi atskaiti atsūtiet līdz 1953.gada 1.novembrim.
VACP sekretāre Ņ.Popova
LVA, 425.f., 1a.apr., 1.l., 255.lp. Tulkojums no krievu valodas.

VACP sekretāres Ņ.Popovas rīkojums izņemt no bibliotēkām L.Berijas darbus un portretus
Slepeni
Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētājam biedram K.Voltmanim 1953.gada 21.jūlijā
Sakarā ar to, ka cenzūras orgānu veiktajā pārbaudē ir konstatēts, ka dažās bibliotēkās vēl joprojām nav izņemti L.Berijas darbi un portreti, VACP iesaka Jums veikt pārbaudi arodbiedrību bibliotēkās, klubos, mājās, kultūras pilīs, sarkanajos stūrīšos, parkos un dārzos, arodbiedrību komitejās, veikt pasākumus, lai no arodbiedrību iestāžu un organizāciju kultūras iestādēm, bibliotēkām un citiem grāmatu fondiem izņemtu visus L.Berijas darbus un portretus.
Par pieņemtajiem mēriem paziņojiet VACP.
VACP sekretāre Ņ.Popova
LVA, 425.f., 1a.apr., 1.l., 250.lp. Tulkojums no krievu valodas.

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes ziņojums par kaitīgās literatūras izņemšanu
Slepeni
b.Ņ.Popovai
Maskava, VACP 1953.gada 4.novembrī
Latvijas republikāniskā arodbiedrību padome paziņo, ka augustā, septembrī un oktobrī, pamatojoties uz Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas norādījumu un Jūsu vēstuli, ir veikta republikānisko, rūpnīcu un vietējo komiteju bibliotēku pārbaude.
Pārbaudes laikā tika izņemta un iznīcināta visa politiski kaitīgā literatūra, par ko sastādīti akti.
Patlaban par bibliotēku grāmatu fondu stāvokli ir noteikta stingra kontrole.
Latvijas republikāniskās arobiedrību padomes
priekšsēdētāja vietnieks V.Bastakovs
LVA, 425.f., 1a.apr., 1.l., 235.lp. Tulkojums no krievu valodas.

LPSR Kultūras ministrijas pavēle par novecojušās literatūras izņemšanu
Latvijas PSR Kultūras ministrijas Pavēle Nr.620
1957.gada 17.jūlijā
Par novecojušās literatūras izslēgšanu no bibliotēkām un gāmattirdzniecības tīkla
Sakarā ar Latvijas PSR Glavļita priekšnieka š.g. 25.jūnija pavēli Nr.35 pavēlu visiem rajonu (pilsētu) kultūras nodaļu vadītājiem izņemt no apgrozības un grāmatu tirdzniecības tīkla:
Austriņš A. — Neievērotie. Stāsti.
R.J.Rozes apgādībā, 1931. 176 lpp.
Latvijas PSR kultūras ministrs J.Oģfrovs
LVA, 678.f., 1.apr., 82.l., 186.lp. Oriģināls.

Latvijas PSR Ministru padomes valsts noslēpumu aizsardzības presē Galvenās pārvaldes priekšnieka V.Agafonova ziņojums par antikvariātu pārbaudes rezultātiem
Nr.14
Latvijas PSR Ministru padomes Preses lietu komitejas Dienesta izmantošanai priekšsēdētājam biedram I.Veselovam 1968.gada 22.novembrī
Rīgas pilsētas centrālajā antikvāra veikalā veiktā kontroles pārbaude noskaidoja, ka tā darbībā tiek pieļauti rupji noteiktās kārtības pārkāpumi par bukinistisko grāmatu un periodisko izdevumu iepirkšanu un pārdošanu, kuru reglamentē attiecīgas instrukcijas.
Pārbaudot Centālā antikvariāta un tā 1.un 2.filiāles daiļliteratūras nodaļas, tika atrasti buržuāziskās Latvijas izdevumi, kuri saturēja reklāmu sludinājumus un anotācijas, kuri popularizēja politiski kaitīgus izdevumus. Tā, piemēram, uz A.Moruā grāmatas “Bairons”, kuru bija izdevusi izdevniecība “Grāmatu draugs”, vāka bija propagandēta reakcionārās baltemigrantu rakstnieces Zentas Mauriņas grāmata “Dostojevskis”, kura saskaņā ar Galvenās pārvaldes dokumentiem, ir izņemta no vispārējās apgrozības.
Izziņu krājumā “Daiļā sēta”, kurš izdots 1937.gadā, tika propagandēti 30.gados Rīgā izdotie pretpadomju izdevumi, kā, piemēram, A.Rahmanovas “Studenti, čeka un nāve”, J.Spriņģa “Veļu dumpis Tīreļpurvā”. Jānorāda, ka arī pats izziņu krājums “Daiļā sēta” pēc satura daudzviet ir novecojis izdevums un tam nav praktiskas vērtības.
Līdzīgi blakus teksti, kuriem ir nevēlams politisks raksturs, bija arī antikvāra veikala iepirktajos izdevumos: Blauss “Izziņu krājums par šaušanu no bises”, Rīga, 1935.g., A.Novikovs–Pribojs “Cusima”, III daļa un citas.
Tika arī noskaidrots, ka veikala vadība, iepērkot kapitālistisko valstu periodiskos izdevumus, izrāda politisku neskaidrību.
Veikals lielā daudzumā iepērk Vācijas Federatīvajā Republikā izdotos žurnālus, kuros nereti tiek propagandēta reakcionārā buržuāziskā ideoloģija, slavināta buržuāziski–mietpilsoniskā sadzīve.
Tā, piemēram, izvēles pārbaudē tika noskaidrots, ka iedzīvotājiem pārdošanai iepirktie VFR žurnāli “Petra”, 1968.g. Nr.1, “Fotoveikals”, 1961.g.Nr.12, “Der Filmkreis”, 1960.g. Nr.4 satur politiski kaitīgus materiālus, kuri slavina reakcionāro Kristīgi–demokrātisko partiju, Bundestāga deputātes Helgas Veksas darbību, kura nepareizi attēlo Staļingradas kauju utt.
Kontroles pārbaudē nopietni trūkumi tika atklāti arī Liepājas pilsētas antikvāra veikalā šā gada aprīlī. Veikalā tika pārdots Lielās padomju enciklopēdijas IV sējums, kurā starp 576. un 577.lappusi nebija izņemts ieliktnis, kur 1941.gada 3.jūlija Baltkrievijas komunistiskās partijas CK sēdes fotouzņēmumā bija attēlots tautas ienaidnieks Berija.
Šis pats veikals dažkārt iepirka no iedzīvotājiem pārdošanai VFR izdoto žurnālu “Burda”, kaut arī pēc pastāvošiem noteikumiem tam nav tiesību iepirkt kapitālistisko valstu izdevumus.
Uzskatām, ka augstāk minētie fakti liecina par nopietniem trūkumiem republikāniskās Grāmatu tirdzniecības pārvaldes darbā un lūdzam veikt pasākumus, lai turpmāk nepieļautu noteiktās kārtības pārkāpumus, iepērkot un pārdodot bukinistiskās un antikvārās grāmatas un citus preses izdevumus.
Latvijas PSR Ministru padomes valsts noslēpumu aizsardzības presē
Galvenās pārvaldes priekšnieks V.Agafonovs
LVA, 917.f., 2.apr., 26.l. 1., 2.lp. Tulkojums no krievu valodas.
Saprotams, ka “pasākumi” tika veikti un vēl turpat 20 gadus pat “Burda” un tai līdzīgi izdevumi tika uzskatīti par “ideoloģiski kaitīgu” literatūru.
© Latvijas Vēstnesis, 27.10.2000 Nr. 380/383 (2291/2294)
atpakaļ
uz Noziegumi pret cilvēci

http://lpra.vip.lv/slep_kults.htm

Atbildēt

»

šis raksts izskatās pēc patiesības, tāpēc jau arī tos maisus vaļā nevērs, ka tur atrodas pie varas esošie, bijušie, gan jau kaut ko izdomās, varbūt peles sagrauzīs...! Un padomājiet, kādēļ Tieslietu ministrs Rasnačs ar visām savām klizmām, vēl ir Tieslietu ministrs!

Atbildēt

»

tas jau pēc tam :)

Atbildēt

»

Un kāpēc viņa bija tik ieinteresēta informacijas bloķēšanā?

Atbildēt

vienreiz labs notikums. Vajadzētu vēl sīkāku aprakstu par VVF 3x informācijas bloķēšanas akciju - sīkāku aprakstu - kā viņai izdevās likt nepildīt likuma normas? Un cik šāda darbība vispār bija likumīga?

Atbildēt

VDK dokumenti nekad netiks publicēti, jo jocīgi būs, ka paši lielākie Latviskuma kaldinātāji, likteņdārza flagmaņi un citi muļķu zemes kontrolieri būs tie paši padomju biedri, kas cēla komunisma nākotni !

Atbildēt

Paldies L.L. par efektīgo gājienu!
Nav jau svarīgi, ka neatdos publicēšanai. Svarīgi ir ka šī komunistu-čekistu varza dabūs locīties, taisnoties, meklēt aizbildinājumus,atrakstīties un līdz ar to sevi kārtējo reizi atmaskot. Sekosim tālākajam.

Atbildēt

Un kas tad "meiteni raibpuķotajā blūzītē" savulaik ieveda uz koronāciju? ja atmiņa neviļ, Bojārs. Vai tas vien neizsaka, ko kundze piesedz? Un vai daļa no promskrējēju radiņiem senajos gados arī nav ziņotāju statusā - un tagad tos, ārvalstīs bagātus kļuvušus, un šeit joprojām nosakošos dienas kārtību, nav jāpiesedz ar vairākkārtējiem bloķējumiem?
Tāpat arī smieklīgais Psihologu likums, kundzītes draudzeņu bīdīts, kurš dos iespēju pietiekoši šauram lokam piekļūt ļautiņu psihei (nekādu kvalitāti nenodrošinot, tikai izpildot pasūtījumu) - par to visi jau aizmirsuši?
"Neskati vīru no cepures"- saka kāda gudrība. Mīlīgā, valodas zinošā, manipulācijas apguvusī dāmīte 100 galvām tika pasniegta kā lielais vinnests. Pasniedzēji zināja, ko dara, un zin joprojām...
Jocīgi - tik daudz dažādiem pārbaudījumiem gadsimtos cauri izgājusī tauta joprojām ir nekritiska, fantāziju un dumju ilūziju pilna....

Atbildēt

Lato Lapsu par prezidentu!

Atbildēt

»

...un labāk,lai pati tinās uz Daugavu ar akmeni kaklā !

Atbildēt

»

tā vecā kaza vvf sen ir PAKARAMA,ČEKAS BĀBA !!!

Atbildēt

Neviens, nekam, neko nedos. Ja tas pēkšņi notiks, tad Daugava toč uz Baltkrieviju sāks tecēt. Es domāju, ka nevienam vien biezpienpaurim, kurš te par brīvo Latviju sludina, ja ne acis atvērsies, tad valoda jau nu gan sāks raustīties. Bet vispār jau nu vajadzētu gan atvērt maisus, sen neesmu redzējis, kā zuši (tādi trekni) uz pannas lēkā. Vismaz jautrība uz pusgadu būtu garantēta.Pat varbūt lielās cenas veikalos tā nešokētu.

Atbildēt

Šoreiz sasmējos.Ļoti interesanti!
Lai izdodas!

Atbildēt

Vieniga Valsts Austrumeiropa ,kura paniski baidas zinas par kgb agentiem izpaust. NATO zina ,kremlis zina ,Brisele zina .Tautai nav jazina.

Atbildēt

Lato, rutīnas troļļošanai paņem mācekļos Rodiju Rododendru. Ja kas- viņš būtu gatavs arī "pasēdēt" tavā vietā, ja vien tu viņu pieminēsi savā jaunajā grāmatā :)

Atbildēt

Iniciatīvu atbalstu un gaidu turpinājumu jebkurā gadījumā. Veiksmes iespēja maza, bet ir

Atbildēt

Tā kā lapsa neko tāpat vien nedara, tad acīmredzot tiks legalizēts esošais stāvoklis un maisi tiks "noslīcināti" kopā ar "cienījamiem" ļautiņiem
Maisus nav nekāda jēga purināt, tāpat ir skaidra noziedzīgās kliķes struktūra un galvenās figūras, nāk vēlēšanas, kliķes biedri plēš viens otram rīklītes

Atbildēt

Jāni, nevajag!

Atbildēt

beigās izrādīsies , ka tie maisi patiešām ir nozagti, un tāpēc arī tos nevar publicēt!

Atbildēt

te vairs atliek tikai viens - cepuri nost varoņu priekšā
lai Veiksme pavada.

Atbildēt

Lato malacis!!!

Atbildēt

Vai ir aprakstīta kārtība, kādā šie dokumenti tiek padarīti pieejami? Ja nav, tad izdomās. Prasīs pielaidi valsts noslēpumam un liks kļūt par SAB darbinieku. Jau pieredzēts. Bet nais trai.

Atbildēt

Maizītis un Vaira Vīķe Freiberga ir valsts noziedznieki, par ko noteikti sēdēs cietumā. Tikai nomainīsim varu un tūlīt ķersimies viņiem klāt. Tas mirklis ir tuvu. Vairai, KGB aģentei un viņas radiņiem atņemsim visas privilēģijas un konfiscēsim visu piesavināto viņas uzturēšanās Latvijā laikā un izsūtīsim uz Kanādu - pēc 10 gadu cietumsoda sieviešu cietumā ( ja būs vēl dzīva).Un nekādu kapu Čakstem tuvumā!

Atbildēt

Tiesas pilnas ar komunisma laikā iegūtu "juristu" izglītību, kam tik galvā ļeņinisms un marksisms, ja uz tiesu atnāk mūsdienu jurists un vēlas būt par tiesnesi, viņu ātri komunistu kliķe pārtaisa par tādu pašu kā viņi visi. Tagad viņi Padomju jurista un apšaubāmā veidā Latvijas pilsonību ieguvušā Ivara Bičkoviča vadībā rij vienā rīšanā nodokļu maksātāju naudu, nedodot pretim neko labu, kā vien ļaunu.

Atbildēt

neviens neko Lapsam nedos. Atkal gaidāms kārtējais bezjēdzīgais cirks no abām pusēm.

Atbildēt

Tie visi, kas tagad locisies un atteiks ir chekas maisos. Ja nebutu, tad nav ko slept. Pagatnes nedrikst but valsts noslepums, Luk, tas ir noziegums - patiesibas slepsana.

Atbildēt

protams, Vairina jau sen chekas maisos, tapec 3 x nelava tiem pat tuvoties, ne jau par skaistam acim 70. gados vareja no Kanadas turp un surp braukalat uz Padomju Latviju. Biadas, ka nonems privilegijas kaa valsts nodevejai.

Atbildēt

»

Vai!Vai!Var rasties jautājums kāpēc par pretvalstisku darbību okupantu labā nav sodīti un savu darbību nožēlojuši visa komunistiskā nomeklatūra un ar kādām tiesībam viņiem bez soda izciešanas ir ļauts ieņemt jebkādu valsts amatu,nerunājot jau par milzu pensijam,regālijam,kas ir klaja ņirgašanas un okupācijas režīma slavināšana.

Atbildēt

»

Protams, ka atteiks. Tad atkarībā no tā, kas būs minēts atteikumā, iesniegšu jaunu informācijas pieprasījumu - jau ņemot vērā atteikumā minēto. Utt. Tas nebūs ne ātri, ne vienkārši.

Atbildēt

Ja MK noteikumi neatbilst likumam, šos noteikumus nepiemēro.

Atbildēt

Vai kāda neraža, SAB darbinieki aizmirsuši iepazītiesa ar likumiem (faktiski nezin likumus) , nu ko lai saka, es nemaz nebrīnīšos ja tas izrādīsies taisnība, kā nekā visos birojos tiek pieņemti darbā nevis zinošākie, bet priekšniekime lojālākie darbinieki, un nav svarīgi ko tie zin, galvenais lai zin ko vajag priekšniekam.

Atbildēt

varetu palugt paraugu, lai var smuki iekopet

Atbildēt

Un ko tad mēs drīz teiksim par tiem, kuri pret tautu noziedzīgi šodien ir "avoti" priekš DP, MI6, ISI, CIP, DGSE, BND, MOSSAD, RAW, ASIS, CSIS utt.?

Atbildēt

Malacis Lapsa

Atbildēt

„Zaļzemnieku” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, valdošās partijas līderis Augusts Brigmanis neslēpj, ka viņa mazbērni, kas dzīvo Anglijā, neprot latviešu valodu. Garajās vasaras brīvdienās Brigmanis pabijis Anglijā un arī uzņēmis pie sevis mazbērnus un mācījis viņiem latviešu „mēli”.


Kādreizējais ģenerālprokurors, tagad Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis (54) uz operas «Makbets» pirmizrādi ieradās viens. Beidzamajā laikā viņš pasākumus apmeklē bez dzīvesbiedres Gundegas Maizītes, jo abi ir šķīrušies.
-------------------------

Komunisti un viņu pēcnācēji kā utis lien kur labāk un var parazitēt uz otra rēķina. Bet ir sievietes, kas mūk prom no tādiem. Ne tikai no Maizīša aizmuka; aizmuka arī no komunista Kājiņu īpāšnieka Andra Bērziņa

Atbildēt

Šajos pašos noteikumos zem Jūsu piesauktā 7. panta ir arī 10. pants:

"Dokumentus, kurus paredzēts izmantot publicistikā, izsniedz ar Centra direktora atļauju pēc masu informācijas līdzekļa vadības rakstiska pieprasījuma."

Vai tas nenozīmē, ka direktors var tāpat vien šo Jūsu pieprasījumu atteikt?

Atbildēt

nice!

Atbildēt

»

Sarkans mersedess un rolex pulkstenis no zelta. Nejaucam!

Atbildēt

kādu lai mēs gaidam likumu ievērošanu no komunista Andra Guļāna ģimenes drauga Jāņa Maizīša, kas kopā ar Guļānu, Eduardu Pupovu un Rudīti Āboliņu panāca sev tādas pensijas par kādām PSRS laikos šīs pelēcības un mūsdienu negodīgās tiesu sistēmas izveidotāji nevarēja pat sapņot? Vai kāds represētais vai brīvības cīnītājs saņem tādu pašu pensiju, kādu saņem viņu vajātāji?

Kad pa visam negaidīti par palikušo komunistu juristu un viņu bērniņu (tiesnešu, prokuroru, maksātnespējas administratoru utt.) un tā tālāk mafiju sāka runāt Konstantīns Pupurs ar Nacionālās Apvienības juristiem, starp kuriem ir mafiozās maksātnespējas administratoru lobisti Dzintars Rasnačs, Gaidis Bērziņš un citi , viņš mira pēkšņā nāvē 2017.gada 9.septembrī. Bet juristi tiesneši un prokurori, kas vajāja taisnības cīnītājus, dzīvo kā nieres taukos uz latviešu tautas rēķina.

Senāks raksts
Tagadējais Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis 1986.gada 25.septembrī bija priekšsēdētājs slēgtai tiesas sēdei. Tajā Latvijas PSR Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā : J.Kaksītis, priekšsēdētājs, M.Baltais un L.Kreceris, tautas piesēdētāji, ar sekretārēm I.Spriņģi un M.Nurku, piedaloties prokuroram J.Dzenītim, tulkam L.Kuprejevai un aizstāvim V.Kozlovskim, nosprieda atzīt par vainīgu 1965.gadā dzimušo Rolandu Silaraupu un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un ar nometinājumu uz diviem gadiem. Tiesas prāvas spriedums labi parāda to argumentāciju, kāda tika lietota, lai vajātu citādi domājošos, un var kalpot kā vērtīga informācija lasītājiem, veidojot viedokli par to, vai ir pieņemama šīs prāvas priekšsēdētāja Jura Kaksīša atrašanās Ministru prezidenta biedra amatā. Publicējam tiesas prāvas spriedumu, nedaudz īsinot. Diena (..) Izskatot krimināllietas materiālus, LPSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija konstatēja: Tiesājamais Rolands Silaraups laikā no 1985.gada pavasara līdz 1986.gada martam, būdams naidīgi noskaņots pret padomju varu, nolūkā graut un vājināt to, sistemātiski nodarbojās ar pretpadomju aģitāciju un propagandu. Savā dzīves vietā Rīgā, Gorkija ielā 151 dzīv. 247 un citās vietās Rīgā Silaraups izplatīja pretpadomju idejas un uzskatus, kā arī apmelojošus izdomājumus, kas diskreditē Padomju valsts un sabiedrisko iekārtu, sludināja naidu un nesaticību pret krievu tautu, aicināja uz cīņu pret padomju varu un par buržuāziskās iekārtas atjaunošanu Latvijā, ko izdarīja mutvārdos, kā arī izplatot iespiestus darbus - pretpadomju literatūru - septiņus vācu fašistiskās okupācijas laika pretpadomju satura žurnālus Laikmets, kas izdoti 1943.-1944.gados, kuros no klaji fašistiskām pozīcijām nomelnota Padomju vara, PSRS, sociālisms, cildināta fašistiskās ideoloģijas cilvēknīdēja politika, slavinātas latviešu buržuāziskā nacionālisma idejas un izteikti aicinājumi cīnīties pret padomju varu, Padomju Savienību, apgalvots, ka padomju vara it kā esot latviešu tautas nāvīgākais ienaidnieks, ka pie padomju varas it kā valdot vandālisms un genocīds. Propagandējot pretpadomju idejas un uzskatus, Silaraups izplatīja arī vācu fašistiskās okupācijas laika pretpadomju satura J.Sārta grāmatu Pieviltie, kurā apmelota Padomju vara un tās atjaunošanas apstākļi Latvijā 1940.-1941.gados. Sarunās ar saviem paziņām Silaraups aicināja viņus cīņā pret Padomju varu, slavēja vācu fašistu iebrukumu Latvijā, apgalvoja, ka PSRS it kā esot okupējusi Afganistānu. Nopratināts kā tiesājamais Silaraups sevi par vainīgu viņam inkriminēto darbību izdarīšanā atzina un paskaidroja, ka viņš ir naidīgi noskaņots pret padomju varu, tāpēc arī savus paziņas Osi, Bankavu, Straupi aicinājis cīnīties pret padomju varu. Naidīgi uzskati pret padomju varu izveidojušies, klausoties tēva stāstus par kara laiku, par notikumiem Latvijā 1940.-41.g., kā arī klausoties tādu ārzemju raistaciju pārraides kā Amerikas balss, Brīvība, Brīvā Eiropa u.c. (..)Savus uzskatus par padomju varu nav mainījis. Tiesa uzskata, ka Silaraupa vaina pretpadomju aģitācijā un propagandā ir pierādīta ar sekojošiem pierādījumiem. Nopratināts kā liecinieks ,D.Straupe savas iepriekšējā izmeklēšanā dotās liecības apstiprināja, kā arī liecināja, ka 1985.gada pavasarī tiesājamais savā dzīvoklī iedevis D.Straupem izlasīšanai septiņus pretpadomju satura žurnālus Laikmets. Šajos žurnālos ievietotie raksti pauduši padomju varai naidīgas idejas, aicinot cīnīties pret padomju varu. Sarunas laikā Silaraups slavinājis buržuāzisko dzīves veidu, tajā skaitā buržuāziskās Latvijas laikā, propagandējis naidu pret padomju varu un krievu tautu. Silaraups lepojies ar to, ka viņa tēvs Otrā pasaules kara laikā cīnījies pret Padomju armiju. Silaraups aicinājis D.Straupi cīnīties pret padomju varu. (..) Liecinieks I.Bankavs apstiprināja savas iepriekšējā izmeklēšanā dotās liecības un liecināja, ka viņam jau agrāk bijis zināms, ka Silaraups noskaņots pret Padomju varu, taču, kad 1985.gada novembra nogalē Bankavs atgriezies no dienesta armijā un saticies ar Silaraupu, sapratis, ka viņš kļuvis vēl naidīgāk noskaņots pret padomju varu. Silaraups aicinājis cīnīties pret padomju varu, paudis naidu pret krievu tautas dzīvošanu Latvijā, uzskatot to par kultūras ziņā mazvērtīgu. Par savu mērķi Silaraups izvirzījis buržuāziskās iekārtas atjaunošanu Latvijā. Silaraups izteicis nodomu nelikumīgi nokļūt ārzemēs. Aģitējis, lai Bankavs un citi tiesājamā paziņas, kas paliks Latvijā, iesaistās cīņā pret Padomju varu. (..)Arī liecinieks G.Lieldidžs liecināja, ka sarunu laikā Silaraups propagandējis savu negatīvo attieksmi pret padomju varu. Silaraups klausījies ārzemju radio raidstaciju pārraides un teicis, ka tikai šie raidījumi visus notikumus pasaulē atspoguļo pareizi. Par to, ka Silaraupam ir pretpadomju nostāja un viņš sarunās propagandē kapitālistisko dzīves veidu, liecināja arī liecinieks M.Jasjuks. (..) Krimināllieta daļā par spiegošanu un dzimtenes nodevību izbeigta. (..) Apskatot lietiskos pierādījumus - divas magnetofona kasetes ar ārzemju pretpadomju radioraidījumu ierakstiem, kas izņemti Silaraupa dzīves vietā, noskaidrots, ka tiem ir pretpadomju raksturs. Ar šiem lietiskajiem pierādījumiem arī apstiprinās tiesājamā liecības daļā par pretpadomju satura informācijas iegūšanu. R.Silaraupa buržuāziski - nacionālistiskos uzskatus raksturo arī 1986.g. 21.martā viņa dzīves vietā izņemtais gredzens ar buržuāziskās Latvijas karoga simbolu. Krimināllietā ir ziņas, kas apstiprina, ka tiesājamā tēvs - Rihards Silaraups Otrā pasaules kara laikā ir dienējis fašistiskās Vācijas armijā, bet pēckara gados izcietis sodu par Dzimtenes nodevību. (3.sēj. l.l. 6-6., 37.-41.). (..) Minētie fakti apstiprina tiesājamā liecības par to, ka pretpadomju satura informāciju viņš jau agrā jaunībā guvis no sava tēva, bet žurnālus Laikmets atradis vecvecāku mājās. (..) Apmelojošus izdomājumus par padomju varu, par PSRS ārpolitiku un šāda pat rakstura literatūru Silaraups izplatīja nolūkā pārliecināt šīs personas, kurām nodeva šo literatūru, par savu vārdu pareizību un lai aģitētu viņas pret padomju varu. Pretpadomju aģitācijas un popagandas mērķis bija apdraudēt PSRS politisko pamatu - padomju varu kā padomju sabiedrības politiskās organizācijas formu, aicinot aizstāt to ar kapitālisma restaurāciju. Tā rīkojoties, Silaraups apzinājās, ka melīgās ziņas neatbilst objektīvās īstenības faktiem, nevēlējās iepazīties un izzināt šīs objektīvās īstenības faktus. Tādējādi Silaraupa izdarīto noziedzīgo darbību saturs, viņa aktīvā un mērķtiecīgā rīcība liecina, ka viņš apzinājās, ka izdara aģitāciju un propagandu, kas apdraud Padomju valsts un sabiedriskās iekārtas politisko pamatu un arī vēlējās tādas darbības izdarīt, lai grautu vai vājinātu Padomju varu. (..) Pamatojoties uz minētajiem pierādījumiem, tiesa atzīst par pierādītu, ka Silaraups izdarījis Latvijas PSR KK 65.p. 1.d. paredzēto noziegumu. (..) Silaraups izdarījis sevišķi bīstamu valsts noziegumu, kas saskaņā ar LPSR K.K. 7.1.p. noteikumiem atzīstams par smagu noziegumu. Ņemot vērā tiesājamā liecības, tiesa nāk pie secinājuma, ka viņš izdarīto nenožēlo. Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka Silaraupa labošanai un pāraudzināšanai izraugāms sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu reāli panta sankcijas robežās. Saskaņā ar LPSR KK 23.p. noteikumiem sods izciešams stingra režīma labošanas darbu kolonijā. Saskaņā ar LPSR KPK 66.p. 3.p. noteikumiem lietiskie pierādījumi, kā lietas, kas aizliegtas apgrozībā, iznīcināmi. (..) Ņemot vērā teikto un vadoties no Latvijas PSR KPK 299.-300.pantu prasībām, tiesas kolēģija nosprieda: Silaraupu Rolandu Riharda d., dzimušu 1865.gadā, atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kurš paredzēts Latvijas PSR KK 65.p. 1.daļā, un sodīt pēc šā panta ar brīvības atņemšanu uz pieciem (5) gadiem un ar nometinājumu uz diviem (2) gadiem. Sodu izciest stingra režīma labošanas darbu kolonijā. Soda izciešanas sākumu skaitīt no 1986.gada 25.septembra, ieskaitot izciestā soda laikā iepriekšējo apcietinājumu no 1986.gada 21.marta līdz 25.septembrim. Lietisko pierādījumus divas magnetofona kasetes ar ierakstiem, J.Sārta grāmatu Pieviltie, septiņus žurnālus Laikmets - iznīcināt. Spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams vai noprotestējams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas dienu.

Atbildēt

»

vai Vīķenei kas Vaira ir jauna lidmašīna un Rolex pulkstenis no zelta?

Atbildēt

»

Apzagtajam Raizītim radīsies jaunas raizes, un bailes, un graizes strauji pārtapt par Graizīti

Atbildēt

Pareizi, Lapsa, dušī treknos purnus bez žēlastības!

Atbildēt

PIlnīgi pareizi - administratīvajā tiesā nevar versties LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija kā iestāde, bet var ikviena privātpersona.

Atbildēt